Kiehl’s nenoliedzami ir visai atraktīvs zīmols. Ja nezina, ka šo it kā lecīgo un alternatīvo stiliņu kūrē masīvais L’Oreal koncerns, var pat noturēt to par kādu mazu un pilnīgi neatkarīgu britu kompāniju. Man gan īsti nekad nav bijis skaidrs, kādai mērķa auditorijai domāti visi šie skeleti, asprātīgie produktu nosaukumi – pusaudžiem no bagātām ģimenēm? Jauniem reklāmas censoņiem, kuri vēl nav paspējuši izlasīt “99 frankus”? Nu, labi – arī es “šauta vārna” – biju šo brendu pamanījusi, bet tikai garāmejot. Katrā ziņā man ne prātā nebūtu nācis meklēt Kiehl’s kosmētikas plauktos smaržas, ja vien kāds draugs nebūtu palūdzis ieteikt aromātu, ko uzdāvināt draudzenei z-svētkos, kā paraugu pieminot Kiehl’s Orange Flower & Lychee, kuru meitene lietojot patreiz. Līčijas? Ar to pilnīgi pietika, lai es dotos uz stokmani papētīt, kas īsti slēpjas “veco laiku” aptiekas plauktos.
Līčiju smarža (runa ir par ziedošām līčijām, nevis lielveikalos nopērkamajiem acāboliem) man asociējas tikai un vienīgi ar Greenfield tēju, kuras nosaukums ir Camomile Meadow. Kaut arī tējas nosaukumā pieminētas kumelītes, tējas maisiņam uzlejot verdošu ūdeni, visa telpa momentā piepildās ar burvīgi eksotisku, ne šķebinošu, bet patīkami saldu līčiju smaržu. Cerēju, ka Kiehl’s sniegs man iespēju regulāri izplatīt ap sevi šādu burvīgu aromātu. Fat chance, kā teiktu amerikāņi – Orange Flower & Lychee tā īsti nesmaržo ne pēc apelsīnu ziediem, ne pēc līčijām. Vismaz ne pēc tām, kuras ir Greenfield tējā. Neesmu bijusi nevienā no Āzijas valstīm, tāpēc 100% apgalvot nevaru, ka līčiju šajā aromātā nav vispār.
Vērtējot pilnīgi objektīvi, bez aizspriedumiem un piesiešanās, šis Orange Flower & Lychee smaržo apmēram tāpat, kā jebkurš cits viegls fruity-floral tualetes ūdens, kas nopērkams pirmajā meinstrīma smaržu veikalā. Iespējams, šajā smaržūdenī ir mazāk muskusa un vispār mazāk jebkā, kas šajā gadījumā ir pozitīvi. Starp citu, ražotājs šo līniju arī godīgi nosaucis par Aromatic Mist, kas nemaz nav melots. Blakus “smaržu migliņām” ir arī krēms un ķermeņa tīrītājs. Pamēģināju Skin-Softening Body Lotion ar to pašu apelsīnziedu-līčiju aromātu un, paradoksālā kārtā šādā formātā smarža šķita jau daudz pievilcīgāka. Līdzīgi ir ar saldajiem Body Shop ķermeņa sviestiem, kuru smarža šķiet tīri vai fantastiska, bet pilnīgi neiedomājama, kā parfīms no pudelītes. Runājot par pudelītēm, Kiehl’s smagās stikla pudeles un to dizains man patīk pat ļoti.
Pie reizes pamēģināju arī Vanilla Cedar “migliņu”. Šoreiz manas ekspektācijas nebija veltas un, kā jau cerēju, šis vairāk atbilst manai smaržu gaumei. Atbilstoši nosaukumam, aromātā ir gan vaniļas notis iesākumā, gan koksnes notis izskaņā. Par fāzēm šajos aromātos var runāt visai nosacīti, vismaz cilvēkam, kurš ikdienā lieto daudz nopietnāku stafu, šī aromātiskā migliņa šķiet apmēram vienāda visu darbības laiku. Tomēr, Vanilla Cedar ir jau par mata tiesu interesantāks. Bez tam, katram defektam ir arī savs efekts. Pirmkārt, Kiehl’s aromāti nevienu neizputinās un, otrkārt, tos var droši lietot arī birojā. Visdrīzāk, neviens jūsu smaržu pat nepamanīs (ja vien jums nav sekss ar kādu no kolēģiem).
Kiehl’s aromātu piedāvājums ar šiem diviem vēl nebūt nebeidzas, bet mana pacietība gan ir galā, tāpēc es apņēmīgi dodos uz to veikala daļu, kurā atrodas Serge Lutens jaunais aromāts L’Orpheline. Starp citu, kārtējās “skaistuma dienas” Stockmanī vēl turpinās ar visām no tā izrietošajām sekām.
mhm, mhm, Vaniļa man arī patīk, bet man jāizlieto mani Jo Malone ”migliņu” krājumi 🙂
Tos jau par laimi var klāt vienu otram virsū un izlietot viens un div!