Šo dienu nolēmu veltīt sev. Nebraukt uz lielpilsētu, nekur nesteigties, darīt tikai to, kas patīk. Lēni celties, ilgi brokastot, doties pastaigā gar jūru, varbūt noskatīties kādu filmu… Nav nemaz viegli noturēt pilnīgas atpūtas virzienu visas dienas garumā. Neviļus sāc tīrīt māju, kārtot plauktus, ravēt dārzu, bakstīt bērnus un tādā garā. Pret vainas apziņas rašanos vajadzīgs kārtīgs bruņojums un kas gan var būt labāks par Égoïste?
Pirmais šī aromāta nosaukums bijis pavisam garlaicīgs – Bois Noir. “Melnkoku” parfimēram Jacques Polge* pasūtinājis Chanel valdes priekšsēdētājs Alain Wertheimer* astoņdesmito gadu beigās. Viņam, lūk, pēkšņi sagribējies smaržot kaut kā pavisam savādāk – pofig, ko par to domā citi. Gribiet pērciet, gribiet nepērciet! Jaunizceptais Bois Noir pārdots tikai Chanel firmas veikalos un nav īpaši reklamēts. Tomēr 1990. gadā Chanel nolemj dīvaino, garšvielām bagāto aromātu pārdot “pa īstam”. Tas tiek asprātīgi pārdēvēts par Égoïste un palaists tirgū ar plašu reklāmas kampaņu – tai skaitā TV reklāmas klipu, kurš iegūst atzinību reklāmas festivālā Kannās.
Jautāts, kāpēc veikalos ir tik maz interesantu aromātu, šis pats Alēns atbildējis: “Kas attiecas uz smaržām, cilvēkiem patīk tas, ko viņu atmiņa uzskata par labu. Bet atmiņa aromātu atzīst par labu, ja tas saistās ar kaut ko citu, kas viņiem patīk. Kad smaržas ir pilnīgi atšķirīgas, cilvēki apjūk.”
Man ir paveicies, jo šīs smaržas atsauc atmiņā ārkārtīgi jauku viesošanos draudzenes ģimenes savrupmājā Bostonā. Divstāvu mājas senlacīgajā vannasistabā ar tumša koka apdari valdīja tieši šāds silta koka un garšvielu aromāts. Iespējams, ka tiešām smaržoja melnkoks? Tomēr galvenā nots, kuru mans deguns izceļ šajās smaržās ir krustnagliņas, jo Égoïste nedaudz atgādina Mona di Orio aromātu Vanille.
Égoïste līdzās Cuir de Russie šobrīd ir viens no maniem mīļākajiem Chanel aromātiem. Galvenais – tajā nav aldehīdu, kas tik raksturīgi šim modes namam, tāpēc tas it nemaz nemaz neatgādina No 5. Aromāts ir eau de toilette formātā un noturas kādas 3-4 stundas, kas vasarā ir tieši laikā.
Rīgas lielveikalos Égoïste nobāzts kaut kur vīriešu nodaļas apakšējā plauktā – laikam, lai netraucētu pārdoties parastajiem aromātiem. (Tikai, Dieva dēļ, nesajauciet ar Platinum Egoiste, par kuru vienkārši gribas teikt: “Kauns, Chanel, kauns…”) Nevaru piekrist fragrantica, kas raksturo Égoïste kā konservatīvu. Vēl divdesmit gadus pēc radīšanas, tas vēl arvien smaržo interesanti, oriģināli un pietiekami uniseksīgi. Tāpēc, meitenes! Arī mums ir tiesības būt egoistēm, smaržot dižciltīgi, eleganti un atšķirīgi, bet, ja kas nepatīk – kliegt no visa spēka kā šajā reklāmā.
Rakstā izmantota informācija no interneta, tai skaitā bloga now smell this raksts, kuru sacerējis asprātis Kevins.
* apsolos rīt pat beigt slinkot un aiziet uz Francijas Institūtu noskaidrot šo uzvārdu rakstību latviešu valodā.