Nesen kādā deguna smaržu lekcijā, stāstot par Tuberose Gardenia (Estee Lauder Private Collection) aromātu, nevērīgi izteicos, ka tam internetā pieejama arī īpaši ekskluzīva perfume versija, bet tā maksā ļoti dārgi. Uz ko man kāds no lekcijas dalībniekiem (puisis, kuram nauda, acīmredzot, nav problēma) pēkšņi jautā: “Dārgi – tas ir cik?” Aptvēru, ka mūsu priekšstati par to, kas ir “dārgi” patiešām varētu atšķirties. Tā kā mana naudas vērtība joprojām tiek izteikta lašos, nedaudz saminstinājusies izstūmu: “nū… ap 200 latiem…” Puisis piekrītoši pamāja ar galvu. Tātad arī viņam tas likās pietiekams naudas daudzums, lai divreiz padomātu, vai ir vērts to izdot par nieka smaržu pudelīti. Atviegloti nopūtos un turpināju runāt savu runājamo.
Tomēr pārdomas par to, kas ir “dārgi”, mani nepameta. Smaržas, bez šaubām, ir luksus prece. Ja mājās nav maizes, no smaržām paēdis nebūsi un bērnus ne tik nepabarosi. No otras puses, mēģināju iztēloties – ja man, piemēram, izsūtītai uz Sibīriju meža darbos (tfu, tfu, tfu) kādā slepenā kabatiņā būtu izdevies paslēpt savu mazo Hermes Parfum des Merveilles pudelīti, varu saderēt, ka es izvilktu savu kailo dzīvību mazliet ilgāk par citiem. Un dzīvības cena noteikti ir augstāka par štrunta 200 latiem.
Pavasarīgs sveiciens no Vilhelma Purvīša!
Visādas vilku bedres ir labāk panesamas, kad iepūt īstās smaržas, nudien!