Savā laikā apvainojos uz draudzeni, kura paziņoja, ka, ja jau es gribu smaržu radīšanu saukt par mākslu, tad jābūt arī nagu mākslai un matu mākslai. Okei, varbūt nav īsti pareizi šo gaisīgo un trauslo parādību salīdzināt ar vizuālo mākslu – tai vairāk kopīga ar mūziku, kas tāpat uzrunā mūsu apziņas dziļākos slāņus, apejot prātu. Tomēr, ja uzskatām, ka māksla ir tas, kas spēj aizkustināt, izraisīt emocijas, iedvesmu, pārdomas utt, tad starp aromātiem noteikti ir sastopami īsteni mākslas darbi.
Te nu diskusijā man pievienojas viens no mūsdienu vadošajiem parfimēriem Fransiss Kurkdžjans*, intervijā NY magazine paskaidrojot, ka: “Smaržas nav kosmētika – tām nav nekāda sakara ar nagu lakām, skropstu tušām vai lūpu krāsām.” Fransiss, kura intervija šeit ielikta pašās beigās, ir viskrutākais no šiem piecīšiem, bet arī pārējie džeki izsakās cienījami un interesanti.
*Francis Kurkdjian ir armēņu izcelsmes francūzis un oh, boy – neviens, pat NY magazine nespēj pareizi uzrakstīt viņa uzvārdu, tāpēc ceru, ka mans latviskojums ir tuvu ideālam. Centos pieskaņot izrunu pirmajam armēņu uzvārdam, kas man ienāca prātā, proti, Džigaharjans. 🙂