Sekodegunam.lv

Vai varat iedomāties, kā būtu, ja uz grāmatām nebūtu norādīts autora vārds, bet tikai nosaukums un izdevējs? Visi lasītu, diskutētu par sižetu un grāmatā paustajām idejām, pat nepieminot, ka to visu savā iztēlē radījis kāds konkrēts rakstnieks. Grūti ko tādu stādīties priekšā, vai ne? Tomēr parfimērijas industrijā notiek tieši tā. Vai, pareizāk sakot, vēl nesen tā notika. Šobrīd situācija sāk mainīties un ir tādi zīmoli, kā Fredric Malle vai biehl parfumkunstwerke, kas lepojas ar konkrēto smaržu radītāju un liek viņa vārdu arī uz pudelītes.

Arī es pati, tikai uzsākot lasot parfīmfanu blogus, aptvēru, ka katram aromātam taču ir konkrēts autors (es runāju par cienījamiem aromātiem, nevis tām smaržām, kuras rada megakoncerni). Ko tas maina? Visu! Piemēram, es uzzināju, ka divus no aromātiem, kuri man bijuši īpaši nozīmīgi, radījis viens un tas pats cilvēks! Nekad nebiju iedomājusies, ka YSL smaržām In Love Again, ar kurām biju aizrāvusies deviņdesmito gadu beigās, un Jardin Sur le Nil no Hermes, kuras iemīlēju no pirmā šņauciena Prāgas lidostā, varētu būt kas kopīgs. Izrādījās – šos abus aromātus radījis lieliskais franču parfimērs Žans Klods Ellena (Jean Claude Ellena). Uzzinājusi šo vārdu, es metos noskaidrot visu arī par citiem viņa meistardarbiem. Secināju – ja jau esmu kritusi par upuri diviem viņa darinājumiem, tad arī citi viņa aromāti neatstās mani vienaldzīgu! Laika gaitā esmu pārliecinājusies, ka mūsu izpratne par skaisto patiešām saskan. Neesmu gan paspējusi iepazīties ar visu Ellenas sastrādāto, bet Žans Klods joprojām ir mans deguns Number One.

Vēlāk līdzīgi sāku izsekot arī citus parfimērus un manā mūsdienu degunu topā blakus Ž.K. Ellenam tagad ir arī Olīvija Džakobeti (Olivia Giacobetti), kas radījusi tādus meistardarbus kā L’Artisan Dzing! un Diptyque Philosykos, un Bertrāns Dišafors (Bertrand Duchaufour) – absolūts ģēnijs, kura veidoto aromātu sarakstam šeit nepietiktu vietas, atliek nosaukt kaut vai Comme Des Garcons zīmola Series 3. Incense baznīcas aromātu sēriju. Enīvei, galvenais, ko gribēju pateikt – zinot vismaz dažus no mūsdienu parfimēriem un viņu veidotajiem aromātiem, ir vieglāk izprast savu gaumi un novērtēt aromātu.

Bez tam, tas, vai reklamētajam aromātam ir zināms autors vai nē, ir arī viens no kritērijiem, pēc kura noteikt smaržu kvalitāti. Negribu atkārtoties, vēlreiz izplūstot žēlabās par lielveikalu aromātiem – par to, kā mūsdienās top širpotreba smaržas esmu jau rakstījusi šeit.

Foto ilustrācijai ņemts bez kādas atļaujas šeit, ļoti smukas bildes!

Savā laikā apvainojos uz draudzeni, kura paziņoja, ka, ja jau es gribu smaržu radīšanu saukt par mākslu, tad jābūt arī nagu mākslai un matu mākslai. Okei, varbūt nav īsti pareizi šo gaisīgo un trauslo parādību salīdzināt ar vizuālo mākslu – tai vairāk kopīga ar mūziku, kas tāpat uzrunā mūsu apziņas dziļākos slāņus, apejot prātu. Tomēr, ja uzskatām, ka māksla ir tas, kas spēj aizkustināt, izraisīt emocijas, iedvesmu, pārdomas utt, tad starp aromātiem noteikti ir sastopami īsteni mākslas darbi.

Te nu diskusijā man pievienojas viens no mūsdienu vadošajiem parfimēriem Fransiss Kurkdžjans*, intervijā NY magazine paskaidrojot, ka: “Smaržas nav kosmētika – tām nav nekāda sakara ar nagu lakām, skropstu tušām vai lūpu krāsām.” Fransiss, kura intervija šeit ielikta pašās beigās, ir viskrutākais no šiem piecīšiem, bet arī pārējie džeki izsakās cienījami un interesanti.

*Francis Kurkdjian ir armēņu izcelsmes francūzis un oh, boy – neviens, pat NY magazine nespēj pareizi uzrakstīt viņa uzvārdu, tāpēc ceru, ka mans latviskojums ir tuvu ideālam. Centos pieskaņot izrunu pirmajam armēņu uzvārdam, kas man ienāca prātā, proti, Džigaharjans. 🙂

“… rozei nav ne vagīnas, ne peņa”, tā savā intervijā laikrakstam The New York Times, runājot par smaržu mārketingu, saka Rodže Davs (Roja Dove), tā vēlreiz apliecinot arī manu pārliecību, ka dzimumu aromātam piešķir ķermenis, uz kura tas atrodas. Rodže šobrīd ir viens no slavenākajiem pasaules deguniem, kurš prot ne tikai radīt oriģinālas smaržas, bet arī par šo procesu iedvesmojoši izteikties. Man gan vēl nav izdevies dzīvē satikties ar Roja Dove aromātiem, bet viņa minimālistiskā pieeja šķiet ļoti pievilcīga. Par smaržu radīšanu viņš saka: “… tas ir tāpat kā gleznojot – sajaucot kopā pārāk daudz krāsu, beigās jums iznāks netīri pelēks.”

No intervijas, kuru pilnībā var izlasīt šeit, man, bez jau sākumā minētā citāta par rozēm,  īpaši patīk viņa izteikums par to, kā veidojas attiecības ar smaržām: “… tas ir gluži kā ar mīlestību”, saka Rodže “Tikai pēc tam, kad kopā pavadīta nakts, jūs varat pateikt, vai jums kaut kas sanāks.”

Un gadījumā, ja jums ir vēlēšanās iegūt savā īpašumā pilnīgi unikālu, īpaši jums radītu aromātu, griezieties pie Rodžes viņa Londonas veikaliņā un viņš jums radīs puslitru smaržvielas, ar ko vajadzētu pietikt visam mūžam (pārpalikumu var novēlēt testamentā bērniem, jo tā vērtība var vēl pieaugt). Tas jums izmaksās vien dažus desmitus tūkstošus latu. Gadā Rodže spējot izpildīt tikai 5-6 tāda veida darbus, jo pamatīgi iedziļinās klienta personībā, raksturā, stilā un vēlmēs. Ja tādu summu tomēr negribas iztērēt, Roja Dove zīmols piedāvā arī jau gatavus aromātus, bet arī tie nav no lētajiem. Šeit var aplūkot viņa mājas lapu.