Jauns gads, jauns lekciju cikls!

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

Seko degunam!

Runā, ka esot jāseko savai sirdij. Es sekoju savam degunam. Ar smaržu vīrusu tā kārtīgi saslimu 2011. gadā, kad atklāju, ka pasaulē notiek kaut kas jauns un pie mums maz zināms – proti, rodas arvien vairāk mākslinieciskās jeb nišas parfimērijas zīmolu. 2013. gadā jutu nepārvaramu vēlmi ar visu jau izzināto dalīties un sāku rakstīt šo blogu. Satiku arvien vairāk smaržu mīļotāju, iepazinos ar parfimēriem un sāku apmeklēt māksliniecisko smaržu izstādes Itālijā. Sāku orientēties šajā pasaulē un dalījos ar šīm zināšanām arī ar citiem interesentiem. Pandēmijas laikā man uznāca kaut kas līdzīgs rakstīšanas “blokam”, bet, kad ierobežojumi tika atcelti, metos stāstīt par smaržu pasauli “dzīvajā” – smaržu lekcijās, deguna treniņos un individuālās konsultācijās. Tomēr domāju, ka dzīvība blogā pamazām atjaunosies.

Savukārt, atrodoties “mājsēdē”, rakņājos pa savu grāmatplauktu un tā radās īpaša latviešu dzejas izlase par smaržām. Izrādās, ka latviešu dzejnieki – Aleksandrs Čaks, Eriks Ādamsons, Edvarts Virza un pat Rainis un Aspazija bijuši ļoti jūtīgi smaržu uztverē un pratuši savas sajūtas arī aprakstīt. Ar nosaukumu “Smarša” šo izlasi atradīsiet izdevniecības aminori.lv mājas lapā. Grāmatiņai pievienots arī neliels smaržu paraudziņš, uz kura sajutīsiet lietuviešu zīmola FumParFum Vilnius smaržu Lilac, jeb Ceriņš. Links uz veikalu šeit.

2022. gada augustā pabeidzu īpašu projektu – iznāca “Lielā smaržu grāmata”, kuru gandrīz divus gadus tulkoju kopā ar Normundu Pukjanu. Šo enciklopēdisko izdevumu, kas oriģinālā iznāca franciski, bet tika tulkots no angļu valodas izdeva “Aminori”, iesaku izlasīt visiem tiem, kas interesējas par parfimērijas pasauli. To var uzmeklēt grāmatnīcās, aminori.lv mājas lapā vai vismaz tuvākajā bibliotēkā. Šajā grāmatā var daudz uzzināt gan par parfimērijas vēsturi, gan par ožu, gan smaržu ražošanu un izejvielām. Links uz grāmatu šeit.

Šobrīd esmu aktīvāka savā FB profilā “Marika seko degunam” un instagramā ar nosaukumu “followzenose”. Ja vēlaties piedalīties kādā no maniem smaržu pasākumiem, pasūtināt smaržu vakaru savā darba kolektīvā vai draudzeņu ballītē, sūtiet ziņu uz followzenose@gmail.com

Evijas Džonsones foto no “Lielās smaržu grāmatas” atvēršanas svētkiem “Aminori” telpā.   

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

Jauns lekciju cikls pavisam drīz!

Pavisam nesen noslēdzās iepriekšējais smaržu lekciju cikls. Lūk, kādas atsauksmes saņēmu no dalībniekiem! Iveta raksta: “Labi pavadītas sestdienas smaržu pasaulē! Par visu padomāts – daudz interesantas tēmas, aromāti, omulīgas telpas un glāze vīna! Daudz jaunu zināšanu gan par smaržu izejvielām un to ražošanu, kā arī parfimēriem un viņu īpatnībām. Jauni atklājumi katrā smaržu kategorijā!”

No Lindas saņēmu šādu atsauksmi: “Smaržu ceļojums, kurā saņemt baudījumu degunam un apspriest asociācijas ar domubiedriem. Vēsture, teorija, ķīmija – ieskats no visa. Tagad ir lielāka saprašana kas ir kas, kā atšķiras smaržu notis, kā smaržas iedala un kā atšķirt šipru no fužēra. Vairāki personīgi atklājumi ar ko papildināt smaržu plauktu.”

Tagad ikviens, kas vēlas tuvāk iepazīt parfimērijas smaržu pasauli, var paspēt pieteikties uz nākamo ciklu, kas sāksies 15. aprīlī un beigsies 13. maijā! Raksti uz email adresi followzenose@gmail.com, lai pieteiktos uz 5 lekciju ciklu, kurā pulcēsimies sestdienu pēcpusdienās no plkst. 16.00 “Aminori” telpā, lai iepazītos tuvāk ar atsevišķām aromātu saimēm, parfimērijas žanriem un stiliem. Pilnā dalības maksa par 5 lekcijām 120 eiro, iespējams pieteikties, iemaksājot daļu. Uz tikšanos smaržu pasaulē!

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas , , | Komentēt

Vasara un dūmi jeb – kā es mācījos par parfimēri

Jāņi ir laiks, kad smaržu koncentrācija Latvijas dabā ir visaugstākā – smaržo pļavas, jasmīni, rozes, kalmju saknes un ozolu zari – jau kopš bērnības šie svētki man saistās ar bagātīgu smaržu buķeti. Tāpēc nešaubījos ne mirkli, kad neilgi pirms Jāņiem Rīgā radās iespēja piedalīties lietuviešu botāniskās parfimēres Rūtas Malkutes vadītajā darbnīcā. Rūta Malkute ir botānisko smaržu zīmola Žali Burtai radītāja, aromterapeite un parfimēre, kurai ir 10 gadu pieredze darbā ar aromātiem. Viņas pirmā skolotāja Lietuvā bijusi botāniskā parfimēre Laime Kiškūne, bet vēlāk zināšanas papildinātas Francijā. Starp citu, Laime bijusi pirmā skolotāja arī Aistim Mickevičusam, kurš vēlāk izveidoja savu zīmolu FumParFum, kas labi pazīstams arī rīdziniekiem.
Pie mums iespēja padarboties profesionāla parfimēra vadībā ir retums. Ja kas tāds arī notiek, tad dalības maksa sasniedz kosmiskus augstumus. Šajā gadījumā 3 stundu ilga nodarbība izmaksāja ap 100 eiro un tajā bija iekļauts nodarbības vadītājas laiks, zināšanas, kā arī viņas sagādātie (augstas kvalitātes) materiāli. Nodarbības rezultātā katrs dalībnieks varēja palepoties ar paša izgatavotu botānisko aromātu zaļā, glīti noformētā 30 ml pudelītē. Izšķirošie punkti, par kuriem ir vērts maksāt, apmeklējot šādas nodarbības ir – vadītāja profesionālā pieredze, vēlme dalīties savās zināšanās un pieejamo materiālu kvalitāte. Šajā gadījumā viss bija kārtībā – esmu arī agrāk piedalījusies pāris smaržu darbnīcās, tāpēc zinu, ka ir vērts maksāt par kvalitatīviem materiāliem un atvērtu komunikāciju, bet nav vērts tērēt ne centa, lai pretī saņemtu vispārzināmu patiesību klāstīšanu un lētas izejvielas.

Bet nu – pie lietas!

Trīs stundas šādai nodarbībai ir visai ierobežots laiks – to noteica pasākuma norises vieta, tāpēc vārdi lieki netika tērēti un uzreiz ķērāmies pie materiālu apzināšanas. Rūtas atlasīto ēterisko eļļu izlase bija veidota domājot par darbnīcas tēmu – Līgo! – tomēr arī tad piedāvātais klāsts (vairāk kā 30 pudelīšu) bija ļoti plašs. Katram no četriem darbnīcas dalībniekiem bija daudz iespēju attīstīt savu tēmu un izveidot atšķirīgu aromātu.

Viss sākās ar materiālu iepazīšanu, sākot ar bāzes notīm, kuras aromātā skan visilgāk un uz ādas paliek pašas pēdējās. Tādu bija pavisam 11 – gan sveķīgas, gan saldenas un zaļas. Kalmes sakne, Indijas vetivērija, bišu vasks, tabakas lapas, tonkas pupiņas, vērmele, ozola ķērpis (oak moss) un vēl citas, no kurām mani visvairāk uzrunāja tieši Atlas Cedarwood ēteriskā eļļa. Arī zemeņu lapas, kuras iesākumā man šķita pārāk maigas, par katru cenu gribēja iekļūt manā aromātā. Tālāk, iepazīstoties ar sirdsnotīm, mana sirds patiešām varēja atveldzēties ne pa jokam – divi rožu absolūti, liepu ziedi, neļķe, melisa… Iepazinos tuvāk ar taragonu, kurš jau agrāk bija pievērsis manu uzmanību labās smaržās. Taragons smaržo mazliet pēc anīsa, tomēr tam piemīt arī spirgts, zaļš svaigums.

Arī virsnošu materiāli bija veseli 11 un šajā kategorijā bija iespēja iepazīties gan ar saldu lavandas paveidu – Lavanda Moett, interesantu, kanēlim līdzīgu mizu Ho Wood, cubeba piparu, galbanuma izolātu un atvieglinātu bergamotes versiju. Vairākas no esencēm jau bija atšķaidītas, lai padarītu gala rezultātu kaut cik prognozējamu.

Ošņājot jaukās pudelītes jau bija pagājusi vairāk nekā stunda, tāpēc veikli vajadzēja ķerties pie maisīšanas. To sākām ar pāris pilieniem smaržu bāzei – sapārojot divas no izvēlētajām pamatnotīm, kurām pēc tam uzmanīgi pa pilieniņam pievienojām vēl vairākas smaržvielas tā, lai veidotos pats smaržu pamats. Sirdsnošu pilienu jau bija jāpievieno mazāk, un virsnotīm piramīdas augšgalā – vēl mazāk. Kad smaržu pamatkompozīcija minimālā daudzumā bija izveidota, pilienu daudzums tika pievienots proporcionāli arvien lielākā skaitā, audzējot tos kopsummā līdz pat 300 pilieniem. Ik pēc soļa vajadzēja pārbaudīt kompozīcijas smaržu, uzpilinot nelielu daudzumu uz testera papīriņa. Manis veidoto kompozīciju Ruta apzīmēja kā īstu fužieri, kaut gan tajā nebija ne paparžu, ne ozola ķērpja, kas manā uzskatā ir vajadzīgi, lai sauktu aromātu par fužieri. Tā veidojās kā svaiga, puķaina kompozīcija ar rozēm un neļķi sirds notīs, pipariem, bergamoti un anīsa aldehīdu virsnotīs, bet smaržu pamatā lielu vietu ieņēma mans šīs dienas atklājums – Atlasa ciedrs.

Galvenā mācība, kuru ieguvu šajā darbnīcā bija tā, ka smaržu veidošana prasa milzīgu precizitāti un koncentrēšanos. Diemžēl man neviena no šīm prasmēm nav stiprā puse. Kādā brīdī sāku just, ka pilienu skaits jūk (kaut arī visu pierakstīju) un noderētu asistenta palīdzība… Nemanot zaudēju modrību un mans līdz šim svaigais aromāts pēkšņi pārvērtās. Nu tajā bija jūtami vieni vienīgi dūmi, bet viss mans neļķu-rožu vainadziņš bija sadedzis Jāņu ugunskurā. Vēlāk, restaurējot liktenīgo notikumu gaitu, secināju, ka, iespējams sajaucu Atlasa ciedra pudelīti (saldu, pēc zīmuļiem smaržojošu noti) ar Virdžīnijas ciedru, kurš momentā sagrāba aromāta vadību savās dūmainajās rokās. Jāpiebilst, ka pat vairākas dienas nostāvoties tumšā skapī, lai kārtīgi samaisītos, aromāts dūmu smaržu nezaudēja.

Bet vai nav dzirdēts, ka tieši kļūdu rezultātā parfimēri radījuši leģendārus aromātus! Tāpēc es daudz nesēroju, jo Līgo tēmai šis aromāts atbilda pilnībā un katram aromātam ir savs adresāts. Tā nu manējais izrādījās kā radīts, lai kļūtu par dāvanu vienam Jānim vārdadienā. Domāju, ka šo pudelīti viņš varēs likt lietā ik reizi, kad ziemā vai rudenī vēlēsies atsaukt atmiņā Līgo vakara noskaņu. Savukārt es pati kaļu plānus par to, kā savu iesākto formulu atkārtot un šoreiz īstenot līdz galam savu sākotnējo ieceri. Tāpēc ceru, ka Rutas vizītes uz Latviju būs biežākas!

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

Droša dauzīšanās ar Signature Wild no Art de Parfum

Ir smaržas, kuras atsakās kļūt par tavu mīļdzīvnieku, jo tām ir pašām savi plāni. Gadās, ka smaržas pat pakļauj un pieradina savu nēsātāju. Nezinu, kurš kuru ir pieradinājis šajā gadījumā ar Signature Wild smaržām, bet varu teikt, ka esam draugi un šis aromāts rada manī patīkamu drošības sajūtu.

Jau pats smaržu nosaukums izraisīja manī interesi tās pamēģināt. Ar pamēģināšanu vienreiz izrādījās par maz, prasījās pēc vēl un vēl… Kaut arī aromāts neatbilst maniem priekšstatiem par trakumu vai mežonību, tas tomēr kļuvis par manu favorītu no zīmola Art de Parfum izlaistā smaržu sešinieka.

Šis aromāts apzīmēts kā extrait de parfum – tātad stipras koncentrācijas smaržas. Tā virsnotis rada mazliet “šmigas” iespaidu – kanēļa, kardamona, davanas kokteilis mazliet apreibina un tu esi gatava mesties iekšā svaigajos apelsīziedos, kas izbārstīti pa mīkstu zamšādu. Šī āda ir maiga, gluda, tāda ir sajūta, kad roka noglāsta zirga kaklu. No zirga, kas redzams smaržu reklāmas materiālos, nav jābaidās – šeit nebūs nekā dzīvnieciska, nedz arī tagad modē nākušās zirga mēslu nots, kas parādās dažos austrumnieciskos aromātos. Tas nebūs Art de Parfum stils, ko var raksturot kā franču stila zīmolu, kas dzimis Anglijā un tāds nu gan zina, kā turēties seglos stalti un eleganti. Kaut arī mājas lapā Signature Wild tiek ieskaitīts vīriešu aromātu nodaļā, man tas šķiet izteikti sievišķīgs aromāts. Es to noteikti pieskaitu pie komforta smaržām – tādām, kas ļauj tev justies droši un pasargāti.

Iespējams, ka jūtos tik tuva šim aromātam sava iemīļotā sandala dēļ – tas mani uzrunā vienmēr. Pamatnotīs vēl ir arī labdanums, āda, Peru balzams un vetivērija no Haiti. Attopos, ka Signature Wild izskaņa man ļoti atgādina jau tik pazīstamo sajūtu nēsājot L’Artisan Parfumeur smaržas Dzing! Atceraties veco pudeles etiķeti, kur sprigana dāma jāja uz tīģera muguras? Kopā ar Signature Wild es gan vairāk jūtos kā galvenais varonis filmā Neverending Story – iebužinājusi degunu baltā zvēra pūkās, es nesos starp mākoņiemnezināmā virzienā un tas ir forši, mazliet traki, bet pilnīgi droši.

Labākais veids kā dabūt šīs smaržas ir meklēt tās zīmola mājas lapā:
Signature Wild

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas , , | Komentēt

Dzeja bez vārdiem. Meo Fusciuni

Pirmkārt, gribu pateikt paldies Meo Fusciuni smaržām par to, ka, pateicoties tām, man nācās pārlasīt Emīliju Dikinsoni. Viņas dzejas izlase man vienmēr bijusi plauktā, bet biju to tikai pāris reizes atvērusi. Šoreiz gan arī no vāka līdz vākam neizlasīju, jo Emīlijas angļu valoda nav nekāda jūtūbera valoda – tā ir veco laiku apputējusī angļu valoda, kuru pat katrs dzimis anglis nesaprastu. Enīvei, Emīlija ir lieliska, tāpat kā itāļu smaržu zīmols Meo Fusciuni. Bez tam, nav jāzina neviena svešvaloda, lai saprastu Meo Fusciuni dzejoļus, kas rakstīti ar smaržām.

Kā teikts zīmola fb profilā, tas “dzimis kā olfaktoru atmiņu mākslinieciska definīcija smaržu veidā un savienojoties Džuzepes Imprecabiles un Federikas Kastellāni dvēselēm.” Ja nu tomēr Meo būt īsts cilvēks, viņš, noteikti būtu ne tikai parfimērs, bet arī dzejnieks. Palasīsim, piemēram, dažas smaržu “rindiņas” no parfīma Notturno:

Rums, ananāss, tinte,

Āda, krustnagliņas,

Bērza tāss, ambra…

Neticami, bet katru šo smaržu noti tiešām iespējams sajust vienu pēc otras un tikai vēlāk tās visas sajaucas kopīgā noskaņā. Notturno aprakstā pieminēti dzejnieki – Rilke, Helderlīns, Cēlans, Neruda un Delakrūza. Tie visi atnākuši apciemot parfimēru kādā bezmiega naktī, lai iedvesmotu radīt šo brīnišķīgo, ambiento smaržu.

Man ir neliela fotokopēta grāmatiņa, kas veltīta Spirito aromātam, kurš tika prezentēts pagājušā gada Milānas māksliniecisko smaržu izstādē Esxcence. Meo Fusciuni stends bija viens no maniem favorītiem izstādē – ne tikai smaržu, bet arī noformējuma dēļ. Zemāk var aplūkot dažus momentfoto, kur starp smaržu pudelēm redzams arī Džuzepe jeb Meo, līdzīgs alķīmiķim, kurš atklājis zelta formulu.

Dikinsones dzeja ir tik smaržīga, ka varētu iedvesmot vēl tonnām aromātu. Nevar iedomāties labāku kompāniju par Emīliju brīdī, kad Meo sajutis “spēcīgu vēlēšanos tikt projām, aizbēgt uz kādu pavasara vai vasaras dienu…” Īpaši tagad, ziemas laikā, Spirito patiešām dod iespēju izrauties un brīdi pabūt vasarā. To smaržojot, jūties it kā atlaižoties vasarīgā saules pielietā pļavā, kas izstaro svaigu, spirgtu zaļumu. Izlasīsim nošu piramīdu, mēģinot iztēloties šo smaržu:

“Zirdzene*, kumelītes, burkāns, augi

Ciprese, mirte, izops, papīrs,

Ciedrs, vetivērija, muskuss,

Gajaka koksne, elemi sveķi, tonkas pupiņas.”

*Angļu valodā – angelica

Vai nav skaisti? Spirito aromāts ir precīzs un dzīvs, bet, ja tā būtu glezna, tad, tomēr ne reālistiska, bet impresionistiska. Varbūt Monē “Saulesgaismas efekts zem papelēm”.

Trīs aromātos, kuriem piešķirti kārtas numuri, Meo kavējas atmiņās par ceļojumiem, kuros atspoguļotas tādas brīnumainas vietas kā Stanbula, Šukrana un Sicīlija. Pateicoties manai iecienītajai vīģei, tieši 3#notta di viaggio kļūst par manu numur viens. No otras puses – es būtu gatava sekot Meo smaržīgajās pēdās vienalga uz kurieni tas mani vestu nākošajā ceļojumā.

Meo Fusciuni ir izcils neatkarīgās, radošās autorparfimērijas paraugs. Šie darbi man atgādina vēl citu smaržu dzejnieci – Ineki Rūlandi (Ineke Rühland, INEKE), par kuru arī esmu rakstījusi, tiem ir daudz kopīga arī ar Aista Mickevičiusa darbiem, kura zīmols FumparFum Vilnius smeļas iedvesmu dabā, mākslā un atmosfēriskās vietās.

Nav iespējams šeit apskatīt katru no “izlasītajiem” desmit aromātiem, bet bija vērts iepazīties ar katru. Pabeigšu šo ierakstu ar vēl vienu no maniem favorītiem, kuru sauc L’oblio. Tajā piedalās: vīraks, sausziede, īriss, matē tēja, tabaka, ozola ķērpis, sandals, koksne, pūderis un muskuss. Tieši pretēji nosaukumam (tulk. aizmirstība), šis nav aromāts, kuru var aizmirst. Nedaudz apputējis un pūderīgs tas paliek kopā ar mani daudzas stundas. Patiesi – ja ir kādas smaržas, kuras varētu nosaukt par melanholiskām, tad tās būtu L’oblio. Citāts no apraksta:

“… un, ja nu labāk būtu aizmirst nekā atcerēties?”

 

 

 

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas , , , , , , | Komentēt

Vīns un svētās asinis. Sangre Dulce no Stragers Perfumery

Mākslinieciskajā parfimērijā arvien vairāk pārklājas dažādu mākslu robežas. Smaržas un mūzika, smaržas un māksla, smaržas un… kino? Lai pilnībā izbaudītu un novērtētu 2019. gadā radīto aromātu Sangre Dulce, jānoskatās divas kinofilmas vai vismaz to treileri. Nezinātājam tumšsārtās krāsas saldenais aromāts var šķist gluži nevainīgs, bet tā iedvesmas avoti ir visai skarbi – Alehandro Hodorovska kulta filma Santa Sangre (1989) par kādu visai asiņainu reliģisku kultu, un franču Climax (2018), kurā stāstīts par kādas deju grupas dalībniekiem, kas ballītē netīšām sadzeras LSD sangriju, un kas no tā iznāk. (Klikšķiniet uz filmu nosaukumiem, lai noskatītos treilerus).

Taizemiešu zīmola Strangers Parfumerie dibinātāja Prin Lomros pirmā izglītība ir kinorežija un kino ir viņa galvenais iedvesmas avots. Vairāki viņa aromāti veltīti tieši filmām vai kinofilmu varoņiem – piemēram, Oliveram no filmas “Sauc mani savā vārdā”. Viens no maniem mīļākajiem Prina Lomrosa veidojumiem – Fume ma Peau – radīts iedvesmojoties no Žana Lika Godāra filmas Week-end.

Nav nekādu šaubu, ka Prins Lomross ir uzlecošā mākslinieciskās parfimērijas zvaigzne. Pārliecinošs mākslinieciskās parfimērijas “jaunā viļņa” pārstāvis, pie kura es pieskaitu zīmolus un parfimērus, kuri pārkāpj žanru un mākslu robežas (par dzimumiem nerunājot). Pirmie, kā šī virziena pārstāvji, man ienāk prātā Timothy Han un Charenton Macerations (klikšķiniet un iečekojiet!)

Bet turpināsim par “saldajām asinīm” jeb Sangre Dulce. Nav nemaz jāredz filma par sazāļoto vīnu, lai saprastu, ka arī saldais sarkanvīns “sangria” ir turpat tuvumā. Tas atrodas arī pašā nošu saraksta galvgalī, bet turpinājums ir tik iespaidīgs, ka siekalas saskrien mutē ne tikai vampīriem – sangria, zemenes, sarkanais apelsīns, brūnais cukurs, medus, karamele, kanēlis, rožūdens, granāts, tabaka, ilang-ilang, kļavu sīrups, pačūlija, peru balzāms, benzosveķi un cibets.

Kopā tas viss rada patīkami saldu, dīvainu, bet ne šķebinošu smaržu, kas tā vien prasās “pēc vēl”. Pati esmu izlietojusi tikai testera pudelīti, bet jau jūtu zināmu atkarību. Lai gan Sangre Dulce, kā jau solīts, ir salda smarža, tomēr īsti starp “gourmand” deserta smaržām neiederas. Tajā ir kaut kas nedaudz “disturbing” – latviski runājot satraucošs. Bet arī ne tik daudz, lai piekabinātu šim aromātam brīdinošu uzlīmi +16. Tomēr kādai manai paziņai pēc pāris stundām, kas pavadītas ar Sangre Dulce, paliek slikta dūša… Domāju, ka pie tā vainojams cibets, kurš aromātam piešķir nedaudz izvirtīgu dzīvniecisku noti. Man pašai gan tā šoreiz nemaz netraucē. Laimīgā kārtā, šajā parfīmā nav tās metāliskās pieskaņas, kas vēl ilgi paliek degunā, pēc ELDO Secretions Magnifiques – cita aromāta par asiņu tēmu, ošņāšanas.

Vārdu sakot, Sangre Dulce man patīk! Taisnību sakot, man patīk pilnīgi visi līdz šim iepazītie Prina Lomrosa aromāti – arī viņa populārākais un godalgotais gardumiņš Cigar Rum vai veltījums taizemes virtuvei Salted Green Mango, kurš vēl gaida savu īsto stundu vasarā.

Šobrīd Strangers Parfumerie aromātus un arī testerus par pilnīgi pieņemamu cenu (70 eiro par 30 ml) var iegādāties gan viņa mājas lapā (kur atrodami arī testeri), gan Viļņas veikaliņā VDK, kas atrodas mākslinieku rajonā Užupis. (Ja kas, dodiet ziņu, piegādāšu!) Iesaku negaidīt, kamēr pagaidām vienkāršais pudelīšu dizains tiek mainīts uz ko dārgāku.  Šis ir tas gadījums, kad saturs ir daudz vērtīgāks par pudelīti – atšķirībā no tik daudz un daudziem aromātiem kosmētikas veikalos.

 

 

 

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas , , , | Komentēt

Karenas Gilbertas grāmata – smaržmīļiem un jaunajiem parfimēriem

Kaut arī  Karenas Gilbertas grāmata pirmo reizi izdota 2013. gadā, ieraudzīju to grāmatveikalā “Globuss” tikai 2018. gadā un, tā kā cena bija tikai 8.99 eur, tūlīt pat nopirku. Grāmatas autorei, kura dzīvo Londonā un ik pa laikam feisbukā piedāvā savus parfimēru apmācības kursus onlainā, ir izdevies nelielā formātā ietvert svarīgāko pamatinformāciju cilvēkam, kurā pamodusies interese par parfimērijas pasauli.

Grāmatā īsi aprakstīta smaržu ietekme uz cilvēka noskaņojumu, parfimērijas vēsture un galvenie klasiķi, doti ieteikumi deguna trenēšanai, lai iemācītos atšķirt galvenās aromātu kategorijas, kā arī raksturotas populārākās smaržu notis. Otru pusi grāmatas aizņem praktiski padomi parfimēram iesācējam un reālas receptes smaržu, eļļu, mājas aromātu un citu aromātisku lietu izgatavošanai. Nedomāju, ka šīs praktiskās zināšanas jebkad izmantošu dzīvē, tomēr ir labi zināt, ka tāda iespēja pastāv.

Man patīk grāmatas nelielais formāts un fotogrāfiju retro stils, noformējums ir gan sievišķīgs, bet arī neiebrauc pilnīgā “laumiņu pasaules” kategorijā. Fotogrāfijas īpaši noder praktiskajā daļā, kur soli pa solim parādīts, kā un ko pareizi jaukt. Vienīgais, ko var uzskatīt par nedaudz novecojušu ir burtu stils nodaļu virsrakstos, bet visiem zināms, ka nekas nenoveco tik ātri kā grafiskais dizains (ja neskaita Leonardo di Kaprio draudzenes, protams).

Grāmatas valoda arī ir pietiekami vienkārša, lai to varētu lasīt angliski cilvēks arī šīs valodas pamatzināšanām.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas , | Komentēt

Kalni atdzīvojas jaunajā Tauer Perfumes aromātā!

“The hills come alive with a sound of music!” – tā, virpuļojot kalnu pļavā, dziedāja Džūlija Endrjūsa filmā “Mūzikas skaņas” un tā ir mana pirmā asociācija, smaržojot vienu no jaunākajiem Tauer Perfumes aromātiem, kas saucas L’Air des Alpes Swisses. Strikti ņemot, gan mūķene Marija virpuļoja pa Austrijas teritoriju, tomēr kalni tie paši un arī gaiss, droši vien, smaržo līdzīgi. Bez tam, filmas beigās dziedošā ģimene kā reiz caur Alpu grēdām nokļuva drošajā Šveices pusē.

Kā tad smaržo šis kalnu gaiss? Tas noteikti atkarīgs arī no gadalaika. Šis “gaisa paraugs” ņemts pavasarī, jo arī puķu smarža ir klātesoša. Ēdelvaiss gan buķetē nepiedalās, (kurš gan zina, kāda tam smarža!), bet tā vietā smalkas notis spēlē orhidejas un lilijas. Spirgts, nedaudz ozonisks svaigums uzvējo no sniega klātajām virsotnēm, sajūtama meža un mitras zemes klātbūtne. Ja esi augstu kalnos, tad, noteikti kājās ir kārtīgi zābaki – arī šo ādas noti arī var sajust aromātā. Asociācija ar tikko izmazgātu veļu, iespējams, nāk no kāda veļaspulvera, uz kura paciņas attēloti kalni? Vai arī tā smaržo Marijas priekšauts?

Kaut kas liek man vilkt paralēles ar citu nesenu Tauera mākslas darbu – L’Eau. Alpos gan nezied citronkoki, kā L’Eau aromātā, bet kopīgā pelākā ambra un tāda kā pūderīga izskaņa šos abus aromātus satuvina. Iespējams šis “Alpu gaisa aromāts” iesākumā bijis ieplānots kā turpinājums pamatelementu līnijai – L’Eau, L’Air… varbūt tālāk sekos arī – zeme un uguns? Starp citu, gaisa tēma Taueram ir tuva jau no seniem laikiem – viņa slavenākais aroms līdz šim ir L’Air du Desert Marocain jeb Marokas tuksneša gaiss. Tomēr jauki, ka Endijs Tauers līdzīgi mūsu Sprīdītim, izceļojies pa svešām zemēm, atgriezies pats savās mājās un atradis iedvesmu turpat Šveicē. Jau drīz arī es došos turp, lai “nogaršotu” īsto Alpu gaisu – lidmašīnas biļete jau kabatā!

Ak, jā – aromāta noturība ir izcila, kā jau ierasts Tauer Perfumes aromātiem. Kalni jūs pavadīs visu dienu! Smaržas var pasūtīt interneta veikalā firstinfragrance.com, to cena ir 125 eiro par 50 ml. Arī Viļņas veikaliņā ar neatvairāmo nosaukumu Visokiu Daiktu Krautuvele viss no Tauera ir pieejams.

 

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas , , | Komentēt

Par Grey Flannel, leģendām un ģimenes dzīvi

Kāds mans vīriešu kārtas draugs, kurš nedzīvo LV un pat nerunā latviski, uzzinājis, ka esmu parfimērijas entuziaste, izstāstīja sekojošu gadījumu. Bijis tā. Kāds kolēģis kopīgā iedzeršanā, daloties pieredzē, ieteicis izmēģināt Grey Flannel aromātu – sievietes uz to esot kā uzburtas un atliekot vien ar šo sapūstam iziet ielās, lai lielisks vakara iznākums būtu garantēts. Mans čoms daudz nekavējoties šo aromātu uzmeklējis un iegādājies. Kādu laiku viss gājis gludi un viņš tiešām saņēmis daudz komplimentu attiecībā uz savu pievilcīgo aromu (konkrētus ciparus viņš izvairījās minēt). Diemžēl, kādā brīdī draugs savā vīrieša naivumā izstāstījis Grey Flannel noslēpumu sievai. Savu kļūdu viņš aptvēris tikai brīdī, kad, dāsni apšļakstījies ar GF, atkal grasījies iziet no mājas. Lieki teikt, ka zaļo pudeli viņam nācies nobāzt vistālākajā plauktā, jo ik reizi, kad viņa roka pastiepās pēc GF, ģimenes ligzdai pārklājās melna ēna.

Saprotams, ka šis stāsts arī manī izraisīja nepārvaramu interesi iepazīties ar leģendāro “flaneli”. Laimīgā kārtā tobrīd paraudziņus vēl varēja iegādāties pie firstinfragrance.com (šobrīd flanelis izskatās izpirkts). “Pelēkais flanelis” tiek ražots kopš 1975. gada un to atrast internetā (kaut vai amazonā) nav īpašu problēmu un tas arī nav dārgs. Tomēr ar iegādi “uz aklo” es ieteiktu nesteigties…

Šis aromāts noteikti ir nosaucams par elegantu, klasisku un pietiekami mūsdienīgu valkāšanai, bet tajā noteicošā ozola ķērpja (oakmoss) nots jums noteikti atsauks atmiņā bērnībā sajustās Dzintara smaržas vai odekolonus. Paņemiet, kaut vai to pašu veco labo Zīlīti, kura gan ir mazliet siltāka un ne tik zaļa kā Grey Flannel, kur spēcīgi sajūtamas arī galbanum notis. Šis aromāts varētu pozitīvi iedarboties uz sievieti ar Merilinas Monro kompleksu, kura meklē atbalstu stipri vecākos vīriešos, kompensējot bērnībā izjusto tēva trūkumu. Iespējams, ka sajūtot šo smaržu sev blakus, šāda sieviete sajutīs nepārvaramu vēlmi ierāpties jums klēpī. Tomēr, var iznākt arī radīt tāda vīrieša iespaidu, kurš mazliet sajaucis gadsimtus. Katrā ziņā – valkājot Grey Flannel, jāizskatās eleganti, ja nevēlaties, lai jūs notur vienkārši par pēdējo losi. Rūtains flaneļa krekls šeit nederēs – tikai un vienīgi uzvalks vai vismaz balts krekls!

Geoffrey Bean slavenā “flaneļa” zīmola radītājs bijis viens no slavenākajiem Ņujorkas sieviešu modes dizaineriem 60.-70. gados. Tāpēc nevilcinājos arī pati “flanelīti” izmēģināt – galu galā arī pudeles dizains šķiet ļoti stilīgs. Iesākuma akords priekš manis bija par asu (ja uzreiz neatminat galbanum noti, tad mēģiniet atcerēties Chanel No 19!), bet aptuveni pēc stundas iestājās patīkams periods, jo sajutu arī vetivēriju. Jau sliecos rakstīt ieteikumu sievietēm nevairīties pašām izmēģināt šo smaržu, kad notika neparedzēts pagrieziens un es uz savas ādas sajutu Secretions Magnifique metāliski jonizēto smārdu. Līdz ar to mans romāns ar “flaneli” tika nocirsts pašā saknē. Laimīgā kārtā pēc dušas nekas daudz uz ādas vairs nepalika un murgi naktī nerādījās.

Meklējot Grey Flannel retro reklāmas, uzdūros izcilam Monsieur Rochas kopīraita paraugam, kas labi sasaucas ar šī stāstiņa tematu. Hmm, varbūt ieteikt šo odekolonu manam augšminētajam draugam?

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas , , | Komentēt