Var dzīvot bez smaržām, tāpat kā var dzīvot bez mīlestības. Bet vai tāpēc esam nākuši uz zemes, lai nodurtām acīm vilktu smago jūgu, līdz laika rats mūs iegrūž kapā? Nē, nē, nē! Mēs esam nākuši baudīt dzīvi, just, būt laimīgi un tikai reizēm mazliet nelaimīgi. Mums jāiet pa dzīvi atvērtām acīm, ausīm un deguniem un vienmēr jābūt gataviem piedzīvot ko brīnišķīgu. Uz šādām pārdomām mani pamudinājusi jaunā itāļu zīmola DFG 1924 aromātu līnija. Tās nosaukums ir Trilogia d’Amore un tajā ietilpst trīs aromāti, kas katrs pārstāv kādu no mīlestības fāzēm jeb veidiem sekojošā kārtībā:
La Baia di Jasmine/ Jasmīnu līcis – sapnis
Non Dire No/ Nesaki nē! – kaislība
Il Sentiero degli Dei/ Dievu ceļš – mūžīgā mīlestība.
Laikam jau nav iespējams kādu no šiem posmiem izlaist un uzreiz nokļūt Paradīzē, tāpēc, sākšu ar iemīlēšanos. Muļķīga laimīguma sajūta, pacilātība, iedvesma, pēkšņi enerģijas uzplūdi, vieglums… Iemīlēšanās bieži vien pat neprasa mīlestības objekta klātbūtni – pat labāk, ja tas nemaisās pa kājām un ar lieku konkrētību neiztraucē sapņa burvību. La Baia di Jasmine ir nenoliedzami skaists aromāts, tomēr neatbilst maniem priekšstatiem par šo maigo, mākonim līdzīgo iemīlēšanās sajūtu. Jasmīnu līcis smaržo rūgteni, man tas nesola mūžīgu laimi, drīzāk brīdina par visa esošā īslaicīgumu un krokodiliem, kas slēpjas niedrēs. Es teiktu, ka šis ir balto ziedu aromāts, kas pārmaiņas pēc piemērots tieši vīriešiem. Izsmeļošs nošu saraksts internetā nav atrodams, bet sajūtu tajā ādas noti, kas mani izrauj no sapņainās eiforijas. Pieņemu, ka džekiem varbūt tas viss ir pavisam savādāk un šīs kolekcijas autors, saprotams, ir vīrietis – DFG 1924 parfimērs Roberto Dario.
Okei, jasmīna mākonis ir izgaisis, pāriesim pie nākamās mīlestības fāzes, kas aptumšo prātu ne mazāk spēcīgi kā pirmā daļa. Non Dire No – mīlestība, kas nepieļauj atteikumu vai šaubas. No visas triloģijas šis ir mans favorīts, kuram patiešām nevar pretoties. Pārsvaru šeit gūst salds sandals, tumša ambra un nedaudz galbanum rūgtumiņš, kurš tomēr ir teju nepamanāms. Kā par brīnumu, šeit nav dzīvniecisko nošu, tikai nepārvarams saldums, kurš tomēr nešķebina, bet ievelk tevi kā mušu medus podā. Aromāts piekļaujas ādai un tā kļūst samtaini tumša, it kā šī vienmēr būtu bijusi tās dabīgā smarža. Visi trīs jaunie aromāti ir eau de parfum, kas nozīmē, ka līdz kolēģim, kas sēž pie datora kabineta otrā galā, tie var arī neaizvilkt. Un varbūt arī nevajag.
Dažiem paveicas (vai arī tas ir rezultāts pamatīgam darbam ar sevi) piedzīvot nebeidzamo, mūžīgo un nesatricināmo mīlestības veidu, kuru Roberto Dario nosaucis par “Dievu ceļu” (skuzi, ja google tulkojums nav precīzs). Kā rakstīts aromāta pieteikumā, “Dievu ceļš” sola patiesību, tīrību, mūžību, tā ir mūzika, kas nebeidzas un brīnums, kurš atjaunojas ik dienu. Arī šis aromāts (īriss, muskusa pūderis un ciedrs) ir nenoliedzami skaists, bet kaut kas tajā mani kaitina. Varbūt atkal vīriešu skatījums uz lietām ir citāds? Jo, vai gan iespējama paradīze bez rožu smaržas? Bet, varbūt, ka neesmu līdz galam gatava izbaudīt tieši šo mīlestības veidu, jo ik pa brīdim atkal pielīpu pudelītei numur 2. Kad tā būs izbaudīta sausa, iespējams, spēšu pienācīgi novērtēt arī trešo aromātu.
Ideja par mīlestību pudelītē nav jauna, gribot negribot, uzprasās salīdzinājums ar Maria Lux zīmola līniju Truly, Deeply, Madly, kuru autors Alessandro Gualtieri radīja savai sievai (vismaz tobrīd). Gualtieri aromātos tuberoze ievelk tos bīstamā zonā, kur ziedi pārvēršas par dzīvniekiem. Negribu nosvērt kausus par labu ne vienam, ne otram, jo Maria Lux manā tuvumā bijis jau ilgāku laiku un esmu paspējusi to labāk iepazīt. Un vai tad nav jauki, ka vismaz smaržas varam izvēlēties pēc sava prāta? Ko nevar teikt par mīlestību.
Visa Trilogia d’Amore trijotne tagad pieejama VDK (Visokiu Daiktu Krautuvele) veikalā Viļņā, cena par 50 ml pudelīti – 95 eiro. Paldies Elena Kesele par stilīgo foto no veikala lodziņa!
Pielikumā šeit vēl sveiciens Non Dire No, no lielā franču mīlētāja Serža Geinsbūra, kuram noteikti būtu savs skatījums uz šo.
