Sekodegunam.lv | Lapa 13

Patīkami nemanāmi. Kiehl’s Orange Flower & Lychee Aromatic Mist

Publicēts 2014. gada 12. novembris autors Marika

Kiehl’s nenoliedzami ir visai atraktīvs zīmols. Ja nezina, ka šo it kā lecīgo un alternatīvo stiliņu kūrē masīvais L’Oreal koncerns, var pat noturēt to par kādu mazu un pilnīgi neatkarīgu britu kompāniju. Man gan īsti nekad nav bijis skaidrs, kādai mērķa auditorijai domāti visi šie skeleti, asprātīgie produktu nosaukumi – pusaudžiem no bagātām ģimenēm? Jauniem reklāmas censoņiem, kuri vēl nav paspējuši izlasīt “99 frankus”? Nu, labi – arī es “šauta vārna” – biju šo brendu pamanījusi, bet tikai garāmejot. Katrā ziņā man ne prātā nebūtu nācis meklēt Kiehl’s kosmētikas plauktos smaržas, ja vien kāds draugs nebūtu palūdzis ieteikt aromātu, ko uzdāvināt draudzenei z-svētkos, kā paraugu pieminot Kiehl’s Orange Flower & Lychee, kuru meitene lietojot patreiz. Līčijas? Ar to pilnīgi pietika, lai es dotos uz stokmani papētīt, kas īsti slēpjas “veco laiku” aptiekas plauktos.

Līčiju smarža (runa ir par ziedošām līčijām, nevis lielveikalos nopērkamajiem acāboliem) man asociējas tikai un vienīgi ar Greenfield tēju, kuras nosaukums ir Camomile Meadow. Kaut arī tējas nosaukumā pieminētas kumelītes, tējas maisiņam uzlejot verdošu ūdeni, visa telpa momentā piepildās ar burvīgi eksotisku, ne šķebinošu, bet patīkami saldu līčiju smaržu. Cerēju, ka Kiehl’s sniegs man iespēju regulāri izplatīt ap sevi šādu burvīgu aromātu. Fat chance, kā teiktu amerikāņi – Orange Flower & Lychee tā īsti nesmaržo ne pēc apelsīnu ziediem, ne pēc līčijām. Vismaz ne pēc tām, kuras ir Greenfield tējā. Neesmu bijusi nevienā no Āzijas valstīm, tāpēc 100% apgalvot nevaru, ka līčiju šajā aromātā nav vispār.

Vērtējot pilnīgi objektīvi, bez aizspriedumiem un piesiešanās, šis Orange Flower & Lychee smaržo apmēram tāpat, kā jebkurš cits viegls fruity-floral tualetes ūdens, kas nopērkams pirmajā meinstrīma smaržu veikalā. Iespējams, šajā smaržūdenī ir mazāk muskusa un vispār mazāk jebkā, kas šajā gadījumā ir pozitīvi. Starp citu, ražotājs šo līniju arī godīgi nosaucis par Aromatic Mist, kas nemaz nav melots. Blakus “smaržu migliņām” ir arī krēms un ķermeņa tīrītājs. Pamēģināju Skin-Softening Body Lotion ar to pašu apelsīnziedu-līčiju aromātu un, paradoksālā kārtā šādā formātā smarža šķita jau daudz pievilcīgāka. Līdzīgi ir ar saldajiem Body Shop ķermeņa sviestiem, kuru smarža šķiet tīri vai fantastiska, bet pilnīgi neiedomājama, kā parfīms no pudelītes. Runājot par pudelītēm, Kiehl’s smagās stikla pudeles un to dizains man patīk pat ļoti.

Pie reizes pamēģināju arī Vanilla Cedar “migliņu”. Šoreiz manas ekspektācijas nebija veltas un, kā jau cerēju, šis vairāk atbilst manai smaržu gaumei. Atbilstoši nosaukumam, aromātā ir gan vaniļas notis iesākumā, gan koksnes notis izskaņā. Par fāzēm šajos aromātos var runāt visai nosacīti, vismaz cilvēkam, kurš ikdienā lieto daudz nopietnāku stafu, šī aromātiskā migliņa šķiet apmēram vienāda visu darbības laiku. Tomēr, Vanilla Cedar ir jau par mata tiesu interesantāks. Bez tam, katram defektam ir arī savs efekts. Pirmkārt, Kiehl’s aromāti nevienu neizputinās un, otrkārt, tos var droši lietot arī birojā. Visdrīzāk, neviens jūsu smaržu pat nepamanīs (ja vien jums nav sekss ar kādu no kolēģiem).

Kiehl’s aromātu piedāvājums ar šiem diviem vēl nebūt nebeidzas, bet mana pacietība gan ir galā, tāpēc es apņēmīgi dodos uz to veikala daļu, kurā atrodas Serge Lutens jaunais aromāts L’Orpheline. Starp citu, kārtējās “skaistuma dienas” Stockmanī vēl turpinās ar visām no tā izrietošajām sekām.

Jēriņš azotē – Hermessence Cuir d’Ange

Publicēts 2014. gada 30. oktobris autors Marika

Jaunākais Hermes parfimēra Žana Kloda Ellenas darbs Cuir d’ Ange ir vienlaicīgi arī jaunākais, nu jau vienpadsmitais aromāts ekskluzīvā zīmola īpaši ekskluzīvajā kolekcijā Hermessence. Latvijas veikalos, diemžēl, šo kolekciju nepārdod, bet varbūt arī, ka nav “diemžēl”, jo tas dod iespēju izcelties dāmām, kuras vēlas īpaši atšķirties ar to, ko “nevar dabūt”.

Pēdējā laikā tieši par smalkādas (leather) žanru esmu interesējusies īpaši. Tie ir aromāti pieaugušām sievietēm (tikpat labi vīriešiem), kas patīkami izceļas uz meinstrīma sīrupiņu fona. Esmu jau pilnībā iemīlējusi Rien no Etat Libre d’ Orange un piekrītu, ka tas ir jebkura parfīmfana must have!. Joprojām ilgojos pasūtināt kaut vēl vienu mazo pudelīti Chanel Cuir de Russie, jo lielajai pudelei rokas par īsām. Ar baudu ošņāju arī citus “smalkādas” izstrādājumus, kā, piemēram, Cuir Ottoman no Parfum d’Empire un The Afternoon of a Faun no Etat Libre d’Orange.

Ādas aromāti, kaut arī savā ziņā līdzīgi, tomēr var būt stipri dažādi. Vieni bērza tāss darvas notis miksē ar pūderi – kā Chanel, citi – pievieno rūgtāku vai saldāku ziedu notis. Pavisam nesen, kurinot krāsni ar bērza tāsīm, atklāju, ka to dūmu smarža ir pat ļoti salda – tai piemīt nedaudz medaini vaskaina pieskaņa. Arī šīs notis kaut kur smalkādas aromātu dzīlēs ir atrodamas. Ādas aromāti var atgādināt jaunus cimdus vai ne vairs tik jaunu ādas somiņu, auto salonu vai pat viksētus zābakus. Tai pat laikā šie aromāti labi sajaucas ar ķermeņa ādu un patīkami papildina dabisko cilvēka aromātu, nemēģinot uzkundzēties valkātājam.

Par spīti tam, ka viens no jaunākajiem Žana Kloda veikumiem Jour d’Hermes lika man vilties, viņš joprojām ir viens no maniem top parfimēriem un Eņģeļa Ādu gaidīju ar nepacietību. Cuir d’ Ange ir ārkārtīgi mīlīgs un maigs, tomēr tik trausls, ka jau gandrīz nemanāms. Pirmais akords ir silti dzīvniecisks, man tas patiešām atgādina aitas vilnas smaržu un ir ļoti patīkams. Varētu šo aromātu pat saukt par Cuir d’ Agneau – jēriņa ādu. Lai cik bēdīgi nebūtu, jau pēc stundas tramīgais jēriņš no pļaviņas ir aizbēdzis, atsājot tikai nenosakāmas izcelsmes puķītes. Nošu sarakstā pieminētās heliotropija un vilkābele man ne ar ko specifisku nesaistās (ja nu vienīgi varētu pieminēt vilkābeles tinktūru no vecmāmiņas zāļu skapīša), bet katrā ziņā tās nav nepatīkamas. Oficiālajā sarakstā pieminēto nīsto muskusu es arī nemaz nesajūtu. Pūdera nošu, kas bieži vien ietilpst ādas aromātos, šeit nav vispār.

Iespējams, ka citā sezonā šīs smaržas uzvedas nedaudz citādi, bet jāņem vērā, ka neviens no Hermessence aromātiem nav ilgdzīvotājs – tos raksturo īpašs vieglums un gaisīgums. Tāpēc tiem, kas grib, lai smaržas “atstrādā” par tām iztērēto naudu, Cuir d’Ange labāk nepirkt – būs viena vienīga vilšanās.

Iespējams, ka mans vērtējums būtu pavisam citāds, ja būtu lasījusi Žana Žiono (Jean Giono) grāmatu Jean le Bleu, kuru Žans Klods piemin, runājot par šī aromāta iedvesmas avotiem. Kopumā, man Cuir d’Ange, protams, patīk un es ar prieku izlietošu visu, cik vien man ir, bet diez vai saņemtos ieguldīt naudu kaut vai tikai 15 ml pudelītē, kas tāpat izmaksātu ap 50 eiro. Drīzāk jau izvēlētos kādu no maniem vecajiem Hermessence līnijas favorītiem – Rose Ikebana, Vetiver Tonka vai Santal Massoia. Ceru, ka jēriņš-eņģelītis to neņems ļaunā.

Te arī reālais pudelītes izskats.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Cuir d'Ange | Komentēt

Secretions Magnifiques jeb kāds mīlestībai ar to sakars?

Publicēts 2014. gada 24. septembris autors Marika

Gribēt, lai tevi mīl, ir viena no cilvēka pamatvēlmēm. Gadsimtiem ilgi parfimēri mēģinājuši radīt “mīlestības formulu”, ar kuru aplaistoties, pretējā dzimuma pārstāvji tavā priekšā kristu kā mušas (uz medu). Naiva, bet tik pat dabiska ir vēlme ticēt, ka vispār iespējams tādu brīnumainu parfīmu radīt. Pagaidām tas izdevies vienīgi Grenuijam no Patrika Zīskinda slavenā romāna un viņš tomēr ir tikai rakstnieka iztēles auglis.

Domāju, ka galvenais dzinulis, kāpēc cilvēkiem gribas pamēģināt aromātu Secretions Magnifiques, ir kaut kāda zemapzinīga cerība, ka šis aromāts izraisīs viņos (vai tajos, kas viņiem tuvumā) ja ne mīlestību, tad vismaz iekāri. Aromāta radītāji no Etat Libre D’ Orange gan to nemaz nesola, tikai godīgi atzīstas, ka mēģinājuši “Brīnišķajos izdalījumos” ietvert visu, kas saistās ar miesu un mīlestības aktā iesaistītajām ķermeņa daļām. Nošu sarakstā minētas siekalas, sperma, asinis… Ar to pilnīgi pietiek, lai mūsu iztēle uzburtu fantasmagoriskas ainas un nekavējoties pieprasītu paostīt šo brīnumu!

Aromāts radīts jau kādu laiciņu atpakaļ – 2006. gadā, bet pavisam nesen tas tika īpaši pieminēts starp citiem oriģināliem parfīmiem kādā LV modes žurnālā, tāpēc nolēmu, ka arī degunam tas jāizmēģina. Izmēģināju. Vienreiz. Pietika. Nevēlos pat domās pieļaut atkārtotu sastapšanos ar šo aromātu. Manā uztverē tajā nav nekā cilvēcīga, drīzāk no tā dveš kas sātanisks. Pirmā asociācija, kas rodas parakņājoties manā smadzeņu pierakstu blociņā, ir metāla bļoda, kurā kādu laiku turēta līdaka. Vēl precīzāk – aromāts, kas rodas ar karstu ūdeni mazgājot šo bļodu jau pēc tam, kad līdaka tur pabijusi. Tieši šī metāliskā, jonizētā nots ir tā, kas momentā liek saskriet mutē siekalām – bet ne jau tāpēc, ka tiktu patīkami kairinātas garšas kārpiņas! Tā ir sajūta īsu brīdi pirms vemšanas. Brrr.

Diemžēl, nevaru sniegt jums detalizētu aprakstu par šī aromāta pēdējiem akordiem, jo man nācās to nomazgāt nekavējoties. Jāteic, ka šis ir vienīgais no ELDO aromātiem, kuru nespēju pieņemt pat uz papīra, kur nu vēl uz ādas – savas vai kāda cita. Nedomāju, ka šis eksperiments zīmolam ir īpaši izdevies – un pat ne tāpēc, ka ir nevalkājams. Galvenokārt tāpēc, ka aromāts, mauprāt, neatbilst tam, kas aprakstīts pieteikumā. Smaržu pasaulē atrodos jau pietiekami ilgi, protu novērtēt arī aromātus, kas faktiski nemaz nav domāti valkāšanai, atzīstu arī parfimēru jociņus, ko viņi reizēm mēdz izstrādāt. Secretions Magnifiques joks man nešķiet smieklīgs.

Ja tomēr manam degunam neuzticaties un esmu tikai vēl vairāk uzkurinājusi jūsu interesi, tad iesaku pasūtināt first in fragrance veikalā ne vairāk par 2 ml pudelīti. Domāju, ar to jums pietiks visai dzīvei! Lai lieki nekompromitētu jūs kolēģu un priekšniecības acīs, kas mēdz planēt apkārt jūsu datoram, pievienotajā attēlā redzamas vairāku ELDO aromātu piktogrammas. Atrodiet nu paši, kura attiecas tieši uz Secretions Magnifiques!

Kā zināms, stāsts par Grenuiju beidzās ar to, ka pūlis, absolūtās mīlestības parfīma sajūsmināts, saplosīja nabaga smaržu maniaku gabalos. Tomēr atzīšos, ka par spīti visam, ļoti jau gribētos paostīt, kā smaržoja šis meistardarbs…

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Secretions Magnifiques | Komentēt

Oriza L. Legrand Relique d’Amour – viss, kas palicis no mīlestības

Publicēts 2014. gada 17. septembris autors Marika

Skaļi un spokaini čīkstot, smagi veras dzelžiem apkaltās baznīcas durvis… Kas šī vispār par konfesiju – katoļi, franciskāņi, cistercieši? Nav būtiski, ies tik iekšā! Degunā iesitas spēja pelējuma dvaka un pagraba vēsums – šķiet, ka šeit sen nav rādījusies neviena dzīva dvēsele… ko nevaru apgalvot par mirušām… brrr… vai tik šepat zem aukstā klona nav nobēdzināts arī kāds trupiks? Nebrīnīšos, ja biezajās sienās iemūrēta kāda jaunava! Varbūt labāk tālāk nemaz nelīst, kas zina, kādi spoki te var uzglūnēt… Bet, pag – kas tur tā līpinās? Vai tiešām te kāds dedzina sveces? Uzvēdī vaska un vīraka smarža… tā, tā… sajūtu vēl kādu debešķīgu aromātu, kas plūst no altāra puses. Deguns jau nebūs deguns, ja nepieies tuvāk, kaut vai nāve. Džīzas! Pašā altāra vidū – milzu vāze ar sniegbaltām lilijām! Tātad, šeit tomēr kāds nāk? Nāk un drebelīgām rokām dedzina vaska sveces, kārto vāzē ziedus un atceras viņu – to, kuru kaulainā nopļāvusi pašā kāzu dienā! Nu šī Genovefa, Doroteja vai Sibilla baltā, tārpu sagrauztā līgavas tērpā dus zem smagajām marmora plāksnēm, kā simbols nevainībai un mūžeigai mīlestībai… Seko uzraksts “FIN” gotiskā šriftā.

Šādus melnbaltās filmas kadrus manā iztēlē uzbur franču senā zīmola Oriza L. Legrand aromāts Relique d’Amour. Iespējams, ka patiesībā viss bijis pavisam citādi – varbūt mirusī jaunava bija mūķene, varbūt tas vispār bija jauneklis, bet dekorācijas šajā stāstā noteikti ir nemainīgas. Šīs smaržas kā radītas gotu meitenēm, kas melniem matiem plīvojot un svārkiem slaukot zemi, klīst pa Vecrīgu un klausās Death in June. Tomēr arī mani šis aromāts neatstāja vienaldzīgu – pirmkārt jau tāpēc, kas ir visai oriģināls – neatceros citur sastapusi šo zaļgani vēso pelējuma noti un lillijas ir stipri līdzīgas īstajām! Speciāli garāmejot Saktas tirdziņam, iebāzu degunu liliju buķetē – “Mīlas relikvijas” lillijas varbūt nav tik negantas kā īstās – tādas drusku noputējušas, bet ir! Jūs jautāsiet – vai tad ko tādu vispār var valkāt? Un kā vēl var! Pelējums šajā aromātā nav jāuztver pavisam tieši – tas ir vairāk tāds kā pelējuma simbols un tas arī visai ātri pazūd. Toties lillijas ir brīnišķīgas un izgaist, sajaucoties ar patīkamu pūdera noti. Aromāta noturība ir okei, nav nekāds ilgspēlētājs, bet stundas 4-5 kopumā darbojas.

Vispārējo aromāta noskaņu papildina stāsts par pašu Oriza L. Legrand zīmolu. Mājaslapā apgalvots, ka tas radīts jau 1720. gadā un piegādājis parfīmus jau Luijam XV un Marijai Antuanetei. 19. gadsimta sākumā vadības grožus savās rokās pārņēmis kāds Luijs Legrāns (Louis Legrand), pievienojis Orizai savu vārdu un bizness turpinājis iet no rokas. Savukārt, visjaunākie zīmola īpašnieki atsākuši nama darbību 2012. gadā un apgalvo, ka darbojoties saskaņā ar uzņēmuma 4 gadsimtu seniem arhīviem. Lai vai kā tas arī nebūtu, zīmola stils tiek ieturēts visai smalki. Spriežot pēc pudelīšu noformējuma, aromāti atbilst dažādiem laikmetiem zīmola senajā vēsturē. Pagaidām gan pārējos neesmu apzinājusi. Vēl var piebilst, ka nosaukums Oriza cēlies no rīsu latīniskā nosaukuma Oryza Sativa – Luija XV laikā kārtīgi sasmaržināts rīsu miltu pūderis tika patērēts uz nebēdu! Nemaz nebūtu slikti, ja Oryza L. Legrand pievienotu arī ko tādu savai produkcijai! Pagaidām šos aromātus var iegādāties senatnīgā Parīzes veikaliņā, dažos ne tik senatnīgos veikaliņos Eiropā, bet, ja ceļot nesanāk, var pasūtināt paraudziņus Oriza L. Legrand interneta veikalā (7 paraudziņu komplekta cena ir 9 eiro, sūtīšana uz LV – 6 eiro). Nopirkt lielās 100 ml pudeles var arī pie firstinfragrance, kur šis prieks izmaksās ap 120 eiro, plus nodoklis un vēl sūtīšana.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Oriza L. Legrand, Relique d'Amour | Komentēt

Trīs apelsīni

Publicēts 2014. gada 9. septembris autors Marika

Visu vasaru meklēju ideālo aromātu, kas būtu spirgts, bet ne ass, sievišķīgs, bet ne smacējošs, puķains, bet ne pārāk salds. Beigās viena no ikdienā visbiežāk lietotajām smaržām izrādījās Le Labo Fleur D’ Oranger 27. Ar apelsīnu ziediem līdz šim aromātos nebiju satikusies, arī “dzīvajā” zem ziedoša apelsīnkoka neesmu stāvējusi, tāpēc šis aromāts man likās pat ļoti interesants un vasarīgs.

Pēc ārkārtīgi ekskluzīvā, lai neteiktu snobiskā, zīmola Le Labo darinājumiem jādodas uz NY, Londonu vai Maskavu. Ja gribas aptuveni apjaust, kāda tad ir apelsīnkoka ziedu smarža, iesaku izmēģināt citu aromātu – Seville a l’Aube, ko atradīsiet L’Artisan Parfumeur plauktā veikalā Kristiana. Pirms pāris gadiem šī aromāta veidošanai sekoja visi pasaules parfīmfani. Izcilais franču parfimērs Bertrāns Dišafūrs (Bertrand Duchaufour) to radīja, iedvesmojoties no pazīstamas parfīmu aprakstnieces Denīzas Boljē (Denyse Beaulieu) stāsta par viņas aizraušanos ar kādu itāļu puisi (vai vēl konkrētāk, par brīdi, kurā šai pavītušajai dāmai izdevās skaistuli pavest zem ziedoša apelsīnkoka). Par godu sadarbībai ar Dišafūru un aromāta tapšanai Denīza pat sarakstījusi grāmatu “The Perfume Lover”. Cik var noprast pēc lasītāju atsauksmēm, grāmatā atvēlēts mazliet par daudz vietas autores privātās dzīves detaļām. Arī man šķiet, ka Seville a l’Aube (Seviļas rītausma) aromāta idejas aprakstā nebija obligāti pieminēt Denīzas melno mežģīņu zeķturi… Kas attiecas uz pašu smaržu, tā vienkārši ir pārāk asa un smaga (manis pēc to varēja nosaukt par “Veco koķeti”!) Lai nu kā, apelsīnkoka ziedi šajā aromātā ir sajūtami tīri labi. Salīdzinoši Le Labo Fleur d’ Oranger 27 ir daudz vieglāks un vēl mazāk atgādina ziepes. Intensitātes ziņā ziedošo apelsīnkoku varētu salīdzināt ar ievām, tajos ir arī kaut kas rūgtens. Secināju, ka tā ir arī visai viltīga nots – ik reizi sasmaržojoties ar Fleur d’ Oranger 27 mana reakcija mazliet nosvārstījās starp iedaļām “interesanti” un “kaitinoši”. “Interesanti” tomēr ņēma virsroku un tā es turpināju, kamēr abas paraudziņu pudelītes bija iztērētas.

Vasara jau bija tuvu izskaņai, kad atklāju vēl vienu lielisku vasaras aromātu. Pirmo reiz sasmaržojoties ar Carthusia di Capri Mediterraneo, es vai palēcos gaisā no prieka – šis aromāts dzirkstīja gluži kā tikko glāzē ieliets grenadīna dzēriens – vēl izgreznots ar apelsīna un citrona šķēlītēm. Mediterraneo ir diezgan vienkāršs – tajā nav daudz sastāvdaļu, toties tas ir priecīgs un momentā uzlabo garastāvokli. Oficiālajos aprakstos nošu sarakstā apelsīni gan netiek pieminēti – tikai citroni un tēja, tomēr tajā ir kaut kas salds, kas rada iespaidu par apelsīniem un kampari. Aromāts īpaši nemainās (šis nebūs stāsts par trim attīstības fāzēm) un izzūd visai ātri, tomēr pirmā malka spirdzinājums vien ir to vērts.

Tāda man bijusi šī vasara – iesākusies ar apelsīnu ziediem, vēlāk dabiski nobriedusi par augļiem un miziņām… Vismaz tagad zinu, ka varēšu vasaras sajūtas krietni pagarināt ar Mediterraneo, kas, starp citu, pieejams arī kā mājas aromāts un varētu labi noderēt mūsu pelēkajos ziemas mēnešos. Kurš gan labāk par itāļiem zinās, kā saķert sauli un vasaru pudelītē!

Jautājums – kur to visu dabūt? Carthusia smaržas Latvijā neesmu redzējusi, (šeit lasāms Ingrīdas Zāberes stāsts par citu Carthusia aromātu ), bet, pasūtinot pie ausliebezumduft/firstinfragrance 100 ml pudelīte maksās 80 Eur. Le Labo Fleur d’ Oranger 27 cena Ņujorkā ir 160 USD par 50 ml un 240 USD par 100 ml pudelīti. Pasūtināt Le Labo aromātus viņu interneta veikalā no štatiem arī ir iespējams, bet, diez vai tas būs izdevīgi, ņemot vērā sūtīšanas izmaksas un to, ka nāksies maksāt muitas nodokli un varbūt pat vēl braukt pakaļ uz to aizdomīgo vietu pie lidostas.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Carthusia Mediterraneo, Fleur d'Oranger 27, Seville a l'Aube | 4 komentāru

Jūsu smaržu stāsti. Ilze par Byredo Green un “lazanju”

Publicēts 2014. gada 27. augusts autors Marika

Ciklā “Jūsu smaržu stāsti” šodien brīnišķīga vēstule no seko degunam lasītājas Ilzes.

Gribēju pastāstīt par savu šīs vasaras mazo piedzīvojumu ar Byredo Green aromātu, kas sākās pavisam ne-romantiski.

Neliela atkāpe: Green paraudziņš nonāca pie manis pirms pāris gadiem, diemžēl, ātri atdevu to draudzenei, jo sapratu, ka pati to lietot nevarēšu. Tas izraisīja īstas galvassāpes, tāpat kā vistuvākā šo smaržu asociācija – viena no pļautas zāles/siena žūšanas stadijām. Tagad domāju, ka visdrīzāk tā bija sava veida alerģija, jo tolaik vēl nebiju pievērsusies Paleo dzīvesveidam.

Tātad – piedzīvojums. Kaimiņi bija nolēmuši apgriezt savus saldos ķiršus un paaicinājuši dārzniekus. Es, savukārt, kā jau nedaudz “ekopsihopāte” (visādos veidos cenšos palielināt organisko materiālo daudzumu savā dārzā un jau sen gribēju pievērsties tā saucamajam “lasagna gardening” *), līdzko ieraudzīju strauji augošo zaru kaudzi, metu kaunu pie malas un prasīju, vai viņiem pašiem tā nepieciešama. Dārznieki nedaudz pabrīnījās, bet nesamulsa un man tūlīt piedāvāja vēl divtik daudz saldo ķiršu un citu krūmu zaru no citiem dārziem, kas sapakoti lielos melnos maisos gaidīja busiņā, lai tiktu nogādāti izgāztuvē. Man, protams, to tik vien vajadzēja un es biju gatava grābt visu, ko vien dod. Kad, tērpusies vecos melnos gumijniekos un milzu netīriem gumijas cimdiem rokās pienācu pie busiņa, mani pēkšņi pārsteidza smarža, kas plūda no atvērtajām durvīm – knapi noturējos nepaprasījusi dārzniekam, kādas smaržas viņš lieto! (Tas laikam būtu par daudz vienam vakaram, jo viņš tomēr visu dienu bija strādājis…) Kad dārznieks izcēla no mašīnas melnos maisus ar lapām un zariem, lai man tos parādītu, sapratu, ko man šī smarža atgādināja – Byredo Green!

Metos uz fragrantica pētīt kādas tad īsti bija šī aromāta sastāvdaļas. Saprotu, ka tas nav jāuztver tik burtiski, bet tomēr interesanti… Protams, nekādi melnos maisos sasutuši saldie ķirši tur nebija minēti… Toties atradu sekojošu komentāru – atbildi uz fragrantica lasītājas jautājumu pašiem Byredo Green radītājiem:

“Dear Alex,

Thank you for your mail and interest in Byredo. I am sorry to let you know, it actually was discontinued. We have a few at store stock, but most are out. And the online stock is all out. Please let me know if there is anything else I can help you with.”

– So there you go. If you like fragrances like this I suggest trying it before it’s gone forever.**
Nezināju smieties vai kā – tātad, principā man, iespējams, nekad vairs nebūs iespējas pasmaržot Byredo Green… bet vai vajag? Krāmēju savu saldo ķiršu lazanju un visu vakaru pie sevis smaidīju, rokas un viss dārzs vēl ilgi smaržoja tā, it kā būtu izlaistījusi veselu smaržu pudeli. Tikai pēc neskaitāmām rudens lietusgāzēm viss bija aizskalots…

*par lasagna gardening – ideja līdzīga komposta kaudzei, tikai netiek gaidīts, kamēr komposts nogatavojies, bet “lazanjas dobē”, kas sagatavota rudenī, pavasarī jau var stādīt iekšā. Te ir viena no daudzajām shēmām, man pagaidām ir 2 kārtas – kartons un “Byredo Green”.

**Dārgā Aleksa,

Paldies par Jūsu vēstuli un interesi par Byredo smaržām. Man ļoti žēl Jums to paziņot, bet šī aromāta ražošana ir pārtraukta. Mums vēl kaut kas ir noliktavā, bet lielākā daļa ir izbeigusies. Arī interneta veikala krājumi ir beigušies. Lūdzu, paziņojiet, ja varam jums palīdzēt kā citādi. “

Tā nu tas ir. Ja jums patīk šāda veida (niche) smaržas, iesaku tās izmēģināt vēl pirms tās pazudušas uz visiem laikiem.

Postfactum jāatzīmē, ka Byredo smaržas kopš 2017. gada pavasara var iegādāties Spices Debenham veikalā, ar ko arī jūs visus apsveicam! Attiecībā uz “lazanju” gan nekas nav mainījies.

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

Rīta svaigumam – balts krekls un Metaboles

Publicēts 2014. gada 18. augusts autors Marika

Kopš jaunības pazīstu puisi, kurš pēc nakts uzdzīves mēdza ierasties darbā, tērpies nevainojami izgludinātā, koši baltā kreklā. “Kad pats jūties ļoooti slikti (viņš gan izmantoja citu vārdu), balts krekls ir pats labākais glābiņš”– tā viņš apgalvoja. Ys Uzac aromāts Metaboles šādos brīžos varētu nākt kā piedeva baltajam pletkreklam. Ārīgai lietošanai, protams. Metaboles pirmais akords smaržo spirgti un uzmundrinoši un atgādina piparmētru zobupastu – tieši tas, kas vajadzīgs, lai no rīta sajustos svaigi arī tad, ja nav iespējas ienirt vēsā baseinā.

Nav racionāla izskaidrojuma tam, kā man izdevās šo “pērli” atrast – laikam manu uzmanību piesaistīja zīmola dīvainais nosaukums – Ys Uzac, izraisot asociācijas ar vārdu “užas”. Tas bija drīz pēc šī jaunā zīmola nodibināšanas 2011. gadā. Man uzreiz iepatikās zīmola stils un metos pasūtināt paraudziņus. Tagad esmu iepazinusies arī ar zīmola dibinātāja Vinsenta Mikoti (Vincent Micotti) biogrāfiju un “šausmīgā” zīmola devīzi, kas tulkojumā varētu būt – “elegance plus mazliet trakuma un ekstravagances”. Pats zīmola dibinātājs tiek uzrādīts arī kā aromātu īstenais radītājs, kas vien jau ir fascinējoši. Vinsents dzimis Lozannā, iesākumā bijis mūziķis ar akadēmisku izglītību, bet vēlāk pilnībā pievērsies parfimērijai, par kuru interesējies jau kopš pusaudžu gadiem. Smaržu radīšanas procesā viņu visvairāk aizraujot tas, kā abstraktas idejas un koncepti tiek pārvērsti emocijās un netveramā mākslas darbā.

Metaboles tiek raksturots kā mūsdienīgs fužieris (franciski fougere). Klasiskajā fužierī gan jābūt lavandai un ozola ķērpim, tomēr, pat šīm notīm izpaliekot, Metaboles spēj radīt svaigu, fužierim līdzīgu aromātu. Kā tas tiek panākts?

Nošu aprakstā kā pirmās pieminētas tomātu lapas un ģerānija, bet mans deguns vairāk izceļ lakricu. Tiem, kas pazīst Chanel No 19, būs atpazīstama arī galbanuma nots. Galbanuma sveķi un eļļa (tos iegūst no auga, kas pēc izskata atgādina fenheli, bet aug Irānā), rada bagātīgu zaļu aromātu, kas atgādina skuju un terpentīna smaržu. Vīrakos tas izmantots jau kopš senās Ēģiptes laikiem. Arī mans mīļais melnais pipars (Terre by Hermes!) pieminēts un, kaut arī teju nepamanāms, tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc Metaboles man iepatikušās. Jā, es to patiešām lietoju visai regulāri pati uz sevis, neskatoties uz to, ka nemaz tik bieži neballējos un, vispār, Metaboles tiek reklamēts kā vīriešiem domāts. Kaut arī pamatnotīs pieminēta muskusīga koksne, tas man nemaz netraucē. Laimīgā kārtā, sandalam izdevies muskusu pilnīgi piežmiegt, citādi es par šo aromātu nerakstītu… Manuprāt, noturība šim aromātam ir pieklājīga – ap 5 stundas (tas ir eau de parfum nevis pierastais eau de toilette). Zīmola mājas lapā tiek apgalvots, ka 90% izejvielu esot dabiskas izcelsmes. Metaboles aromāts nav pārāk lecīgs – tas nebūs pirmais, kas iesitīsies degunā priekšniekam, ienākot jūsu kabinetā… tomēr alkohola paliekas organismā tas nomaskēs pietiekami labi.

Pat, ja jums, tāpat kā man, paģiraini rīti nav problēma, Metaboles paraudziņš tik un tā labi noderēs pirmdienās ceļā uz darbu! Ys Uzac interneta veikalā 50 ml pudelīte maksā 115 eiro, 100 ml – 160 eiro, par sūtīšanu tieši no Šveices Eiropas robežās pat nav jāmaksā!

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Ys Uzac Metaboles | Komentēt

Mad et Len – zudušo smaržu meklējot

Publicēts 2014. gada 5. augusts autors Marika

Vai jums ir iznācis kādreiz sastapties ar “Malduguns” alu? Nē? Tas nekas – pajautāju tikai tāpēc, ka franču zīmols Mad et Len ir apmēram tikpat māksliniecisks un margināls, kā šis hipsteru iecienītais dzēriens. Un tikpat ekskluzīvs, protams. Pirmajā brīdī šķiet dīvaini, ka no visiem šobrīd pasaulē aktīvajiem alternatīvajiem smaržu zīmoliem, tieši Mad et Len pārstāvēts vīriešu apģērbu veikalā STAG, kas atrodas Rīgā, Alberta ielas sākumā. Acīmredzot, veikala īpašnieks īstajā brīdī atradies īstajā vietā, lai sajustu Mad et Len neatvairāmo pievilcību. Kur tad īsti slēpjas šī pievilcība?

Nav nemaz viegli atrast internetā kaut ko sakarīgu par Mad et Len – viņiem nav pat interneta mājas lapas, tikai profils feisbukā. Uzticos meitai, kas izskaidro, kāds sakars zīmola nosaukumam ar Marselu Prustu. Tas, acīmredzot, mērķēts uz Prusta daiļrades cienītājiem, kuriem nav jāskaidro vārduspēle nosaukumā. Tas radies, sadalot madlēnas cepumiņu nosaukumu divos “it kā” vārdos (LV tulkojumā tas varētu skanēt “Made un Lēna”?). Es uzreiz iedomājos par smaržu zīmola Erasts un Petrovičs vai vēl labāk – Err un Asts izveidošanu. Nu, jā – katram savi elki… Par cepumiņiem tagad tālāk neiedziļināsimies, ja vēl rodas jautājumi, lasiet “Zudušo laiku meklējot”.

Tam pašam Prustam pieder arī citāts par smaržām no minētā romāna, kas iedvesmojis Mad et Len dibinātājus. Lai skan citāts angliski: “The smell and taste of things remain poised a long time, like souls, ready to remind us, waiting and hoping for their moment, and the ruins of all the rest; and bear unfaltering, in the tiny and almost impalpable drop of their essence, the vast structure of recollection.”

Mad et Len savu biznesu iesākuši 2007. gadā ar smaržīgo sveču ražošanu, bet pēc laika šī darbnīca, vai es pat teiktu “darītava”, nonākusi arī līdz parfīmiem. Gan sveču, gan aromātu sastāvs, atbilstoši modes tendencēm, ir stipri dabīgs. Raupjais melnā metāla sveču trauciņu dizains liecina par roku darbu un īstu mantu. Īstums sajūtams, arī pasvārstot rokā melno stikla smaržu pudelīti (tā atgādina Comme Des Garcons Incense sērijas aerosola pudelītes).

Portāls fragrantica piemin ap 30 dažādus Mad et Len aromātus, kas tik jaunam uzņēmumam ir nenormāls daudzums. No šī klāsta STAG veikalā tiek piedāvāti ap desmit aromāti (precīzi nesaskaitīju). Pirmajai reizei izvēlējos trīs favorītus – VII Papiers un XIX Spirituelle Verte un Royale de Naples. Visas smaržas lielākoties šķita uniseksīgas, bet šīs trīs uz sitienu likās vissievišķīgākās.

“Papīrs” patīkami smaržoja pēc saldas vaniļas un atgādināja manu ziemā iecienīto “zefīriņu” Biehl PC02, savukārt, Spirituelle Verte likās ļoti piemērots karstajai vasarai svaigās piparmētru smaržas dēļ, tomēr, tā kā bija jau vakars, izvēlējos sasmaržoties ar Royale de Naples.

Iesākumā “Neapoles” upeņu lapas un rozes tik līdzsvaroti nobalansēja starp saldumu un svaigumu, ka sāku jau apsvērt, kurš man varētu ko tādu uzdāvināt… Laimīgā kārtā šo neprātīgo domu atmetu pēc 2-3 stundām, kad aromāta izskaņā parādījās kaut kas stipri līdzīgs oud (agarkoka eļļa) notīm, kas mani šobrīd nepavisam neuzrunā. Nākošreiz noteikti jāpamēģina “piparmētras”. Aromāta noturība bija visai laba – smaržas izgaišanas process turpinājās kādas 4-5 stundas, kas, ņemot vērā karstumu un to, ka aromātā izmantotas dabīgas izejvielas, ir pavisam labi. Personīgi man parfīma dabīgums nemaz nav galvenais pluss – es dodu priekšroku saprātīgam līdzsvaram starp ķīmiju un dabu, kas pareizā savienojumā, sasniedz ideālu rezultātu noturības un starojuma (sillage) ziņā.

STAG piedāvātā cena EUR 90 par 50 ml aromāta, ir tīri labs dīls, ņemot vērā smaržu hand-made kvalitāti. Kaut kur interneta džungļos figurēja EUR 80, bet ieskaitot sūtīšanu, nekas lētāks jums tāpat nespīd.

Mans secinājums – Mad et Len ir visnotaļ interesants piedāvājums un rīdziniekiem/cēm vajadzētu novērtēt šo iespēju paošņāt ko brīnišķīgu “tepat ap stūri”, nebraucot uz Ņujorkas Bergdorff Godman vai tamlīdzīgiem smalkiem veikaliem. Dāmām, kuras pasarg Dies!, nekad nepirks to, kas dabonams Rīgā, varu apgalvot, ka diez vai jums izdosies ballītē satikt vēl kādu, kas būs sasmaržojies ar Mad et Len. Un, pat ja būs, neviens to nespēs pamanīt. Galu galā, nav nemaz daudz dāmu, kuras vispār iedomāsies ieiet vīriešu apģērbu veikalā.

Pievienojot vispārējai atzinībai arī nedaudz kritikas, pie pirmās tikšanās ar zīmola veidotājiem (in my dreams!) es ieteiktu viņiem mazliet piebremzēt ar jaunu aromātu cepšanu un pievērst vairāk uzmanības katras atsevišķās smaržas konceptam un brendingam. Salīdzinājumam – franču zīmola Diptyque, kurš savu biznesu (arī ar svecēm!) iesācis pagājušā gadsimta sešdesmitajos, piedāvājumā šobrīd nav vairāk par 20 aromātiem, toties teju katrs no tiem ir īsta pērle.

Lai cik dīvaini nebūtu, visplašāko informāciju par Mad et Len man izdevās atrast krievu valodas saitā šeit. Krievijā taču laikam ir dabonams pilnīgi viss – varbūt pat “Malduguns” alus?

Prusta, ūsu un Amēlijas cienītājiem patiks arī mākslinieciski mīlīgais Mad et Len reklāmas klipiņš, ko man izdevās atrast jūtūbē. Skatīt šeit

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas mad et len, Royale de Naples | Komentēt

Saldus sapņus! Kerosene Pretty Machine

Publicēts 2014. gada 14. jūlijs autors Marika

Liepu ziedēšanas laiks (tātad tieši šobrīd) ir labākais laiks, kad būt Rīgā – saldi medainais aromāts ir tik spēcīgs, ka spēj pārmākt visas pilsētai raksturīgās ne tik patīkamās smaržas. Sajūtot Rīgā šo smaržu, raisās atmiņas par Dziesmu svētkiem un fokloras festivāliem, kad vakari un vēlas nakts stundas pavadītas zem ziedošām liepām. Atšķirībā no tādiem blokbāsteriem kā jasmīns un ceriņi, liepziedu smarža ir ļoti gaumīga un neuzbāzīga – domāju, pat guļot visu nakti liepziedu kaudzē, galva ne drusciņas nesāpētu.

Amerikāņu neatkarīgā zīmola Kerosene smaržas Pretty Machine ir īstajiem liepziediem tuvākais aromāts, ar ko man līdz šim izdevies sastapties. Zeta no Tauer Perfumes, kuru izmēģināju laiciņu atpakaļ, sagādāja man pamatīgu vilšanos, jo, pretēji gaidītajiem maigajiem liepziediem, dabūju nedabīgi asu ziepju smaržu. Īstas liepu ziepes!

Arī Pretty Machine pirmais akords ir drusku par spēcīgu, tomēr jau pēc minūtēm divdesmit tas pārvēršas par patīkamu, tikko uzlietu liepziedu tēju ar spirgtām laima šķēlītēm. Vasarīgi priecīgais aromāts noturas diezgan ilgi – 5-6 stundas, atstājot uz ādas vieglu muskusa smaržu, kas pat man, īstai muskusa ienaidniecei, nešķiet pretīgs.

Ja jūs mulsina aromāta nosaukums, paskaidrošu, ka Kerosene ir zīmols, kuru radījis puisis no Detroitas Džons Pegs (John Pegg), ar kuru mums ir kopīga vājība pret benzīna smaržu. Zīmola koncepts, sākot no pudelītēm, kas nopūstas ar automašīnu virsbūves krāsu, līdz nosaukumiem ir industriāli mašīnbūvniecisks. Paši aromāti gan nesmaržo ne pēc mašīneļļas, ne petrolejas un labi, ka tā!

Dabīgo smaržu zīmola Aftelier Perfumes dibinātāja Mendija Aftela (Mandy Aftel) savā grāmatā “Essence and Alchemy” trāpīgi atzīmē, ka sievietes grib izplatīt ap sevi seksuāli iekārdinošu aromātu, nevis smaržot pēc puķēm, tā pievilinot vienīgi bites. Liepziedu smarža varbūt arī nav īpaši seksīga, tomēr sapnis par gulēšanu liepziedu kaudzē man joprojām šķiet ļoti pievilcīgs. Varbūt jāizmēģina iesmaržināt palagus ar Pretty Machine?

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Pretty Machine | 2 komentāru

Perfumes. The Guide – līdz šim labākā smaržu rokasgrāmata

Publicēts 2014. gada 29. jūnijs autors Marika

Luka Turīns (Luca Turin) ir paštaisns un reizēm pat kaitinošs vīrs. Laimīgā kārtā arī ļoti asprātīgs un, pateicoties viņa ķīmijas zināšanām, erudīcijai un kaislībai pret smaržām, kļuvis par aromātu pasaules guru, kura viedoklī ieklausās ne tikai parfīmfanu tūkstoši, bet pat smaržu korporāciju vadītāji. (Varat noskatīties Lukas uzstāšanos vienā no TedEx konferencēm šeit). Viņa sarakstītā “Perfumes. The Guide” rokasgrāmata ir patiešām “Ze” grāmata katram, kurš nopietni interesējas par smaržām. Kopš 2009. gada tā piedzīvo arvien jaunus un jaunus izdevumus ar cietiem, mīkstiem, krāsainiem un melnbaltiem vākiem, tagad tā dabonama arī pdf formātā. Attēlā redzamais variants pie manis nonāca gluži neticamā veidā, kas vēlreiz apstiprināja manu pārliecību par nejaušību neesamību.

Perfumes. The Guide, kuru Luka sarakstījis kopā ar savu dzīvesbiedri žurnālisti Tanju Sančezu (Tania Sanchez) ir vienīgais šāda apjoma smaržu kritiku apkopojums – tajā novērtēts ap pusotrs tūkstotis aromātu, piešķirot tiem zvaigznītes – no vienas līdz piecām. Katram no aromātiem vispirms dots raksturojums divos vārdos, kam seko recenzija. Autoru asprātībai, izgudrojot jaunas smaržu “kategorijas” nav robežu. Daži aromāti kvalificēti pavisam vienkārši – “puķains vetīvers”, “zaļš jasmīns”, bet nav retums arī tādi apzīmējumi, kā “vetīvera katastrofa”, “puķains kiš-miš” un “toksiska vaniļa”. Piekritīsiet, ka šāda veida raksturojums sniedz vairāk nojausmas par konkrētā aromāta raksturu, nekā ierastie nošu saraksti, kurus šajā grāmatā neatradīsiet.

Dažu aromātu recenzijām pieticis ar vienu teikumu. Piemēram, par zīmola Clean smaržām Clean Leather Luka uzrakstījis pavisam īsi: “Clean zīmola vissliktākais aromāts. Jē!” Toties par izciliem aromātiem apraksts var aizņemt pat veselu lappusi – kā Tanjas recenzija par Guerlain aromātu Samsara. Nekur nav teikts, pēc kādiem kritērijiem izvēlēti pētītie aromāti, jo šeit nav atrodams pilnīgi viss, ko smaržu industrija radījusi laika gaitā. Pie labākās gribas nespēju atrast kaut vārdu par manu iemīļoto deviņdesmito gadu YSL smaržu In Love Again. Tas gan varētu būt izskaidrojams ar to, ka Luka īpaši neieredz parfimēru Žanu Klodu Ellenu (Jean-Claude Ellena). Mana favorīta minimālistiskos darbus Luka sauc par ūdeņainiem un garlaicīgiem, dodot priekšroku Bertrāna Dišafūra (Bertrand Duchaufour) austrumnieciski bagātīgajam stilam. Katram ir tiesības uz savu gaumi, tomēr izlasot, kā mans mīļais Un Jardin sur le Nil apsaukāts par “jaunu plastikāta galdautu”, točen gribas aiziet un sadot Lukam pa muti…

Grāmatas ievadā ir gan Lukas, gan Tanjas esejas par to, kāpēc to labākajās izpausmēs smaržas var uzskatīt par mākslu, par to, kā viņi atraduši sevi smaržu pasaulē. (Starp citu, abi atrada viens otru tieši rakstot komentārus kādam smaržu blogam). Kopumā, grāmatas autori aizstāv īstās vērtības – par tādiem grandiem, kā Chanel Cuir de Russie mums domas pilnībā saskan, tomēr, nedrīkst izslēgt subjektivitātes faktoru. Tanjas apraksti salīdzinoši ir nedaudz objektīvāki, toties ne mazāk asprātīgi. Piemēram, par Ralph Lauren Polo Blue, kurš novērtēts ar vienu zvaigznīti no piecām, viņa raksta: “(Šis aromāts) apgāž aromterapijas apgalvojumu, ka citrusu notis uzlabojot garastāvokli.”

Man jau kopš bērnības paticis lasīt enciklopēdijas un arī šo grāmatu izlasīju no sākuma līdz beigām, bet tas nebūt nav obligāti. Var šo izdevumu izmantot tikai brīžos, kad gribas kaut ko noskaidrot par konkrētu aromātu. Tomēr izurbjoties cauri visiem aprakstiem, var uzzināt daudz interesantu smaržu vēstures faktu. Piemēram, to, ka Cacharel Anais Anais bijis pirmais meitenēm-pusaudzēm domātais aromāts, tātad vectētiņš lielākajai daļai smaržu, kas šajās dienās nopērkamas lielvaikalos. Savukārt, Davidoff Cool Water esot vīriešu aromāts, kurš piedzīvojis visvairāk pakaļdarinājumu, ja neskaita šipru. Un izrādās, ka tieši sievietes, kuras astoņdesmitajos gados devušās uz kinoteātriem (pie mums arī teātriem), smagi sasmaržojušās ar Poison, atbildīgas par parfīmu nīdēju rašanos vairākās paaudzēs.

Publicēts iekš Bez tēmas | 1 komentārs

Arhīvi

Meta