Meinstrīmam un širpotrebam – nē!

Nav nekā briesmīgāka par eleganti ģērbtu dāmu, kas ierodas uz biznesa tikšanos, izplatot ap sevi zemeņu-bumbieru sīrupa aromātu, kurš labākajā gadījumā domāts viņas meitai. Tomēr nē! – pat pilnīgi neaptēsts pusaudzis nav pelnījis smaržot pēc Britnijas Spīrsas! Par cilvēku apzinīgā vecumā nemaz nerunājot. Arī nelietot smaržas kā tādas nav cienījama izvēle laikā, kad ir tik daudz iespēju ietīties burvīgu parfīmu garaiņos. Tad ko un kā izvēlēties? Mana atbilde – tikai ne meinstrīmu!

“Tās smaržas jau visas smaržo vienādi!” atzīmēja Tomka. Un es viņam pilnīgi piekrītu – TĀS smaržas, kuras lielos daudzumos par pieejamu cenu piedāvā mūsu lielveikalos, patiešām grūti atšķirt vienu no otras. Pat, ja pirmajās desmit minūtēs samanīsiet kādas atšķirīgas notis, drīz vien saldā augļu-ogu-ziedu susla pārvērtīsies par vienu un to pašu vļēh. Pamēģiniet kaut vai jauno Lanvin ražojumu ar nosaukumu ME, kas nesen parādījies veikalos – tas iemieso visu, ko nevaru ciest mūsdienu aromātos.

Kāpēc tā notiek? Pirmkārt, ražotāji visbiežāk jauno formulu izstrādi uztic nevis konkrētam parfimēram (dārgi!), bet citai kompānijai, kura, savukārt, specializējusies aromātu formulu štancēšanā. Otrkārt, lielās parfimērijas kompānijas tik ļoti baidās no izgāšanās, ka vaiga sviedros piemēro aromāta sākotnējo formulu publikas prasībām tik ilgi, kamēr no oriģinālas ieceres nekas vairs nepaliek pāri. Ikviens, kurš saskāries ar mērķa auditorijas izpētes instrumentu fokusgrupa zina, ka, izejot cauri šai gaļasmašīnai, jebkura oriģināla ideja kļūst nebaudāma – jebšu piemērota da-jebkurai gaumei. Kad kārtējais sīrupiņš gatavs, atliek vien dabūt kādu stāru reklāmai un naudas mašīna aiziet! Lieki piebilst, ka visu šo mehānismu darbina tikai un vienīgi vēlme nopelnīt. Ņemot vērā, ka jebkuras “vidējo smaržu” pudelītes saturs tīri izejmateriālu ziņā nemaksā vairāk par pāris latiem, parfimērija ir visai ienesīgs biznesiņš. Un kā jūs domājat – kurš no tā visvairāk uzvārās? Ja nevēlaties zaudēt naktsmieru, labāk to pat nezināt. Iedziļinoties aromātu dzimtas kokos var izrādīties, ka visa nauda, ko ieņem veikals, tirgojot “tik daudzos un dažādos” zīmolus, ieripo viena un tā paša īpašnieka kabatā. Nu, paldies – es nepirkšu smaržas no autiņbiksīšu ražotāja, pat jau uz pudelītes rakstīts Hugo Boss.       

Tomēr galvenais priekšnoteikums, izvēloties smaržas, ir un paliek nevis antiglobālisma principi, bet aromāta kvalitāte un oriģinalitāte. Arī lielie zīmoli mēdz radīt kādu exclusive vai private collection aromātu, diemžēl, Latvijas pircēji netiek uzskatīti par gana izsmalcinātiem vai pirktspējīgiem un līdz mūsu veikaliem tie nenonāk. Labā ziņa ir tā, ka arī Rīgā atrodami niche jeb alternatīvie zīmoli, kuri, veidojot savus aromātus, labāk maksā dārgi par augstvērtīgiem izejmateriāliem un parfimēra darbu, nevis iegrūž piķi mārketinga melnajā caurumā. Sekojiet degunam un jūs tos atradīsiet!

Ilustrācijai izmantots franču zīmola Etat Libre d’Orange logo.