-
Hyde. Veltījums Edgaram
Tagad zinu, kā smaržoja Edgars brīdī, kad ieradās pie baznīcas īsi pirms Kristīnes un Akmentiņa kāzām! Es te runāju par filmas “Purva bridējs” (“Edgar i Krisķina”) versiju, nevis Blaumaņa noveli. Atcerieties – pirms pašām beigām viņš atkal strādāja mežā pie ogļdeģiem? Nu, lūk, un viņš smaržoja pēc Hyde! Nekādi vīraki un pat lilijas nespēja pārmākt […]
-
Caur ērkšķiem uz rozēm. Creme de la Creme veikalā Akropolē
Jaunā mēnesī esot jādara lietas, kas ilgi tikušas atliktas. Tā nu sestdien izlemju, ka varu ziedot pāris stundu sen plānotam ceļojumam uz Akropoli, kur jau kopš vasaras atvērts lielākais mākslinieciskās parfimērijas veikals Rīgā. Kā burkāns deguna galā karājas arī vēlme izošņāt jaunāko franču maestro Žana Kloda Ellenas darbu – Rose & Cuir. Šogad nevarēju atļauties […]
-
Parfīmfanes aizliegtā mīla. Givenchy L’Interdit
Kādu dienu franču kafejnīcā atvēru pavisam svaigu modes žurnālu no Parīzes, kurā bija arī reklāmas lapa ar smaržu paraudziņiem. Jau kopš bērnības, kad ārzemju žurnāli bija nenormāls retums, man šīs smaržīgās reklāmas lapas sagādā nenormālu baudu. Viens no vecajiem, astoņdesmito gadu amerikāņu Vogue žurnāliem, ko esmu saglabājusi, joprojām smaržo pēc Guerlain Jardins de Bagatelle reklāmas. […]
-
Veltījums mīlestībai. Trilogia d’Amore
Var dzīvot bez smaržām, tāpat kā var dzīvot bez mīlestības. Bet vai tāpēc esam nākuši uz zemes, lai nodurtām acīm vilktu smago jūgu, līdz laika rats mūs iegrūž kapā? Nē, nē, nē! Mēs esam nākuši baudīt dzīvi, just, būt laimīgi un tikai reizēm mazliet nelaimīgi. Mums jāiet pa dzīvi atvērtām acīm, ausīm un deguniem un […]
-
Kā pieradināt īrisu? Iris des Champs
Nezinu, kāpēc, bet agrāk man īrisa aromāti nepatika. Vienā brīdī sāku no tiem pat apzināti izvairīties. Tomēr izrādās, ka līdz šim satiktie nebija “īstie” – vienmēr pa vidu iejaucās sasodītais baltais muskuss un sabojāja pat aromātu, kurš iesākumā likās “okei”. Pirmais aromāts, kurš lika man ar citām acīm (degunu) paskatīties uz īrisa noti, bija Hiris […]
-
Smaržo vai smird? Strange Love un ūda kults Ņujorkā
Nezinu, kādu smaržu atgādina ūds cilvēkiem, kuri nav auguši laukos vai vismaz vasarās saskārušies ar govīm, kūtīm un govju pļekām pļavās… Runa ir par dabīgo ūdu, kurš visai stipri atšķiras no sintētiskā. Pirmkārt, tie atšķiras ar cenu – ja redzat uzrakstu oud uz pudelītes, kura nemaksā vairākus simtus, ticiet man, tā būs sintētiskā versija. Otrs veids, […]
-
Vai sausās smaržas atgriežas?
Pirmās smaržas uz spirta(konkrētāk – brendija) bāzes tika radītas tikai 14. gs. beigās – Eau de la Reine de Hongary – Ungārijas karalienes ūdens, smaržoja pēc rozmarīna un tas bija domāts lietošanai arī iekšķīgi (no problem ar “Trīskāršā odekolona” patērēšanu!). Vairāk info no wiki šeit. Līdz tam galvenajā lomā bija sausās smaržas, pomādes, par kurām tagad […]
-
Rabarberi Dubultos un Parīzē
Jāņa Deinata fotoizstāde Dubultu stacijā ar noslēpumaino nosaukumu –šie ir smaržīgākā mākslas izstāde, kādā esmu bijusi. Burvīgie aromāti, kurus uzbur lielizmēra fotogrāfijas, gan valda tikai manā iztēlē. Rabarberu lapas, jasmīnu mākonis – mēs taču labi zinām, kā tas viss smaržo… Kā mazītiņa sarukusi Alise staigāju starp milzīgajām foto izdrukām un prātoju – ja būtu jāizvēlas […]
-
Venenum Kiss jeb saldā indes garša
Smaržām piemīt laba īpašība – tās iedarbojas zibenīgi. Tāpēc aromāti var labi nomierināt un sniegt komforta sajūtu vakarā pēc satraucošas dienas. Diemžēl, atrast īsto aromātu šim uzdevumam nav viegli, jo pat viena nepatīkama nots var aizdzīt miegu kā uzmācīgs ods. Pirmais aromāts, kuru sāku izmantot sevis iemidzināšanai, bija Dzing! no vecā labā franču zīmola L’Artisan Perfumeur. […]
-
Vero Kerna – vārds, kurš iegājis nišas parfimērijas vēsturē
Ziņa par parfimēres Vero Kernas aiziešanu pagājušā gada nogalē bija pēkšņa, izņemot tuvākajiem draugiem, kas bija informēti par viņas slimību. Tagad atliek vien nožēlot to reizi parfimērijas izstādē 2017. gadā, kad būtu varējusi vismaz izteikt viņai savu cieņu un apbrīnu, bet šo iespēju atliku uz vēlāku laiku. Personīgi man šīs šveicietes dzīvesstāsts kalpoja kā uzskatāms […]
Ar lepnumu nodrošina WordPress
Jaunākās ziņas
-
Vasara un dūmi jeb – kā es mācījos par parfimēri
Jāņi ir laiks, kad smaržu koncentrācija Latvijas dabā ir visaugstākā – smaržo pļavas, jasmīni, rozes, kalmju saknes un ozolu zari – jau kopš bērnības šie svētki man saistās ar bagātīgu smaržu buķeti. Tāpēc nešaubījos ne mirkli, kad neilgi pirms Jāņiem Rīgā radās iespēja piedalīties lietuviešu botāniskās parfimēres Rūtas Malkutes vadītajā darbnīcā. Rūta Malkute ir botānisko […]
-
Droša dauzīšanās ar Signature Wild no Art de Parfum
Ir smaržas, kuras atsakās kļūt par tavu mīļdzīvnieku, jo tām ir pašām savi plāni. Gadās, ka smaržas pat pakļauj un pieradina savu nēsātāju. Nezinu, kurš kuru ir pieradinājis šajā gadījumā ar Signature Wild smaržām, bet varu teikt, ka esam draugi un šis aromāts rada manī patīkamu drošības sajūtu. Jau pats smaržu nosaukums izraisīja manī interesi tās pamēģināt. […]
-
Dzeja bez vārdiem. Meo Fusciuni
Pirmkārt, gribu pateikt paldies Meo Fusciuni smaržām par to, ka, pateicoties tām, man nācās pārlasīt Emīliju Dikinsoni. Viņas dzejas izlase man vienmēr bijusi plauktā, bet biju to tikai pāris reizes atvērusi. Šoreiz gan arī no vāka līdz vākam neizlasīju, jo Emīlijas angļu valoda nav nekāda jūtūbera valoda – tā ir veco laiku apputējusī angļu valoda, kuru pat […]
