Sekodegunam.lv | Lapa 14

Egoist! Egoist! Egoist!

Publicēts 2014. gada 12. jūnijs autors Marika

Šo dienu nolēmu veltīt sev. Nebraukt uz lielpilsētu, nekur nesteigties, darīt tikai to, kas patīk. Lēni celties, ilgi brokastot, doties pastaigā gar jūru, varbūt noskatīties kādu filmu… Nav nemaz viegli noturēt pilnīgas atpūtas virzienu visas dienas garumā. Neviļus sāc tīrīt māju, kārtot plauktus, ravēt dārzu, bakstīt bērnus un tādā garā. Pret vainas apziņas rašanos vajadzīgs kārtīgs bruņojums un kas gan var būt labāks par Égoïste?

Pirmais šī aromāta nosaukums bijis pavisam garlaicīgs – Bois Noir. “Melnkoku” parfimēram Jacques Polge* pasūtinājis Chanel valdes priekšsēdētājs Alain Wertheimer* astoņdesmito gadu beigās. Viņam, lūk, pēkšņi sagribējies smaržot kaut kā pavisam savādāk – pofig, ko par to domā citi. Gribiet pērciet, gribiet nepērciet! Jaunizceptais Bois Noir pārdots tikai Chanel firmas veikalos un nav īpaši reklamēts. Tomēr 1990. gadā Chanel nolemj dīvaino, garšvielām bagāto aromātu pārdot “pa īstam”. Tas tiek asprātīgi pārdēvēts par Égoïste un palaists tirgū ar plašu reklāmas kampaņu – tai skaitā TV reklāmas klipu, kurš iegūst atzinību reklāmas festivālā Kannās.

Jautāts, kāpēc veikalos ir tik maz interesantu aromātu, šis pats Alēns atbildējis: “Kas attiecas uz smaržām, cilvēkiem patīk tas, ko viņu atmiņa uzskata par labu. Bet atmiņa aromātu atzīst par labu, ja tas saistās ar kaut ko citu, kas viņiem patīk. Kad smaržas ir pilnīgi atšķirīgas, cilvēki apjūk.”

Man ir paveicies, jo šīs smaržas atsauc atmiņā ārkārtīgi jauku viesošanos draudzenes ģimenes savrupmājā Bostonā. Divstāvu mājas senlacīgajā vannasistabā ar tumša koka apdari valdīja tieši šāds silta koka un garšvielu aromāts. Iespējams, ka tiešām smaržoja melnkoks? Tomēr galvenā nots, kuru mans deguns izceļ šajās smaržās ir krustnagliņas, jo Égoïste nedaudz atgādina Mona di Orio aromātu Vanille.

Égoïste līdzās Cuir de Russie šobrīd ir viens no maniem mīļākajiem Chanel aromātiem. Galvenais – tajā nav aldehīdu, kas tik raksturīgi šim modes namam, tāpēc tas it nemaz nemaz neatgādina No 5. Aromāts ir eau de toilette formātā un noturas kādas 3-4 stundas, kas vasarā ir tieši laikā.

Rīgas lielveikalos Égoïste nobāzts kaut kur vīriešu nodaļas apakšējā plauktā – laikam, lai netraucētu pārdoties parastajiem aromātiem. (Tikai, Dieva dēļ, nesajauciet ar Platinum Egoiste, par kuru vienkārši gribas teikt: “Kauns, Chanel, kauns…”) Nevaru piekrist fragrantica, kas raksturo Égoïste kā konservatīvu. Vēl divdesmit gadus pēc radīšanas, tas vēl arvien smaržo interesanti, oriģināli un pietiekami uniseksīgi. Tāpēc, meitenes! Arī mums ir tiesības būt egoistēm, smaržot dižciltīgi, eleganti un atšķirīgi, bet, ja kas nepatīk – kliegt no visa spēka kā šajā reklāmā.

Rakstā izmantota informācija no interneta, tai skaitā bloga now smell this raksts, kuru sacerējis asprātis Kevins.

* apsolos rīt pat beigt slinkot un aiziet uz Francijas Institūtu noskaidrot šo uzvārdu rakstību latviešu valodā.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Égoïste | Komentēt

Rien pazūd jau pusstundas laikā? Nekas!

Publicēts 2014. gada 31. maijs autors Marika

Manas franču valodas zināšanas papildinās reizē ar katru jauniegūtu franču aromātu. Pēdējais apgūtais vārdiņš ir “nekas”. Rien, rien, rien… No atmiņas dzīlēm uzpeld aina: 80-to gadu beigas, Kinoaktieru studijas popielā mūsu Monta Rivāne dzied kopā ar Edīti Pjafu: “Non rien de rien, non je ne regrette rien…” Kaut arī gaišmatainā Monta ne tuvu nelīdzinās dzīves nogurdinātajai francūzietei, viņa, kā jau talantīga aktrise, to dara tik pa īstam, ka visiem tirpas skrien pār kauliem.

Etat Libre d’Orange dibinātājs, brīvdomātājs Etjēns de Svarts (Etienne de Swardt) ir īsts parfimērijas enfant terrible – meklējot jaunu smaržu konceptus, viņš mīl publiku kaitināt, mērķējot zem jostasvietas. Šoreiz nekāda seksa. Etjēnam vienkārši šķitis varen uzjautrinoši radīt smaržas ar nosaukumu Rien. Ja kāds paziņa painteresētos – “Hei, Etjēn! Kas tas ir, kas uz tevis tik labi smaržo?” Viņš tikai attrauktu – “Ai, nekas!” un nemaz nebūtu melojis.

Pēc kā tad smaržo šis “nekas”? Pirmais akords ir īsts sprādziens – reibinoši dzirkstošs kā upeņu ievārījuma, pārliets ar karstu ūdeni. Pavīd arī kaut kas medicīnisks, bet ne nepatīkams. Runā, ka šīs kompozīcijas autoram parfimēram Antuānam Lī (Antoine Lie) patīkot kontrasti. Uz manas ādas kontrasts ir pat pārāk liels – pirmajam blīkšķim, kas izskan pusstundas laikā, vienkārši neseko nekas. NEKAS! (Lūdzu, skatīt labojumu raksta beigās!) Ja nu vienīgi dūmakains smalkādas aromāts pavisam tuvu ādai.

Iespējams, šis fenomens izskaidrojams ar silto laiku vai mana ķermeņa ķīmiju, kas aromātu vienkārši noēd? Parfīmfani komentāros internetā apgalvo, ka Rien esot īpaši ilglaicīgs un varot noturēties pat līdz 24 stundām… Tikai ne uz manis. Tas patiešām ir ļoti skumji, jo Rien man pat ļoti patīk. Aromāta nošu sarakstā pieminēta gan roze, gan ozola ķērpis, gan melnais pipars (Terre!), tikai es no tā visa neko nesajūtu. Visi šie labumi tiek ierauti kaut kādā melnajā caurumā. Laime nelaimē – nevaru pamanīt arī kuminu – Indijas ķimeni, kas man parasti saistās ar sviedriem. Aldehīdus (sintētisko puķu aizstājēju, ar ko slavens Chanel No 5) gan var sajust tīri labi – bez tiem smalkādas (leather) aromāti iztikt nemaz nespēj.

Pamazām smalkādas žanrs kļuvis par vienu no maniem favorītiem (tūlīt pēc koksnes). Man patīk smaržot kā rokassomiņai vai ādas sēdeklim jaunā automašīnā. Īpaši labi šie aromāti ierakstās kopā ar ādas jaku un džinsiem, tomēr arī operā, smaržot pēc leather nebūs nepieklājīgi. Mīlu Chanel Cuir de Russie – tas man asociējas ar ieritināšanos ādas klubkrēslā ar grāmatu rokā, kamēr Rien ir vasarīgāks un aicina doties izbraukumā ar moci vai tamlīdzīgos piedzīvojumos. Noteikti vairāk piemērots vīriešiem, salīdzinot ar Cuir de Russie, kuram piemīt maigs pūdera aromāts.

Par spīti visam, gribu ierindot Rien savā smalkādas aromātu topā. Varbūt nopērkot īsto pudeli ar izsmidzinātāju (pagaidām nācās iztikt ar paraudziņu), man izdotos tā mūžu paildzināt vēl vismaz par pusstundu? Un varbūt ziemā tā reakcija būtu savādāka? Lai to uzzinātu, nāksies vien pasūtināt kādu pudelīti… Zinu, ka es to nenožēlošu. Galu galā internetā etatlibredorange.com vai firstinfragrance 50 ml pudelītes cena ir tikai 69*Eiro… Un vispār – Edītei taisnība – kāpēc kaut ko nožēlot?

Non je ne regrette rien! dziesmu var noklausīties šeit

* Cenas cipars, saprotams, tīšām izvēlēts divdomīgs, tāpat kā ELDO veikala atrašanās vieta Parīzē – 69 rue des Archives.

Labojums. Ceru, ka jūs man piedosiet šo alošanos, jebšu ne jau mana vaina, ka pirmais Rien paraudziņš uzvedās tieši tā, kā es te esmu aprakstījusi. Tomēr izrādās, ka ne tik siltā laikā, bet rudenī un no citas pudelītes šis aromāts nebūt nepazūd stundas laikā! Tieši otrādi – tas ir varen noturīgs un turpina nelokāmi turēties teju visas dienas garumā un uz drēbēm to var sajust vēl otrā dienā. Tātad – vai nu pirmais paraudziņš bijis ne pirmā svaiguma, vai arī savu lomu nospēlējis karstais laiks! Tāpēc dodiet Rien iespēju sevi pierādīt un jums nenāksies vilties!

P.S. Kopš 2016. gada Rien, tāpat kā citus ELDO aromātus var nopirkt arī Rīgā, veikalā Spots.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Rien | Komentēt

Saucēja balss

Publicēts 2014. gada 17. maijs autors Marika

Reizēm rodas sajūta, ka visi mani raksti par smaržu tēmu iekrīt melnajā caurumā. Ja seko degunam feisbuka profilā reizēm parādās dažas atsauksmes, tad panākt, lai jele kāds komentētu pa tiešo blogā, ir teju neiespējami. Lai gan es rakstu tāpēc, ka mani urda nepārvarama vēlme to darīt, tomēr atzīšos, ka katrs vismazākais pīkstiens, kas atskan no lasītāju puses, man ir iemesls lēkt pa gaisu un dzert šampanieti.

Tomēr izrādās, nav nemaz tā, ka “par velti mīlēts”. Arī tuksnesī, kurā šķietami nav nevienas dzīvas dvēseles, labi nokliedzoties, var saņemt pa kādai atbildei. Pēdējā laikā ir ienākušās veselas 3 (!!!) pateicības no deguna sekotājiem, gan ne blogā, bet citos privātākos veidos. Laikam jau tā aromātu būšana cilvēkiem šķiet pārāk intīma lieta, lai par to runātu soctīklos. Mēģināšu palielīties, nesaucot nevienu vārdā.

Kāda spilgta un radoša sieviešu dzimuma persona atzinās, ka, iedvesmojoties no raksta par Lonestar Memories, pasūtinājusi vairākus smaržu paraugus pa tiešo no Tauer Perfumes sev un savam džekam, un kļuvusi par šī zīmola cienītāju. Cita – visai spilgta biznesa pasaules pārstāve, atsūtīja man mesidžu pateicībā par iepazīstināšanu ar Etat Libre D’Orange aromātu Putain des Palaces. Kāpēc tieši šis aromāts viņu uzrunāja, lai paliek mūsu noslēpums. Savukārt, pavisam nesen Kalnciema kvartāla pasākumā satiku kādu sekodegunam lasītāju, kas izteica lielo paldies par The Voice of Reason aromātu no Lush Gorilla perfumes, kuru meitene iedāvinājusi savam boifrendam.

Šādi nieki mani neizsakāmi priecē un iedvesmo atklāt arvien jaunus un jaunus superīgus aromātus, kurus ošņāt pašai un, par kuriem jums stāstīt. Paldies jums, smaržīgie, un gaidiet jaunas ziņas, jo tikko ir ienācies sūtījums no mana sadarbības partnera firstinfragrance ar 15 jauniem aromātu paraudziņiem!

Attēlā redzamo nedaudz neaso (trešais aifons) gardēniju pagājušā nedēļā nopirku Depītī. Smaržo tikpat labi kā Estee Lauder Tuberose Gardenia!

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

Dzintara Trīskārtīgais odekolons – priekā!

Publicēts 2014. gada 9. maijs autors Marika

Džekam, ar kuru iepazinos pirms nu jau gandrīz trīsdesmit gadiem, bija ļoti labs odekolons. Citādi nemaz nevarēja būt, jo viņš bija dzimis Berlīnes mūra otrā pusē, kur viss bija labāks nekā “pie mums”. Man, meitenei no Juglas, nebija nekādas pieredzes attiecībās ar labiem aromātiem. Biju pieradusi pie tā, ka puiši nesmaržo – labi vēl, ja neož pēc fizkultūras ģērbtuves. Man nebija izvēles – rietumu odekolonā iemīlējos zibenīgi. Bet ne par to būs stāsts. Stāsts būs par “Trīskārtīgo”.

No kurienes Dzintara Trīskārtīgais odekolons uzradās mūsu vannasistabas plauktiņā, neviens precīzi neatceras. Visdrīzāk, tas ticis pievākts toreiz, kad palīdzējām tantei Valdai pārcelties uz jauno dzīvokli. (Starp viņas relikvijām bija arī tāds brīnums kā elektriskais kamīns ar plastmasas pagalēm.) Laiku pa laikam uzjautrināju viesus ar pudelīti no pagātnes, jo visiem labi palicis atmiņā, kā dzērāji mēdza pirkt “Trīskārtīgo” gadījumos, kad nepietika naudas šmigai. Iekšķīgai lietošanai, protams.

Nekad man nebija ienācis prātā odekolonu izmēģināt, bet nesen, gatavojoties sulukūres smaržu lekcijai – kas būs, būs – ņēmu un atskrūvēju stikla pudelīti. Jūs neticēsit, bet sajutu neticami gaumīgu aromātu! Pilnībā atšifrēt sastāvu neņemos, bet pārsvarā sajūtams svaigs vetīvers ar citrusu pieskaņu. Ne miņas no tā, ko es tik ļoti neciešu mūsdienu Dzintara smaržās! Nekāda sintētiskā muskusa vai “jūras” aromāta – pilnīgi labs un elegants, viegls odieris, ar ko vecim iesvaidīties pēc skūšanās.

Domāju – varbūt tomēr mans deguns kļūdās… Nolēmu smaržu lekcijā izmēģināt odekolonu blind test uz dzīviem cilvēkiem. Domājat, kāds sāka viebt degunu? Nekā! Viens no večiem gan ieminējās, ka esot ko tādu kādreiz lietojis, bet kopumā nevienam neradās ne mazākās aizdomas, ka tas varētu nebūt kāds smalks franču aromāts. Tad kādi ir secinājumi – viss ir galvā?

Kas zina – varbūt man toreiz būtu iepaticies arī kāds no mūsu pašu padomju džekiem, ja vien viņš būtu kārtīgi aplaistījies ar “trīskārtīgo”? Lai vai kā, priecājos par to, ka mūsdienās visiem puišiem, neatkarīgi no dzimšanas vietas, ir iespēja vienādi labi smaržot, bet meitenēm – iespēja balstīt savu izvēli uz racionālākiem pamatiem… Uz to arī iedzersim! Priekā!

P.S. Iegriezos stacijas “Dzintarā” pajautāt, vai viņiem ir “Trīskārtīgais”. Pārdevēja paskatījās uz mani kā uz jukušu – laikam domāja, ka gribu iedzert… Atbilde, diemžēl, bija – nē, tādu viņi nepārdod. Vetīvera cienītājiem atliek vien pirkt Creed Original Vetiver par 100 eiro vai meklēt Latgalītē Dzintara “Trīskārtīgo”.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Trīskārtīgais Odekolons | Komentēt

Šajā rakstā nav ne grama informācijas, bet tieši tāpēc – izlasiet!

Publicēts 2014. gada 3. maijs autors Marika

Nesen kādā deguna smaržu lekcijā, stāstot par Tuberose Gardenia (Estee Lauder Private Collection) aromātu, nevērīgi izteicos, ka tam internetā pieejama arī īpaši ekskluzīva perfume versija, bet tā maksā ļoti dārgi. Uz ko man kāds no lekcijas dalībniekiem (puisis, kuram nauda, acīmredzot, nav problēma) pēkšņi jautā: “Dārgi – tas ir cik?” Aptvēru, ka mūsu priekšstati par to, kas ir “dārgi” patiešām varētu atšķirties. Tā kā mana naudas vērtība joprojām tiek izteikta lašos, nedaudz saminstinājusies izstūmu: “nū… ap 200 latiem…” Puisis piekrītoši pamāja ar galvu. Tātad arī viņam tas likās pietiekams naudas daudzums, lai divreiz padomātu, vai ir vērts to izdot par nieka smaržu pudelīti. Atviegloti nopūtos un turpināju runāt savu runājamo.

Tomēr pārdomas par to, kas ir “dārgi”, mani nepameta. Smaržas, bez šaubām, ir luksus prece. Ja mājās nav maizes, no smaržām paēdis nebūsi un bērnus ne tik nepabarosi. No otras puses, mēģināju iztēloties – ja man, piemēram, izsūtītai uz Sibīriju meža darbos (tfu, tfu, tfu) kādā slepenā kabatiņā būtu izdevies paslēpt savu mazo Hermes Parfum des Merveilles pudelīti, varu saderēt, ka es izvilktu savu kailo dzīvību mazliet ilgāk par citiem. Un dzīvības cena noteikti ir augstāka par štrunta 200 latiem.

Pavasarīgs sveiciens no Vilhelma Purvīša!

Publicēts iekš Bez tēmas | 1 komentārs

Mani instrumenti un ieroči

Publicēts 2014. gada 30. aprīlis autors Marika

Kas īsti ir smaržas – instruments vai ierocis? Gan – gan. Viss atkarīgs no tā, ko gribam panākt un, galvenais – no kā! Lietojot smaržas sev, uztveru tās vairāk kā instrumentu, pat zāles. Bet, ja jādodas kaujā, tad nevar iztikt bez bruņojuma! Mēģināšu iedalīt savus visbiežāk lietotos aromātus šajās kategorijās.

Metaboles. Ys Uzac. Mans trenažieris, kurš aizvieto rīta rosmi, uzmundrinot ar spirdzinošu tomātu lapu, piparmētru un melno piparu kokteili.

Hermessence Rose Ikebana. Zāles pret grūtsirdību. Citrusīgi maigi rozīgais Žan-Kloda Ellenas “akvarelītis” ir kā viegla skice viņa paša 90-to gadu meistardarbam In Love Again Yves Saint Laurent. Atceros bezrūpīgo uzdzīvi 90-tajos un garastāvoklis uzlabojas momentā.

Tuberose Gardenia no zīmola Estee Lauder Private Collection. Divi vienā – precīzs mauzeris un bruņuveste aizsardzībai. Tuberozes aromātu valkātājiem būtu jāsaņem īpaša atļauja nēsāšanai publiskās vietās, tāpat kā šaujamieroču īpašniekiem.

Tam Dao no zīmola Diptyque. Labi noregulēts darba instruments, kas uzasina prātu. Sandals gan uzlādē ar enerģiju darbam, gan tieši pretēji – ļauj atslēgties pēc stresainas darba dienas. Patiesībā, jebkurš aromāts labi noder brīdī, kad jāpārslēdzas uz ko citu vai jāizsit sevi no apātijas.

L’Ambre des Merveilles no zīmola Hermes. Šis nu ir mans visslepenākais ierocis. Kā maģisks mūzikas instruments, tas spēj zibenīgi ieaijāt mana vīra modrību. Esmu par to jau rakstījusi šeit. Visi “Merveilles” līnijas aromāti ir brīnišķīgi – nespēju nemaz izsekot visām “atvasēm”, ko šobrīd var atrast internetā. Rīgā no tā visa pieejami tikai divi varianti – Eau des Merveilles un Elixir Eau des Merveilles. Saldi sāļo smaržu, kas atgādina atvaļinājumu pie jūras, neesmu sajutusi nevienā citā aromātā. Tikko man paveicās uztankoties ar vēl papildmunīciju koncentrēto smaržu versijā – Parfum des Merveilles, tāpēc labāk piesargieties no manis, vīrieši tādi!

P.S. attēlā redzams jaunais smaržu ekstrakta iepakojums, kuru gan var dabūt tikai pašā Hermes veikalā www.hermes.com. Cik maksā sūtīšana uz Latviju, nav ne jausmas, bet man tā patīk viņu mājaslapa!

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

Neela Vermeire Creations Ashoka – no karavadoņa par budistu (ko katram novēlam)

Publicēts 2014. gada 2. aprīlis autors Marika

Neela Vermeire Creations ir zīmols, kuru iedvesmo Indijas senā vēsture un kultūra. Tā aromātos tiek izmantotas īpaši retas un dabīgas izejvielas. Iesākumā tieši tas mani darīja visai piesardzīgu. Viens mililitrs pilnīgi dabīga aromāta, ko saņēmu no kādas etsy smaržu darbnīciņas, pilnībā okupēja manu smaržu kastīti pat neatvērtā veidā. Tomēr aromāta Ashoka nošu saraksts vien jau lika mutē saskriet siekalām. It kā nepietiktu jau ar tādu greznību, kā lotosa ziedi (Hermes Un Jardin Sur le Nil) un vīģes (Diptyque Philosykos), visam vēl pievienots sandals, vetīvers un pelēkā ambra! Lūk, Ashoka recepte:

Virsnotis: lotosa ziedi, roze, hiacinte, vīģu lapas,

Sirdsnotis: osmantus tēja, saldā akācija, īriss, sandals, jasmīns, vīģe, ģerānija, ilang-ilang

Pamatnotis: egle, mirres, ciedrs, sandalkoks, vaniļa, pelēkā ambra, bērzs, vetīvers, smalkāda, stirakss, heliotrops.

Domājot par Indiju, iztēlojos milzīgu ļaužu daudzumu, troksni un netīrību. Tomēr tur ir arī brīvība, siltums un vēl klāt mazliet bezgaumības un vīraka. Acīmredzot, manam priekšstatam, kas veidojies no kinofilmām un TV ziņām, nav daudz kopīga ar realitāti, jo Ashoka ir izcili gaumīgs un nepavisam ne vīracīgs. Bet Nīla (zīmola īpašniece un veidotāja), kas pavadījusi Indijā bērnību, jau gan labāk zina, par ko runā. Šajā gadījumā aromāts veltīts Indijas imperatoram Ašokam, kurš iesākumā bijis bargs karavadonis, bet piepeši kaujas laukā piedzīvojis atklāsmi un pievērsies budisma, taisnīguma un līdzjūtības sludināšanai. (Raidu savas lūgšanas, lai līdzīga pārvērtība notiktu arī ar Putina kungu – un pēc iespējas ātrāk!)

Pirmie Ashoka akordi ir pavasarīgi zaļi, grūti izšķirt kādu noteiktu noti, man tie saistās ar zaļiem ziedu kātiem, narcisēm. Arī pats smaržu substances tonis ir zaļganīgs. Jau no paša sākuma aromātam cauri vijas patīkamas vaniļas un sandala notis – tās neliek mieru nežēlīgajam karavadonim tik ilgi, kamēr tas neaptver, ka laimes avots meklējams pašam sevī, nevis ārpasaules iekarošanā. Kad zaļie ziedi nobrieduši par augļiem, izteikti sajūtamas arī saldās vīģes notis, bet pati aromāta izskaņa, kas uz manas ādas iestājas pēc stundām četrām-piecām ir patīkami nomierinoša. Dīvaini, bet brīžiem es sajūtu arī oud (agarkoka sveķi) pieskaņu, kaut arī tas nemaz nav pieminēts nošu sarakstā. Iespējams, ka vainīgs pēkšņais šaušalīgais aukstums, bet pelēkās ambras, vetīvera un smalkādas notis aromāta izskaņā varētu būt izteiktākas un “skaļākas”.

Ashoka attīstās un mainās līdzīgi kā šī personāža dzīves periodi – no aktīva un dinamiska līdz mierīgam un dziļi apcerīgam. To var lasīt gluži kā grāmatu. Šis stāsts nenoliedzami ir sens, tomēr “izdevums” – mūsdienīgs un aizraujošs. Ne velti zīmola radītāja Nīla īpaši uzsver Indijas mūsdienīgos vaibstus. Aromāts nav ne pārāk ass, ne kaitinošs, kā reizēm gadās ar dabīgajiem aromātiem. Kolēģiem nebūs ko pārmest, ja atnāksiet uz darbu ar Ašoka – tas noteikti var palīdzēt kādā izšķirošā cīņā. Bez tam, Ashoka ideāli nobalansē uz robežas starp kardināli vīrišķīgu vai sievišķīgu aromātu.

Neela Vermeire Creations Ashoka var iegādāties interneta veikalā firstinfragrance vai pa tiešo no www.neelavermeire.com Arī tā cena liecina par dabīgu sastāvdaļu klātbūtni – 190 eiro par 60 ml pudelīti. Bet vienmēr var iesākt ar mazo 2 ml paraudziņu. Kā nesen uzzināju no kādas parfīmfanes, tagad “fifā” nemaz nav jāpasūta pilna pudele – var izvēlēties tikai veselu kaudzi ar mazajām pudelītēm.

Tā kā citos smaržu blogos esmu sastapusies ar slavas dziesmām, kas veltītas iepriekšējiem aromātiem – Mohur un Treyee, kuru autors arī ir Bertrāns Dišofūrs, tad izskatās, ka nāksies vien iepazīties arī ar citiem Neela Vermeire “radījumiem”!

Foto ar smaržu pudelīti laimīgi atrasts internetā. Ceru, ka arī šaterstokam gabals nenokritīs no tā, ka izmantoju kadru no viņu piedāvātā lotosu dīķīša! 🙂

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Neela Vermeire Ashoka | 2 komentāru

Piedošana Bertrānam Dišafūram

Publicēts 2014. gada 28. marts autors Marika

Ir jauki atrast kādu jaunu aromātu, kas iepatīkas. Un vēl jaukāk, kad izrādās, ka tā autors ir jau labi pazīstams. Pirmo reizi izmēģinot zīmola Neela Vermeire Creations aromātu Ashoka, man neradās ne mazākās aizdomas, ka to darinājis manu iemīļoto Comme Des Garcons Series 3, Incense: Avignon un Kyoto autors Bertrāns Dišafūrs (Bertrand Duchaufour). Nevarēšu šeit nosaukt visus viņa veidotos aromātus, bet pateikšu, ka īpašu meistarību viņš izkopis austrumniecisku koksnes aromātu žanrā, sadarbojoties ar L’Artisan Parfumeur (Dzongkha, Mechant Loup), Comme Des Garcons, Amouage (Jubilation XXV for Men) un citiem zīmoliem.

Dišafūrs ir atzīts par vienu no šībrīža pasaules TOP deguniem un, par spīti visam, ir arī viens no man svarīgākajiem smaržu burvjiem. Ko nozīmē “par spīti visam”? Pirms pāris gadiem Dišafūrs izpelnījās daudzu parfīmfanu nosodījumu, radot aromātu Mysterieuse pēc Uzbekistānas imperatora, t.i. diktatora Islama Karimova meitas Gulnaras pasūtījuma. Šī austrumu skaistule nebūt nav muļķe, var lepoties ar visai nopietnu izglītību (ja vien viņas diplomiem var ticēt) un savu diktatora meitas statusu izmanto uz pilnu klapi. Guli veidojusi modes un rotu kolekcijas, bijusi Uzbekistānas pārstāve Apvienotajās Nācijās Ženēvā*, viņai pieder akcijas lielos uzņēmumos un pēdējā laikā Guli izmēģinājusi spēkus arī popmūzikā. Bet kas gan tā būtu par augstākās sabiedrības dāmu bez sava smaržu zīmola! Un aromāts, protams, jāpasūtina pie viskrutākā parfimēra. Acīmredzot, neskatoties uz slikto PR, kuru ieguva Dišafūrs ar šo savu mazo “haltūriņu”, saņemtais atalgojums to visu atsvēra ar uzviju. Pie Gulnaras “siles”, starp citu, paspējuši pamieloties arī Depardjē, Iglesias un Stings. Bet šoreiz ne par viņiem un arī ne par Gulnaru.

Bertrāna ceļš uz slavu nebūt nav bijis rozēm kaisīts – vismaz divi desmiti gadu novergoti, strādājot Symrise garšu un smaržu koncerna ietvaros, kas nav nekāda medusmaize, tomēr vismaz nodrošina stabilus ienākumus. Būt par neatkarīgu parfimēru mežonīgajā kapitālismā ir nopietns izaicinājums. Tāpēc ir tikai cilvēcīgas Bertrāna bažas par vecumdienām, pieņemot biezo tugriku žūksnīti (vai pat zelta stieni?) no uzbeku skaistules. Enīvei, katrs jaunais Dišafūra sasniegums pamazām viņa grēka darbu izpērk un, domāju, tie, kuri apgalvoja, ka viņa darinājumiem nemūžam vairs degunu klāt nebāzīs, sen ir pārdomājuši.

Jaunais alternatīvā zīmola Neela Vermeire Creations aromāts Ashoka pierāda, ka Bertrāns ir īsts smaržu burvis un suņi var riet, cik grib, viņa karavāna dodas tālāk. Par Ashoka drīz pastāstīšu tuvāk.

* Jaunākās ziņas par bēdīgi slaveno Gulnaru var izlasīt šeit.

Neasais foto ņemts no video, kurā meistars prezentē jauno L’Artisan Parfumeur līniju Explosions d’Emotions, kura nupat esot parādījusies arī Rīgā.

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

Tikai neģībstiet! Histoires de Parfums aromāts 1740

Publicēts 2014. gada 17. marts autors Marika

Histoires de Parfums aromāts 1740 veltīts Marķīzam de Sadam un kādā aprakstā izlasīju, ka no šīm smaržām dižciltīgas jaunavas sarkstot un krītot ģībonī. Nebūdama nedz dižciltīga, nedz arī jaunava (ha – trīs bērnu māte!) varu apgalvot, ka nez vai kādai jaunavai ir gadījies bāzt degunu vietās, kur ož līdzīgi HdP 1740, tāpēc, ko nu tur viņām daudz ģībt.

Nezinu, kā uztvertu šo aromātu, ja nebūtu jau iepriekš izlasījusi tā konceptu un kaut vai neapzināti nemēģinātu to saistīt ar seksu. No augu pasaules tuvākais, kas ienāk prātā ir kaņepes – bet ne tā saldi spirgtā smarža, kas rodas, saņurcot plaukstā dzīvu lapu. Ir kāds nepanesams smārds (par ko arī dižciltīgām jaunavām nav ne jausmas), kas rodas pēc tam, kad kaņepju zars dažas dienas pusžuvis karājies pie sijas istabā. Tas spēcīgi atgādina savalkātas (vīriešu) zeķes, tomēr nav arī līdzīgs svaigi lasītām margrietiņām… Ak, šī bagātā augu pasaule! Es patiešām brīnos, kā salakas var smaržot pēc gurķiem, bet nātres, pavadījušas pāris dienas siltā ūdens mucā, sāk smirdēt pēc cūkukūts. Laikam jau patiešām šajā pasaulē viss ir viens.

Iedomājos noskaidrot, kura no notīm šajā visai eksperimentālajā kompozīcijā varētu būt tā “netīrā”. Pētot nošu sarakstu, manu uzmanību piesaistīja noslēpumainā davana sensualis. Parokoties internetā, atklāju, ka šī Indijā augošā krūmeļa latīniskais nosaukums ir artemisia pallens, bet izskatās viņš mats matā tāds pats kā artemisia absinthium, jebšu vērmele. Lai piedod man biologi, bet uz bildēm šis augs arī izskatās stipri līdzīgs gan vībotnēm, gan dievkociņiem – kā nu kurā fotogrāfijā. Intuīcija man liek domāt, ka tieši šī davana apvienojumā vēl ar koriandru un kardamonu būs atbildīga par smacīgo netīras veļas un ķermeņa intīmāko daļu izgarojumu ~~smaržu~~ smaku.

Man patiešām patīk HdP zīmola ideja radīt aromātus – stāstus. Pudelītes, kas atgādina grāmatas, un to kastītes kā grāmatu vāciņi ir lielisks konceptuāla dizaina paraugs, bet izvēlētās vēsturiskās personības – ja ne vienmēr iedvesmojošas (sorī, izvirtušais marķīz!), tad vismaz interesantas. Ar aromātu nosaukumiem gan šī zīmola radītāji ir mazliet pārcentušies – paturēt galvā skaitļu kombinācijas, kas atbilst konkrētās personības dzimšanas gadam jau ir par daudz prasīts. (Kaut gan, ja patiešām Hemingvejs ir dzimis 1899. gadā, kā man uz sitienu šķiet, tad viņiem tomēr ir izdevies mani mazliet izglītot.)

Kas attiecas uz konkrēto Marķīza de Sada aromātu, man tīri jauks šķiet tā pēdējais izskaņas akords – mierīgs smalkādas, vaniļas un kaut kā citrusīga (elemi sveķi?) apvienojums. Bet vai tā dēļ ir vērts paciest trīs stundu ilgas mocības? Nē, paldies – tik liela mazohiste tomēr neesmu!

1740 aromāts HdP mājas lapā tiek raksturots kā vīrišķīgs šiprs ar koksnes notīm. Manuprāt, tieši uz grezni tērptas sievietes ķermeņa, šīs smaržas, iespējams, varētu likties interesantas – tieši tāpēc, ka nekādi nesavienotos ar ārējo tēlu, kamēr vīrietim tā smaržot būtu vienkārši nepieklājīgi.

Ja tomēr gribat domāt paši ar savu galvu, (esmu jūs brīdinājusi!), tad nopirkt gan paraudziņu, gan 120 ml pudeli, ko atstāt mantojumā mazmazbērniem, varat firstinfragrance.com veikalā vai pašu HdP mājaslapā šeit vai arīdzan veikalā Creme de la Creme tepat netālu Viļņā, kur alternatīvo zīmolu aromāti esot pieejami neticami plašā izvēlē.

Pilns 1740 nošu saraksts:

Virsnotis: bergamote, davana sensualis

Sirdsnotis: pačūlija, koriandrs, kardamons

Pamatnotis: ciedrs, bērzs, labdanum sveķi, smalkāda, vaniļa, elemi sveķi, sausziede (immortelle).

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas 1740 | Komentēt

Kā izmantot “Skaistuma Dienas”?

Publicēts 2014. gada 10. marts autors Marika

Astotais marts gan jau laimīgi aizvadīts, bet “Skaistuma Dienas” stokmanī turpinās. Vai arī jums 20% atlaides kupons vēl dedzina kabatu? Mjā… nemaz bieži negadās, kad sakrīt vienlaicīgi tik daudz attaisnojumu sevis apdāvināšanai – mēneša sākums (t.i. algas diena), atlaižu kupons un vēl tas pavasaris gaisā! Ko darīt?

Pirmkārt, nomierināties, koncentrēties uz ieelpu-izelpu un nekādā ziņā nepadoties vilinājumam nopirkt ko lētu vēl lētāk. Otrkārt, pacensties izvairīties no meitenēm, kas veikalā jūs noteikti centīsies appūst ar kādu salkanu sīrupūdeni. Treškārt, saņemties un šo 20% atlaidi izmantot, lai iegādātos ko tiešām labu, kas šajā veikalā ir atrodams, bet ikdienā maksā ļoooti dārgi.

Piedāvāju savu šī pavasara izvēli stoķī:

Diorissimo Christian Dior – nevīstoša klasika pieaugušai sievietei, maijpuķītes, kas nesmaržo pēc tualetes atsvaidzinātāja.

White Linen Estee Lauder – arīdzan nenovecojoša spirgta un pavasarīga ziedu smarža. Kā jau visi E.L. aromāti, ar spēcīgu amerikāņu “piesitienu”, bet kāpēc ne, pārmaiņas pēc? Pudelīte paslēpta visaugstākajā E.L. stenda plauktiņā!

Īpaši iesaku pievērsties Guerlain vēsturiskajam stendiņam, kurā var atrast īstas vērtības un tās visas var dabūt!

Jicky – noteikti vissenākais aromāts veikalā, kura oriģinālā formula radīta jau 1889. gadā! Un ticiet man, šīs smaržas vēl arvien smaržo pilnīgi mūsdienīgi – un uniseksīgi.

L’Heure Bleue (eau de parfum versijā) – romantiskas vakara smaržas, radītas 1912. gadā.

Mitsouko (eau de parfum versijā) – arī viens no vispazīstamākajiem klasiskajiem aromātiem, protams, jaunā versijā, bet runā, ka tieši šī formula esot ļoti tuva oriģinālajai 1919. gadā izveidotajai.

Jardins de Bagatelle (eau de parfum) – elegants astoņdesmito gadu ziedu aromāts, kas palicis atmiņā jau no bērnības, kad sasmaržoju tā reklāmu kādā no Amerikas atsūtītā glancētajā žurnālā. Žans Pols Gerlēns izveidojis nepārspējami spēcīgu ziedu buķeti – jasmīns, tuberoze, gardēnija, maijpuķītes un vēl un vēl. Arī šis, protams, nav nekāds tīņu aromāts.

Labi aromāti nenoveco un neiziet no modes nekad, bet, ja par katru cenu gribas ko jaunu, iečekojiet Acqua di Parma jaunākās ziedu smaržas – Gelsomino Nobile (lai sagaidītu īsto jasmīnu ziedēšanu) vai Magnolia Nobile, kas vienā mirklī atsauc atmiņā tveicīgu vasaras dienu kaut kur Itālijā.

Šodien pašā pilsētas centrā redzēju pirmo krāsaino taureni! Lai jums arī krāsains un smaržīgs pavasaris!

Arī klīvijas jums sveicienam pagājušajos svētkos no manis un foto autores Ilzes Šmites.

Publicēts iekš Bez tēmas | 2 komentāru

Arhīvi

Meta