Manas franču valodas zināšanas papildinās reizē ar katru jauniegūtu franču aromātu. Pēdējais apgūtais vārdiņš ir “nekas”. Rien, rien, rien… No atmiņas dzīlēm uzpeld aina: 80-to gadu beigas, Kinoaktieru studijas popielā mūsu Monta Rivāne dzied kopā ar Edīti Pjafu: “Non rien de rien, non je ne regrette rien…” Kaut arī gaišmatainā Monta ne tuvu nelīdzinās dzīves nogurdinātajai francūzietei, viņa, kā jau talantīga aktrise, to dara tik pa īstam, ka visiem tirpas skrien pār kauliem.
Etat Libre d’Orange dibinātājs, brīvdomātājs Etjēns de Svarts (Etienne de Swardt) ir īsts parfimērijas enfant terrible – meklējot jaunu smaržu konceptus, viņš mīl publiku kaitināt, mērķējot zem jostasvietas. Šoreiz nekāda seksa. Etjēnam vienkārši šķitis varen uzjautrinoši radīt smaržas ar nosaukumu Rien. Ja kāds paziņa painteresētos – “Hei, Etjēn! Kas tas ir, kas uz tevis tik labi smaržo?” Viņš tikai attrauktu – “Ai, nekas!” un nemaz nebūtu melojis.
Pēc kā tad smaržo šis “nekas”? Pirmais akords ir īsts sprādziens – reibinoši dzirkstošs kā upeņu ievārījuma, pārliets ar karstu ūdeni. Pavīd arī kaut kas medicīnisks, bet ne nepatīkams. Runā, ka šīs kompozīcijas autoram parfimēram Antuānam Lī (Antoine Lie) patīkot kontrasti. Uz manas ādas kontrasts ir pat pārāk liels – pirmajam blīkšķim, kas izskan pusstundas laikā, vienkārši neseko nekas. NEKAS! (Lūdzu, skatīt labojumu raksta beigās!) Ja nu vienīgi dūmakains smalkādas aromāts pavisam tuvu ādai.
Iespējams, šis fenomens izskaidrojams ar silto laiku vai mana ķermeņa ķīmiju, kas aromātu vienkārši noēd? Parfīmfani komentāros internetā apgalvo, ka Rien esot īpaši ilglaicīgs un varot noturēties pat līdz 24 stundām… Tikai ne uz manis. Tas patiešām ir ļoti skumji, jo Rien man pat ļoti patīk. Aromāta nošu sarakstā pieminēta gan roze, gan ozola ķērpis, gan melnais pipars (Terre!), tikai es no tā visa neko nesajūtu. Visi šie labumi tiek ierauti kaut kādā melnajā caurumā. Laime nelaimē – nevaru pamanīt arī kuminu – Indijas ķimeni, kas man parasti saistās ar sviedriem. Aldehīdus (sintētisko puķu aizstājēju, ar ko slavens Chanel No 5) gan var sajust tīri labi – bez tiem smalkādas (leather) aromāti iztikt nemaz nespēj.
Pamazām smalkādas žanrs kļuvis par vienu no maniem favorītiem (tūlīt pēc koksnes). Man patīk smaržot kā rokassomiņai vai ādas sēdeklim jaunā automašīnā. Īpaši labi šie aromāti ierakstās kopā ar ādas jaku un džinsiem, tomēr arī operā, smaržot pēc leather nebūs nepieklājīgi. Mīlu Chanel Cuir de Russie – tas man asociējas ar ieritināšanos ādas klubkrēslā ar grāmatu rokā, kamēr Rien ir vasarīgāks un aicina doties izbraukumā ar moci vai tamlīdzīgos piedzīvojumos. Noteikti vairāk piemērots vīriešiem, salīdzinot ar Cuir de Russie, kuram piemīt maigs pūdera aromāts.
Par spīti visam, gribu ierindot Rien savā smalkādas aromātu topā. Varbūt nopērkot īsto pudeli ar izsmidzinātāju (pagaidām nācās iztikt ar paraudziņu), man izdotos tā mūžu paildzināt vēl vismaz par pusstundu? Un varbūt ziemā tā reakcija būtu savādāka? Lai to uzzinātu, nāksies vien pasūtināt kādu pudelīti… Zinu, ka es to nenožēlošu. Galu galā internetā etatlibredorange.com vai firstinfragrance 50 ml pudelītes cena ir tikai 69*Eiro… Un vispār – Edītei taisnība – kāpēc kaut ko nožēlot?
Non je ne regrette rien! dziesmu var noklausīties šeit
* Cenas cipars, saprotams, tīšām izvēlēts divdomīgs, tāpat kā ELDO veikala atrašanās vieta Parīzē – 69 rue des Archives.
Labojums. Ceru, ka jūs man piedosiet šo alošanos, jebšu ne jau mana vaina, ka pirmais Rien paraudziņš uzvedās tieši tā, kā es te esmu aprakstījusi. Tomēr izrādās, ka ne tik siltā laikā, bet rudenī un no citas pudelītes šis aromāts nebūt nepazūd stundas laikā! Tieši otrādi – tas ir varen noturīgs un turpina nelokāmi turēties teju visas dienas garumā un uz drēbēm to var sajust vēl otrā dienā. Tātad – vai nu pirmais paraudziņš bijis ne pirmā svaiguma, vai arī savu lomu nospēlējis karstais laiks! Tāpēc dodiet Rien iespēju sevi pierādīt un jums nenāksies vilties!
P.S. Kopš 2016. gada Rien, tāpat kā citus ELDO aromātus var nopirkt arī Rīgā, veikalā Spots.