Džekam, ar kuru iepazinos pirms nu jau gandrīz trīsdesmit gadiem, bija ļoti labs odekolons. Citādi nemaz nevarēja būt, jo viņš bija dzimis Berlīnes mūra otrā pusē, kur viss bija labāks nekā “pie mums”. Man, meitenei no Juglas, nebija nekādas pieredzes attiecībās ar labiem aromātiem. Biju pieradusi pie tā, ka puiši nesmaržo – labi vēl, ja neož pēc fizkultūras ģērbtuves. Man nebija izvēles – rietumu odekolonā iemīlējos zibenīgi. Bet ne par to būs stāsts. Stāsts būs par “Trīskārtīgo”.
No kurienes Dzintara Trīskārtīgais odekolons uzradās mūsu vannasistabas plauktiņā, neviens precīzi neatceras. Visdrīzāk, tas ticis pievākts toreiz, kad palīdzējām tantei Valdai pārcelties uz jauno dzīvokli. (Starp viņas relikvijām bija arī tāds brīnums kā elektriskais kamīns ar plastmasas pagalēm.) Laiku pa laikam uzjautrināju viesus ar pudelīti no pagātnes, jo visiem labi palicis atmiņā, kā dzērāji mēdza pirkt “Trīskārtīgo” gadījumos, kad nepietika naudas šmigai. Iekšķīgai lietošanai, protams.
Nekad man nebija ienācis prātā odekolonu izmēģināt, bet nesen, gatavojoties sulukūres smaržu lekcijai – kas būs, būs – ņēmu un atskrūvēju stikla pudelīti. Jūs neticēsit, bet sajutu neticami gaumīgu aromātu! Pilnībā atšifrēt sastāvu neņemos, bet pārsvarā sajūtams svaigs vetīvers ar citrusu pieskaņu. Ne miņas no tā, ko es tik ļoti neciešu mūsdienu Dzintara smaržās! Nekāda sintētiskā muskusa vai “jūras” aromāta – pilnīgi labs un elegants, viegls odieris, ar ko vecim iesvaidīties pēc skūšanās.
Domāju – varbūt tomēr mans deguns kļūdās… Nolēmu smaržu lekcijā izmēģināt odekolonu blind test uz dzīviem cilvēkiem. Domājat, kāds sāka viebt degunu? Nekā! Viens no večiem gan ieminējās, ka esot ko tādu kādreiz lietojis, bet kopumā nevienam neradās ne mazākās aizdomas, ka tas varētu nebūt kāds smalks franču aromāts. Tad kādi ir secinājumi – viss ir galvā?
Kas zina – varbūt man toreiz būtu iepaticies arī kāds no mūsu pašu padomju džekiem, ja vien viņš būtu kārtīgi aplaistījies ar “trīskārtīgo”? Lai vai kā, priecājos par to, ka mūsdienās visiem puišiem, neatkarīgi no dzimšanas vietas, ir iespēja vienādi labi smaržot, bet meitenēm – iespēja balstīt savu izvēli uz racionālākiem pamatiem… Uz to arī iedzersim! Priekā!
P.S. Iegriezos stacijas “Dzintarā” pajautāt, vai viņiem ir “Trīskārtīgais”. Pārdevēja paskatījās uz mani kā uz jukušu – laikam domāja, ka gribu iedzert… Atbilde, diemžēl, bija – nē, tādu viņi nepārdod. Vetīvera cienītājiem atliek vien pirkt Creed Original Vetiver par 100 eiro vai meklēt Latgalītē Dzintara “Trīskārtīgo”.