Par sandalu. Diptyque Tam Dao un Serge Lutens Santal Majuscule

Screen shot 2013-10-31 at 1.30.15 PM

Ja aromāta nošu sastāvā pieminēts sandals, vienmēr esmu gatava to izmēģināt. Tomēr arī sandala smaržas var būt ļoti atšķirīgas. Piemēram, zīmola Diptyque aromātā Tam Dao sandals ir spirgts kā rīta vējš, bet Serge Lutens Santal Majuscule – tumšs un noslēpumains. Zināma deva maģijas piemīt abiem šiem aromātiem. Ne jau velti sandalu izmanto reliģiskajos rituālos – tas vairāk pieder garīgajai, ne miesiskajai pasaulei, tāpēc sandala aromāti nav īstā izvēle, ja gribat kādu ievilkt gultā. Toties var paveikties atrast kādu dvēseles radinieku.

Franču zīmola Diptyque aromāts ar austrumniecisko nosaukumu Tam Dao bija viens no pirmajiem alternatīvās smaržu pasaules aromātiem, ar kuru man izdevās iepazīties un tas joprojām atrodas mana smaržu topa augšgalā. Kāpēc? Šis aromāts ir apbrīnojami daudzpusīgs – no rītiem tas uzmundrina ar spirgtu, enerģisku akordu, savukārt, vakaros tas spēj dienā uzkrāto stresu pārvērst patīkamā mierīgā nogurumā. Tam Dao var salīdzināt ar perfekti audzinātu geišu, kas izpilda visu, ko no tās sagaidi. Bez tam, Tam Dao piemīt lieliskā īpašība jebkurā vidē ierakstīties bez problēmām un izpelnīties komplimentus. Diptyque mājas lapa šī aromāta nošu sarakstu neatklāj,  bet fragrantica sniegtajā aprakstā bez sandalkoka uzskaita arī rozi, mirti, itālijas cipresi, ciedru, garšvielas, ambru, balto muskusu un brazīlijas rožkoku. Par muskusa klātbūtni šaubos – jo to reti kad spēju vispār paciest.

Screen shot 2013-10-31 at 1.34.38 PM

Serge Lutens Santal Majuscule labāk valkāt ziemā, tumsā un nelielos daudzumos. Helovīna vakaram tas būtu pat ļoti piemērots! Ja Tam Dao var salīdzināt ar zīda pieskārienu, tad Santal Majuscule ir smags kā samts. Kakao notis padara šo aromātu tuvu tā sauktajām gourmand smaržām (es šo žanru tulkotu kā “deserta smaržas”). Santal Majuscule ir kā mazs kumosiņš saldas un stipras šokolādes, kurš reizēm var likties mazliet par saldu, varbūt pat apšķebināt, bet citreiz tieši šis mazais piliens saldā kakao-sandala saliek visus punktus uz i.

Ja Tam Dao trūkumu es akūti izjūtu tikko iztukšojusies pudelīte, un metos uz ībeju pasūtināt kārtējo paraudziņu, tad ar 2 ml Santal Majuscule es laimīgi iztieku jau gadu un šķiet, lielāku pudeli tā arī nekad neiegādāšos. Kas attiecas uz dzimumu atšķirībām, Tam Dao var droši uzskatīt par unisex aromātu, kamēr Santal Majuscule novērtēs tikai īpaši drosmīgi džeki, kuriem jau ir pieredze attiecībās ar austrumnieciskiem aromātiem.  SL Santal Majuscule ir noturīgāks arī tāpēc, ka eau de parfum, kamēr Tam Dao – eau de toilette. Nesen izlaisto edp versiju man vēl nav izdevies izmēģināt.

Tam Dao atrodams paša zīmola Diptyque interneta veikalā – saite šeit – (par sūtīšanas cenām uz Latviju nezinu teikt) gan arī vācu interneta veikalā ar nosaukumu ausliebezumduft jebšu firstinfragrance. No šiem diviem aromātiem vienmēr kaut ko var atrast ībejā – dažādos tilpumos. Serge Lutens eksportam domātās smaržas (ir arī tādas, ko Seržs pāri robežai neizlaiž) piedāvā tepat Latvijā, Douglas ķēdes veikalos.

 

 

Publicēts iekš Bez tēmas | 2 komentāru

Rīgā ieradies Guerlain leģendārais Mitsouko!

Screen shot 2013-10-26 at 7.49.41 PM

Kad pagājušajā gadā beidzot aizgāju uz  “Zigfrīdu” Latvijas Nacionālajā operā, biju līdz sirds dziļumiem pārsteigta par Vāgnera mūzikas maigumu. Pretēji manam priekšstatam par kaut ko drūmu vai patētisku, tā burtiski glāstīja manas ausis.

Līdzīgu iespaidu uz mani atstāja pirmā satikšanās ar klasisko Guerlain aromātu Mitsouko. Par spīti manām bažām, ka tas varētu izrādīties pārāk ass vai specifisks mūsdienu degunam (piemēram, Frederic Malle Parfum de Therese vienkārši par daudz atgādina manas tantes padomjlaiku smaržas), tas izrādījās glāsmaini patīkams. Mitsouko uzplaukst lēni, bet neatvairāmi paņem savā varā.

Iespēja iepazīties ar Mitsouko man negaidīti tika pasniegta kā uz paplātes Stockmann veikalā, kur iegriezos pēc ilgāka pārtraukuma, un pirmajā stāvā pamanīju kādu jaunu stendu. Pieejot tuvāk, atklājās, ka šeit atainota teju visa Guerlain aromātu vēsture. Protams, ne jau oriģinālajās versijās, bet mūsdienu variantos šeit ir gan leģendārais Jicky, kuru Gerlēnu ciltstēvs radījis jau 1889. gadā, gan Shalimar, gan astoņdesmito gadu hits Jardines de Bagatelle. Tie ir aromāti, kuriem izdevies pārdzīvot savu laiku, nenovecojot.

Runā, ka tieši šī, pēdējā Mitsouko versija esot vistuvākā oriģinālam, kurš radīts 1919. gadā. Man nav ar ko salīdzināt – zinu tikai, ka Mitsouko ir mana jaunā mīlestība!

Aromāts radīts, iedvesmojoties no stāsta par japānietes un angļu virsnieka mīlestību – tāpēc arī šis nosaukums. Ja uzskaitīšu aromātā izmantoto nošu sarakstu, tur būs gan bergamote (neēdamais citrons), gan persiks, jasmīns, maijrozīte, kanēlis, ozolķērpis, vetīvers un koksne. Tomēr, vienīgā nots, kuru mans deguns spēj izcelt no šī fantastiskā maisījuma, ir plūme. Ja man jautātu, pēc kā tas īsti smaržo, es atbildētu – pēc Mitsouko. Tas ir tik pilnīgs un nevainojams, ka nav iespējams to analizēt, tāpat kā Vāgneru. Tas vienkārši ir!

P.S. Pirmajā reizē es izmēģināju tikai Mitsouko edp versiju, kura esot atšķirīga no eau de toilette – klusāka un mierīgāka. Kaut arī radīts sievietēm, Mitsouko nenoliedzami ir piemērots visiem dzimumiem – tāpat, kā Jicky.

 

 

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas , | Komentēt

Kas man īsti ir pret Tomu Fordu?

Screen shot 2013-10-07 at 6.23.40 PM

Kamēr rīdzinieki svaigi pievesto Tom Ford cepienu Kristiana veikalos izķer kā karstus pīrādziņus, es sēžu un prātoju – kas mani attur sajūsmā lauzt krēslus? Kāpēc sirds man neļauj pieskaitīt Tom Ford pie augstākās raudzes smaržu zīmoliem?

Modes dizainera, nu jau arī kinorežisora Toma Forda darbību parfimērijas biznesā pavadījis viens skandāls pēc otra, kas no vienas puses piestāv vispusīgai, drosmīgai, radošai personībai. No otras puses – rodas iespaids, ka TF iecienītākais paņēmiens, kā gūt panākumus, ir tēmēt zem jostasvietas. Piemēram, viņa vadībā veidotā aromāta M7 (reāli to radīja parfimēri Jacques Cavallier un Alberto Morillas) reklāma laikā, kad TF strādāja par radošo direktoru pie Yves Saint Laurent, izraisīja pilnīgu furoru. Tomēr šie melnbaltie foto vēl ir gluži gaumīgi (daži žurnāli gan atteicās tos publicēt), kamēr fotosesiju viņa paša zīmola aromātam Tom Ford For Men nevar nosaukt citādi, kā par pornogrāfisku – smaržu pudelīte eksponēta tieši starp kājām šoreiz sieviešu kārtas modelei (nepublicēšu foto šeit, lai nejauši jūs nesakompromitētu priekšniecības, kolēģu vai laulāto draugu acīs). Laikam jau es nespēju novērtēt šajā reklāmā slēpto ironiju – nu, še, jums, heteroseksuāļi, būs “smaržas īstiem vīriešiem”!

Salīdzinot ar visu minēto, jaunā TF Neroli Portofino aromāta reklāma ir pilnīgi nevainīga (internetā gan atrodami piedauzīgāki varianti par to, kas šī raksta sākumā un veikalos).

Okei, lai nu paliek mārketinga triki, runāsim par pašiem aromātiem. Jāatzīstas, neviens no šobrīd Rīgā pieejamajiem sieviešu aromātiem mani neuzrunā –vaniļas-pūdera smaržas nav manā gaumē. Tomēr, ja kāds man uzdāvinātu pudelīti Black Orchid, es nebūtu dusmīga – kaut vai svītrainā melnā stikla dēļ.  Šis nenoliedzami ir pieaugušu sieviešu cienīgs aromāts. Tas smaržo rudenīgi silti un saldeni, bet koksnes nošu deva neļauj tam kļūt  šķebinošam. Starp citu,  “melnās orhidejas” testera pudelīte tika iztukšota pāris dienu laikā, man tiešām paveicās to izmēģināt.

White Patchouli un Violet Blonde aromātus uzsmidzināju katru uz savas locītavas. Šis pačuli nav tas, ar kuru saistās atmosfēra krišnu veikaliņā. Visas spēcīgās un “netīrās” molekulas ir aizvāktas un šo aromātu var mierīgi valkāt pat birojā, neatgādinot pāraugušu hipiju. Runā, ka “Vijolīšu blondīnes” pirmajos akordos varot sajust īstu vijolīšu smaržu, par ko es neņemos spriest, jo vijolītes labi nepazīstu. Katrā ziņā, šis vijolīšu brīdis ātri pāriet un kopumā “blondīnei” piemīt mazāk rakstura nekā “pačūlijai”. Jau pēc stundas abas manas locītavas smaržo pilnīgi vienādi – koksnīgi-vanilīgi – un ne visai izteiksmīgi, kas ir visai slikts raksturojums aromātam, kura cena ir pāri par sešdesmit latiem par 50 ml.

Ja nu kāds no šiem aromātiem vēl aicina mani atpakaļ uz veikalu, tad tas ir Tom Ford Noir  (meklēt vīriešu nodaļā) ar bergamotes un citrusu nošu miksli iesākumā un vanilīgi-vetīverīgi-pačulīgu akordu izskaņā. Secinu, ka vaniļu es labāk panesu vīriešu, ne sieviešu aromātos.

Kas attiecas uz uniseksīgo Neroli Portofino, nevaru iedomāties, kur vēl, izņemot vannasistabu, baseinu vai pludmali, varētu doties tik spēcīgi smaržojot pēc skuju ekstrakta. Pieļauju, ka vasarā mana reakcija būtu pozitīvāka.

Tad kas īsti man ir pret Tomu Fordu? Pirmkārt, pērkot jebko no TF, jūs lielāko daļu naudas maksājat par viņa slavu un tajā pašā cenu kategorijā var atrast arī interesantākus aromātus. Otrkārt, man vienmēr bijusi sajūta, ka pie pornogrāfijas un līdzīga tipa skandāliem jāķeras tad, kad nav īstas pārliecības par pašu produktu. Protams, protams, TF atrodas latiņu augstāk par meinstrīmu – uz to netieši norāda arī augstā cena. (Latvijā gan šobrīd netiek piedāvāts neviens no viņa ekskluzīvās TF Private Blends līnijas.) Tāpēc – ja jums nav vēlēšanās iedziļināties smaržu pasaulē, toties ir nauda, tad grābiet vien to Fordu ciet daudz neprātojot!

Pēcvārda vietā

Nu, labi, lai dotu Tomam Fordam vēl vienu iespēju iegūt cieņu manās acīs – pie pirmās izdevības pasūtināšu internetā YSL M7, kuru parfīmfani teju vienbalsīgi atzinuši par leģendāru meistardarbu. Joprojām ceru, ka vismaz M7 bija skandāla vērts. Tie, kas izlasīja šo visu līdz galam, pelnījuši kādu pārsteigumu! Te būs.

Screen shot 2013-10-07 at 7.38.51 PM

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas , , , , , | 5 komentāru

Urā, degunam ir pirmais sadarbības partneris!

pudelites

Tagad visi paskatāmies uz seko degunam lapas augšējo labo stūri! Ja vien jūsu interneta brouzerim nav uzstādīts reklāmu slēpējs, tad jūs tur redzat elegantu melnu taisnstūrīti. Nē, deguns vēl joprojām neko nepārdod – toties jums ir iespēja noklikšķināt uz šī klucīša un nopirkt šajā vācu interneta veikalā teju vai jebkuru no deguna aprakstītajiem aromātiem – atliek vien spert pirmo soli pāri veikala slieksnim.

Kāpēc tieši šis veikals? Pirmām kārtām, esmu pati to izmēģinājusi un atzinusi par labu esam, otrkārt, mani aizkustināja veikala rašanās stāsts. Tā saimnieks Georg R. Wuchsa (man neizdevās noskaidrot, kā īsti izrunā viņa uzvārdu) astoņdesmito gadu vidū mantojis no vecākiem juvelierizstrādājumu veikalu (dažiem cilvēkiem veicas! J), tomēr viņa īstā aizraušanās vienmēr bijusi parfimērija. Tā nu iesākumā Georgs sācis pārdot savus mīļākos aromātus turpat blakus zeltam un sudrabam, bet vēlāk viņa hobijs pāraudzis par biznesu un radies šis interneta veikals, kura nosaukums vāciski ir Aus Liebe Zum Duft (Aiz mīlestības uz smaržām). Tas piedāvā tikai un vienīgi alternatīvo jeb niche zīmolu aromātus, toties patiešām plašā izvēlē.

Sākot no janvāra jums nebūs ne mazāko problēmu saprast, cik kas maksā, bet pagaidām jāmēģina kaut kā pārrēķināt cenas no eirosiem uz latiem. Par katru sūtījumu jāpieskaita ap 7 Ls par piegādi tieši līdz durvīm. Pie katras smaržu pudeles var papildus pasūtināt arī pāris 1 ml paraudziņus no citiem aromātiem – tas gan nav par velti, bet vismaz piegādes cena no tā nepieaug, toties var apmierināt ziņkārību.

Svarīgi arī tas, ka mūsu sadarbības rezultātā man būs iespēja iepazīties ar veselu rindu brīnišķīgu aromātu paraugiem un dalīties arī ar jums savos atklājumos! Par to arī prieks!

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

Klāt silto smaržu laiks!

Screen shot 2013-09-26 at 3.39.41 PM

Viens no iemesliem, kāpēc esmu gatava samierināties ar rudens iestāšanos, ir iespēja atkal valkāt zābaciņus. Otrs – beidzot ir piemērota gaisa temperatūra, lai bez ierobežojumiem lietotu “komforta” aromātus. Oficiāli tāds jēdziens kā comfort scents – jeb smaržas labsajūtai – nepastāv un katram jau ir savs priekšstats par to, kādi aromāti viņam liek justies labi. Tomēr parfīmfanu tusiņos ar labsajūtas aromātiem saprot smaržas, kurās pārsvarā ir sandala, vīraka, koksnes, kanēļa, ingvera un citu garšvielu, dažreiz arī smalkādas notis. Tie ir absolūti neaizstājami brīžos, kad gribas mazliet siltuma un drošības sajūtas.  Sasmaržojies ar šiem sildošajiem aromātiem, jūties kā ietinies kokonā un aukstie rudens vēji vairs nav bīstami.

Ja vasarā vienaldzīgi gāju garām vīriešu nodaļas plauktam, kurā gozējas Dsquared Potion, tad nupat jau pāris reizes esmu piestājusi, lai mazliet iesmaržotos un pārbaudītu, vai tas vēl arvien ir tikpat silts un nomierinošs. Ir! Arī Comme des Garcons 2 Man (paldies Eināram par šo atklājumu) ir aromāts, kurā gribas iegremdēties līdz degunam kā pūkainā kašmira džemperī. Comme des Garcons zīmols vispār ir īsts pirmrindnieks “sildošo” smaržu frontē. Divi aromāti, kurus esmu iepazinusi un iemīļojusi – Avignon un Kyoto, iekļauti Series 3.Incense līnijā, kas radīta, iedvesmojoties no gaisotnes dažādos reliģiskos rituālos. Abu aromātu autors ir izcilais franču deguns Bertrāns Dišafors (Bertrand Duchaufour), kurš izkopis fantastisku meistarību tieši sandala, vīraka un koksnes aromātu žanrā.

Avignon man (jau atkal!) saistās ar bērnības atmiņām, kad, ejot pie bitēm, tēvs  lika sagatavot dūmekli ar saldi dūmojošiem prauliem. Pirmajā Avignon akordā noteikti ir kaut kas arī no propolisa smaržas. Man pazīstama aromātu mīļotāja apgalvo, ka viņai, sasmaržojoties ar Avignon, ik reizi skrienot skudriņas pār muguru. Ja man vajadzētu izvēlēties starp abiem tieši tagad, es tomēr dotu priekšroku Kyoto – tas ir nedaudz pieklusinātāks un, iespējams, ikdienas valkāšanai piemērotāks par Avignon. Šobrīd gan Rīgā nav nopērkams ne viens, ne otrs*, bet pastāv cerība, ka varbūt drīzumā Bogner veikala plauktiņā (par savu atklājumu šajā veikalā nesen rakstīju šeit) blakus citiem Comme des Garcons aromātiem parādīsies arī stilīgās melnā stikla pudelītes ar uzrakstu Incense! Pagaidām toties šeit var sasmaržoties ar Comme des Garcons White, kura pirmais akords acumirklī asociējas ar manām mīļākajām kožļenēm Big Red! Tik garšīgi smaržojot, depresijas atkāpjas un gribas apēst pašai sevi. Brīnos vienīgi – kāpēc tāds nosaukums? Asociāciju ķēde – kanēlis, ābolkūkas, ziemassvētki, viss apsnidzis un balts? Bet līdz tam mums vēl ir laiks…

* Pati savā laikā nopirku CDG Avignon interneta veikalā www.ausliebezumduft.de, kur (kopā ar piegādi līdz pat durvīm) 50 ml pudelīte izmaksāja zem 50 latiem.

 

 

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas , , , | Komentēt

Jūsu smaržu stāsti. Smiekli caur asarām. Ilvijas stāsts.

Screen shot 2013-09-20 at 10.40.27 AM

Ilvija stāsta: “Mans lustīgākais personiskais stāsts par smaržām ir gluži nesens. Tātad – mammas bēres. Krematorija, kas ir SIA un uz tā pamata dīrā naudu par katru ieelpu un izelpu (no vēl dzīvajiem), ielikusi rēķinā arī tādu pozīciju: koordinators. 35 lati, un viena sieva tad parāda, pa kurām trepēm jākāpj augšā, un paklana galvu, kad jāliek zārkam vāks virsū. Bet! Veicot šo pirmo funkciju, proti, norādot trepes, viņa sastingst, tad paskrien man pakaļ un saka: – Es jūs apsveicu! – Es nodomāju, – cauri ir, no stresa esmu bišķi nojukusi, ne jau ar mammas kremēšanu koordinatore tagad mani sveiktu! Bet nē, viņa turpina, – Apsveicu jūs ar smaržām! Nekā salkana un šķebīga, ļoti gaumīgs aromāts, tas tiešām ir izņēmums! – Nu! Pasaki viens cilvēks, kur tikai neatrodas slepenie degunam sekotāji!!!”

Deguns piebilst: Stāsts nebūtu pilnīgs, ja mēs neatklātu, kurš aromāts izpelnījās krematorija koordinatores atzinību. And the winner is… Hermes zīmola aromāts Voyage! – Žana Kloda Ellenas darinājums, kurš iemieso sevī visas labākās unisex aromāta īpašības. Savā ziņā tas ir kā kokteilis no labākajiem Ellenas aromātiem – tajā var sajust gan Un Jardin Sur Le Nil, gan Un Jardin apres la Mousson un nobeigumā kaut ko no Terre d’Hermes. “Nošaut greizi” ar to nav iespējams – lai tas būtu krematorijs, baznīca vai pieņemšana pie prezidenta. Pati atceros kādu teātra izrādi, kuru nosēdēju saliekusies konstantā 45 grādu leņķī, cenšoties ne brīdi neizkustēties no priekšā sēdošās dāmas Voyage auras, tāpēc krematorija koordinatores reakciju pilnībā saprotu.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas | 4 komentāru

Welcome to niche world II

Screen shot 2013-09-19 at 9.30.01 AM

Ja gribi iepazīties ar alternatīvo smaržu pasauli, vislabāk sekot kādam no vadošajiem parfīmfanu blogiem. Es lasu tikai amerikāņu now smell this, jo esmu sapratusi, ka esam smaržu dvīnes (scent twins) ar šī bloga saimnieci Robinu, bet netrūkst arī daudz citu labu blogu. Iesākumā var likties, ka šie cilvēki runā kādā nesaprotamā valodā pat, ja līdz šim esi uzskatījis sevi par angļu valodas pratēju. Tāpēc deguna vārdnīcā esmu sākusi piefiksēt biežāk lietotos jēdzienus un to latvisko skaidrojumu.

Saprotams, ar lasīšanu vien nepietiek – parfīmfana galvenais mērķis ir ostīt un smaržot – un ne jau tikai smaržu pudelītes. Degunu var trenēt un izglītot, tāpat, kā jeb vīnziņi attīsta savas garšas sajūtas. Tieši šī, praktiskā daļa arī ir visforšākā. Ir tik aizraujoši saņemt pastkastītē aromāta paraudziņu, par kuru lasītas sajūsminātas citu parfīmfanu atsauksmes, pirmo reizi to izmēģināt, piefiksēt savas izjūtas. Īstenībā tas nemaz nemaksā tik daudz, toties sniedz plašu emociju gammu.

Zinot mūsu ierobežotās finansu iespējas, neviens normāls cilvēks nesāks pirkt pilnas smaržu pudelītes (kods FB – full bottle), kuras maksā no 40 latiem uz augšu, iepriekš tās neizmēģinot – tā teikt, uz dullo. Vācu interneta veikals ausliebezumduft ir specializējies niche aromātu tirdzniecībā un, pērkot pilnu smaržu pudelīti, var izvēlēties pievienot savam pirkumam pāris paraudziņus no citiem aromātiem. Tomēr visbiežāk viss jāmeklē tajā pašā ībejā, kur parfīmfani, kuru skapji jau lūst no smaržu pārpilnības, bet kabatās svilpo vējš, pārlej dārgo dziru mazās pudelītēs un izliek pārdošanai, kā tādi paputējuši aristokrāti.

Vai arī Rīgā var atrast īstās, alternatīvo zīmolu smaržas? Nākas vien atkal pieminēt veikalu Neroli, kurš ir specializējies tikai ekskluzīvu aromātu tirdzniecībā. Tomēr arī kosmētikas izplatītāju tīklu veikalu dziļumos var atrast kādu plauktiņu ar dārgā gala pudelītēm. Douglas, piemēram, izvēlējies iepazīstināt Latvijas pircēju ar teju eksperimentālo zīmolu Serge Lutens, kurš nesagatavotu pircēju var atstāt arī pilnīgā neizpratnē. Lietuvieši alternatīvo smaržu piedāvājuma ziņā ir tikuši krietni tālāk par mums (par Igauniju man trūkst informācijas) – Panorama supermarketā Viļņā ir parfimērijas veikals Crème de la Crème, kas piedāvā vienkārši fantastisku aromātu izvēli, ja var ticēt internetā sniegtajai informācijai.

Ilustrācijai atkal lietota Franciska glezna, šoreiz tikai izkrāsota violetā tonī!

Publicēts iekš Bez tēmas | 1 komentārs

Welcome to Niche! jeb pirmie soļi paralēlajā pasaulē

Screen shot 2013-05-20 at 10.43.06 PMTiem, kas vēl arvien nesaprot, par ko un, kāpēc es te vispār rakstu, paskaidrošu vēlreiz un saprotami. Esmu paš-pasludinājusi sevi par niche jeb alternatīvo zīmolu smaržu vēstnieci un, pētot šo brīnumaino, pārsteigumu pilno pasauli, dalos savos atklājumos ar jums.

Tātad – kas īsti ir tas niche un ko viņš ēd? (Man nepatīk lietot šo vārdu, bet, lietojot citus apzīmējumus, kā, piemēram – alternatīvās smaržas ­– cilvēki bieži vien nesaprot, par ko ir runa.) Šobrīd lielākā daļa zīmolu, kuri savas smaržas pārdod lielveikalos, pieder tādām mega-ūber-monster-korporācijām, kā Procter & Gamble, Coty Inc, u.c. Bet ir vēl vesela plejāde “citu” aromātu, kurus rada neatkarīgas, salīdzinoši nelielas kompānijas, kuras mazāk iegulda mārketingā, vairāk – kvalitātē.

Pasaulē ir izveidojusies vesela kopiena (community) cilvēku, kuri intensīvi interesējas par niche zīmolu aromātiem, cītīgi seko jaunumiem, lasa un paši raksta blogus par šo tēmu. Kāpēc viņi tā dara? Tāpēc, ka smaržu piedzīvojumi aizrauj un padara dzīvi skaistāku un interesantāku.  Parfīmfani nebūt nav cilvēki, kuri kā apmāti seko arī modes jaunumiem (tipa – gēla nagi, bling-bling, novaja volna- cilvēki). Pārsvarā tie ir gluži parasti cilvēki, kuri vienkārši atklājuši, ka apkārtējās pasaules skaistumu var uztvert ne tikai ar acīm, bet arī ar degunu. Reizēm blogos tiek rīkotas diskusijas, piemēram – kādas smaržas varētu valkāt galvenie Dauntonas Abatijas varoņi – un tamlīdzīgi.

Ar ko vēl atšķiras niche no meinstrīma? Analoģija ar mūziku šo atšķirību ilustrē vislabāk – ir meinstrīms, pops un ir indie, alternatīvā mūzika. Tāpat arī parfimērijas industrijā ir kompānijas, kuru galvenais mērķis – nopelnīt, sekojot vidusmēra gaumei, un ir niche zīmoli, kuri cenšas radīt ko interesantu, sekojot radošajam garam. Protams, gadās, ka arī lielās firmas rada ko ievērības cienīgu, tomēr tā nav vispārēja tendence. (Negribu jūs nogurdināt, tāpēc turpinājums sekos rīt!)

Ilustrācijai izmantota Franciska gleznas foto.

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

Comme des Garçons – kā zēni – arī Rīgā!

Screen shot 2013-09-15 at 10.34.52 PM

Reizēm rodas iespaids, ka ap alternatīvo zīmolu aromātiem tīšām tiek radīta noslēpumainības aura. Niche aromātus īpaši nevienam pakaļ nemet un nereklamē tādā apjomā kā meinstrīmu. Informācija par tiem un veids, kā tos iegūt, pārsvarā jāatrod pašam.  Vislabāk – vienkārši sekot savam degunam jebšu intuīcijai, kas allaž aizved tieši tur, kur vajag.

Izrādās, ka Bogner veikals, kuram simtiem reižu biju paspērusies garām, uzskatot to par konservatīvu un dārgu skandināvu vācu apģērbu veikalu, visu šo laiku glabājis kādu noslēpumu, kuru atklāju gluži netīšām. Nebūtu es iekārojusi Bogner mugursomu, varbūt tā arī nebūtu uzzinājusi, ka veikala otrajā stāvā, vīriešu nodaļā atrodas vesels plaukts ar japāņu zīmola Comme des Garçons aromātiem!

Acīmredzot, Bogner veikals CDG aromātus piedāvā vienkārši “hobija pēc”, tas nav veikala pamatbizness, tāpēc smaržas tiek piegādātas nelielās devās un daudz kas tiek ātri izpirkts. Uz šo brīdi bija pieejami vairāki Series 2 Red sērijas koksnes aromāti – Sequoia, Palisander, Rose, par kuriem neko daudz pateikt nevaru, jo neesmu ar tiem tuvāk iepazinusies, šķiet manīju arī Sherbet līniju. Biju pārāk satraukusies, lai spētu mierīgi visu pēc kārtas izmēģināt. Varu vien pateikt, ka manu sirdi uzreiz iekaroja White aromāts, kurš radīts jau 1996. gadā. Tas ļoti atgādina manu mīļāko košļeni – Big Red. Starp citu, savā laikā Wrigley/Orbit izplatītāji man mēģināja iestāstīt, ka Latvijas patērētājam šī garša ir pārāk specifiska un neparasta un nav pat vērts šīs košļenes mēģināt te pārdot. Tomēr laiks iet uz priekšu un Latvijas patērētāji, kļūst arvien smalkāki un pieredzējušāki. Big Red tagad dabonams katrā narvītī un es nešaubos, ka arī Comme des Garcons aromātiem uzradīsies arvien vairāk piekritēju Latvijā.

Mazliet no CDG vēstures – šo avangarda modes namu Tokijā dibinājusi Reja Kavakubo (Rei Kawakubo) septiņdesmito gadu sākumā, bet 1994. gadā tas izlaida savu pirmo aromātu. Vairāk par Kavakubo var uzzināt šajā Times aprakstā (viņa iekļauta starp 10 ietekmīgākajām sievietēm modes industrijā) un intervijā ar žurnālu Interview šeit. CDG sadarbojas ar krutākajiem parfimēriem un ieņem stabilu vietu parfīmfanu topos. Kāpēc? Tie ir interesanti, oriģināli, konceptuāli, atšķiras no masas. Arī to noformējums ir māksliniecisks, bet dažu sēriju pudelēm radīta oriģināla forma, kas ērti iekļaujas plaukstā, bet nav noliekama uz virsmas vertikāli (skatīt attēlu).

Reja Kavakubo studējusi vizuālo mākslu un literatūru, tāpēc, nav brīnums, ka viņas radītā mode ir konceptuāla un tuvāka mūsdienu mākslai nekā patēriņa precēm. Arī radot aromātus, šis zīmols nemēģina izdabāt patērētāja gaumei, bet diktē pats savus spēles noteikumus. Par spīti neierastajām, provokatīvajām idejām, CDG zīmolu  var uzskatīt par veiksmīgu gan modē, gan parfimērijā. Kā jau parasti – iesākumā ikviens revolucionārs stils tiek izsmiets, bet brīdi vēlāk – kopēts uz nebēdu.

PS Tuvākajā laikā pastāstīšu par saviem mīļākajiem CDG aromātiem un pacentīšos ziņot, ja parādīsies jauns CDG pievedums Bognerā!

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas | 1 komentārs

Merilinas noslēpums. Chanel No 5 VS Chanel Cuir de Russie.

Screen shot 2013-09-02 at 11.46.26 AM

Merilina Monro, atbildot uz žurnālistu nepieklājīgo jautājumu, kas viņai mugurā gulētejot, asprātīgi attraukusi, ka uz nakti viņa valkājot tikai pāris pilienus Chanel No 5. Tagad nezkur izrakts un atjaunots Merilinas balss ieraksts no kādas intervijas, kurā viņa vēlreiz piemin Chanel No 5 (filmiņu Inside Chanel skatīt šeit). Par spīti visiem šiem pierādījumiem, es cienījamai kinozvaigznei neticu. Manuprāt, šis aromāts ir pilnīgi nepiemērots gultai, lai ko arī jūs negrasītos tur darīt – tas nedz īpaši nomierina, nedz īpaši uzbudina, drīzāk kaitina. Ja nu vispār ir kāds Chanel , ko valkāt gultā, tad tas ir – Cuir de Russie.

“Āda no Krievijas”, jeb Cuir de Russie, atšķirībā no metāliski aukstā Chanel No 5, kurā neko vairāk par aldehīdiem* vispār nevar saost, ir daudz siltāks un patīkamāks. Saites ar Chanel ģimeni (abus aromātus veidojis viens un tas pats deguns) ir sajūtamas – bez aldehīdiem neiztikt arī šeit – bet Cuir de Russie tos noklusina un piejaucē ar smalkādas, ziedu un tabakas notīm. Izgaistot pirmajiem akordiem, kuros vairāk sajūtamas ziedu (īrisa, jasmīna, ilang-ilang) notis, šis aromāts piekļaujas ādai kā viegls audums. Pēc kāda laika smarža saaug ar nēsātāju, kļūstot gluži vai par otro ādu. Vienkārši ideāli piemērots aromāts valkāšanai naktskrekla vietā.

Dažviet internetā par Cuir de Russie teikts, ka tas radīts, domājot par no ādas darinātām dārglietu kārbiņām, citās piesaukti ar darvu viksēti armijas zābaki. Mana pirmā asociācija, saskaroties ar Cuir de Russie bija mammas rokassomiņa, ar kuru viņa septiņdesmitajos gāja uz teātri. Es tajā regulāri iebāzu degunu, paslēptu konču meklējumos, pat ja neko vairāk par sūkajamo “Startu” tur neatradu.

Runājot par Cuir de Russie, bez vēstures piesaukšanas neiztikt. Mēģiniet iedomāties pagājušā gadsimta 20- to gadu Parīzi, kas čum un mudž no krievu emigrantiem – aristokrātiem, deģenerātiem, baletdejotājiem un citiem revolūcijas bēgļiem. Arī Maskavā dzimušais francūzis parfimērs Ernests Bo (Ernest Beaux) bēgot no 1. Pasaules kara un revolūcijas, nonāk Parīzē, kur lielkņazs Dmitrijs Pavlovičs Romanovs viņu iepazīstina ar savu draudzeni Šaneles jaunkundzi. Viņu sadarbības rezultātā dienas gaismu ierauga Chanel No 5 un vēlāk arī citi nu jau par klasiku kļuvuši aromāti. Cuir de Russie rašanos mēdz konkrēti saistīt ar Šaneles un minētā kņaza attiecībām. Es par to neko nezinu, tikai loģiski secinu, ka, strādājot pie Cuir de Russie, Gabrielle un Ernests Bo noteikti centās pārspēt savu “pirmo kucēnu” Chanel No 5 un tas viņiem arī izdevās.

Savā laikā uzskatīts par avangardisku, nu jau Cuir de Russie smaržo klasiski, ne revolucionāri. No otras puses – uz saldo, pusaudzēm domāto aromātu fona, kas pārpludina veikalu plauktus šodien, šīs smaržas izceļas ar eleganci un citādību. Vai man šī “āda no Krievijas” patiktu arī neko nezinot par tās vēsturi? Domāju, ka jā. Pret Chanel No 5 taču esmu palikusi pilnīgi vienaldzīga par spīti visam ap to saceltajam furoram. Kāds parfīmfans apgalvo, ka Cuir de Russie ir krietni pārvērtēts un, tā slava būvēta tikai uz mītiem. Es to pašu teiktu par No 5. Varbūt gadu gaitā šī aromāta sastāvdaļas tiktāl nomainītas, ka no oriģinālās idejas pāri palicis tikai stilīgais grafiskais dizains un leģenda?

Jo vairāk es par to domāju, jo vairāk mani pārņem pārliecība, ka Merilina patiešām mānījās. Iespējams, viņai bija problēmas ar franču valodu? Vieglāk taču attraukt – “šanel namber faiv!” nekā “kjuir de rusi”… Iespējams, tobrīd, 50-to gadu sākumā Krievijas vārdu Amerikā pieminēt nebija vēlams, bet, iespējams, Merilina nemaz negribēja, lai citas sievietes smaržotu kā viņa. Enīvei – pat, ja uz viņas naktsgaldiņa visiem redzamā vietā atradās pudele ar piekto numuru, es ticu, ka vannasistabā viņa salaistījās ar Cuir de Russie!

PS Les Exclusifs de Chanel līnija, kurā ietverti agrāk slaveni aromāti, (tai skaitā Cuir de Russie, Gardenia, Bois Des Iles un vairāki citi) pie mums izplatīta netiek, meklējiet paraudziņus ībejā, pērciet pa dārgo interneta veikalos vai brauciet tām pakaļ uz Parīzi!

*aldehīdi – sintētiskas smaržvielas, kurām piemīt augļiem un ziediem līdzīgs aromāts.

chanel-cuir-de-russie

 

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt