Ja jau esmu sākusi rakstīt par aromātiem ar vaniļas notīm, tad pie nesen aprakstītajiem Biehl pc02 un Mona di Orio Vanille jāpievieno arī amerikāņu zīmola Keiko Mecheri aromāts Loukhoum. Lukuma sērijā pavisam ir trīs aromāti, bet šīs slavas dziesmas veltītas tieši Loukhoum Eau Poudree. Jāsāk ar stāstu par to, kā ar šo aromātu pirmo reizi iepazinos.
Abas ar draudzeni pa ceļam uz kādu pasākumu iegriezāmies Neroli, lai sasmaržotos ar kaut ko skaistu un atstātu neizdzēšamu iespaidu uz visiem apkārtējiem. Negribēju eksperimentēt ar ko nezināmu, tāpēc, daudz nedomājot, ķēros pie L’Artisan Premiere Figuiere. (Tulkojumā – “pirmās vīģes”, aromāts, kurā parfimēre Olīvija Džakobeti pirmo reizi mēģināja atrast ideālo līdzsvaru starp vīģes augļu un lapu notīm. Tas gan nav tik slavens kā viņas nākamais vīģei veltītais darbs Philosykos Diptyque, tomēr nav arī ne par matu sliktāks). Bet ne par to šoreiz stāsts. Kamēr šņakarējos ar vīģēm, mana blondā draudzene kādu laiciņu nosvērti pētīja plauktus, tad nekļūdīgi izstiepa roku pēc skaistākās pudelītes veikalā un uzpūta aromātu uz plaukstas locītavas. Abas uzreiz sapratām, ka tas ir kas īpašs un aiz laimes burtiski noelsāmies. “Lūk, tās ir smaržas manā gaumē!” – teica draudzene. Apskatījām pudelītes cenu un noelsāmies vēlreiz. Skaidrs, ka mums šo aromātu savā vannasistabas plauktiņā neredzēt kā savas ausis, bet neviens jau nevar aizliegt pa laikam iegriezties veikalā sasmaržoties na haļavu, vai ne?
Tā nu abas apmierinātas un smaržīgas devāmies tālāk uz pasākumu – es pat neatceros, kas īsti tas bija un kur… Toties atceros, ka ik pa brīdim noliecos pie blakussēdētājas rokas, lai apbrīnotu brīnišķīgo aromātu, kas vakara gaitā turpināja mainīties un pārsteigt – te uzplaukstot kā vesels rožu dārzs, te izplatot krēmīgi rūgtenu mandeļu-vaniļas smaržu. Vārdu sakot – īstā izrāde notika nevis uz skatuves, bet man blakus un galvenajā lomā uzstājās Loukhoum Eau Poudree.
Drīz vien iegriezos veikalā vēlreiz, lai arī pati uz sevis izmēģinātu lukuma brīnumu. Diemžēl, izrādījās, ka uz manas ādas šis aromāts nebūt tik daiļi nesmaržo. Rožu un tonkas pupiņu notis kaut kādā mistiskā veidā uz mana ķermeņa ieguva nepatīkami sīvu nokrāsu. Varbūt manī vienkārši par maz blonduma… Vēlāk izmēģināju citu paraudziņu no šīs pašas sērijas – Loukhoum Parfum du Soir, tomēr arī tas īpaši beigu fāzē kļuva neciešami skābs. Atdāvināju to draudzenei.
Ja gribas salīdzināt ar kādu no lielveikalu aromātiem, tad Loukhoum Parfum du Soir varētu būt rados ar YSL Manifesto. Tomēr neviens no tiem nav tik maigs un pūkains kā Loukhoum Poudree. Kaut arī pati to nekad nelietošu, tas noteikti ir pelnījis vietu deserta (gourmand) smaržu slavas zālē. Un man ir ļoti žēl, ka Keiko Mečeri zīmola īpašnieki, droši vien paklausot kādam mārketinga gudriniekam, nomainījuši sērijas pudelīšu dizainu no rozīgi zeltainajiem toņiem uz tumši violetiem. Jaunās pudelītes var redzēt šeit. Iesaku tomēr sameklēt internetā vai Neroli Loukhoum Eau Poudree veco pudelītes versiju – ir tāda sajūta, ka tā smaržo greznāk. Ja šo lasa arī kāds džeks, ticiet man – ja gribat iepriecināt savu meiteni, nepažēlojiet daļu no saviem ikmēneša ienākumiem! Aromāts, protams, ir dārgs, toties jums vienmēr būs pie rokas viens debešķīgi smaržojošs lukuma gabaliņš.
Cik atceros, tad Neroli pudelīte Loukhoum Poudree maksāja pāri 100 Ls, veikalā firstinfragrance, kā jau internetā un Vācijā – viss dabonams par trešdaļu lētāk, pat ieskaitot transportēšanas izmaksas.
Pēc ilgāka pārtraukuma manam rakstam atkal ir īsta ilustrācija! Paldies Lotei (un Jānim?) par fantastisko darbiņu!