Jaunākais Hermes parfimēra Žana Kloda Ellenas darbs Cuir d’ Ange ir vienlaicīgi arī jaunākais, nu jau vienpadsmitais aromāts ekskluzīvā zīmola īpaši ekskluzīvajā kolekcijā Hermessence. Latvijas veikalos, diemžēl, šo kolekciju nepārdod, bet varbūt arī, ka nav “diemžēl”, jo tas dod iespēju izcelties dāmām, kuras vēlas īpaši atšķirties ar to, ko “nevar dabūt”.
Pēdējā laikā tieši par smalkādas (leather) žanru esmu interesējusies īpaši. Tie ir aromāti pieaugušām sievietēm (tikpat labi vīriešiem), kas patīkami izceļas uz meinstrīma sīrupiņu fona. Esmu jau pilnībā iemīlējusi Rien no Etat Libre d’ Orange un piekrītu, ka tas ir jebkura parfīmfana must have!. Joprojām ilgojos pasūtināt kaut vēl vienu mazo pudelīti Chanel Cuir de Russie, jo lielajai pudelei rokas par īsām. Ar baudu ošņāju arī citus “smalkādas” izstrādājumus, kā, piemēram, Cuir Ottoman no Parfum d’Empire un The Afternoon of a Faun no Etat Libre d’Orange.
Ādas aromāti, kaut arī savā ziņā līdzīgi, tomēr var būt stipri dažādi. Vieni bērza tāss darvas notis miksē ar pūderi – kā Chanel, citi – pievieno rūgtāku vai saldāku ziedu notis. Pavisam nesen, kurinot krāsni ar bērza tāsīm, atklāju, ka to dūmu smarža ir pat ļoti salda – tai piemīt nedaudz medaini vaskaina pieskaņa. Arī šīs notis kaut kur smalkādas aromātu dzīlēs ir atrodamas. Ādas aromāti var atgādināt jaunus cimdus vai ne vairs tik jaunu ādas somiņu, auto salonu vai pat viksētus zābakus. Tai pat laikā šie aromāti labi sajaucas ar ķermeņa ādu un patīkami papildina dabisko cilvēka aromātu, nemēģinot uzkundzēties valkātājam.
Par spīti tam, ka viens no jaunākajiem Žana Kloda veikumiem Jour d’Hermes lika man vilties, viņš joprojām ir viens no maniem top parfimēriem un Eņģeļa Ādu gaidīju ar nepacietību. Cuir d’ Ange ir ārkārtīgi mīlīgs un maigs, tomēr tik trausls, ka jau gandrīz nemanāms. Pirmais akords ir silti dzīvniecisks, man tas patiešām atgādina aitas vilnas smaržu un ir ļoti patīkams. Varētu šo aromātu pat saukt par Cuir d’ Agneau – jēriņa ādu. Lai cik bēdīgi nebūtu, jau pēc stundas tramīgais jēriņš no pļaviņas ir aizbēdzis, atsājot tikai nenosakāmas izcelsmes puķītes. Nošu sarakstā pieminētās heliotropija un vilkābele man ne ar ko specifisku nesaistās (ja nu vienīgi varētu pieminēt vilkābeles tinktūru no vecmāmiņas zāļu skapīša), bet katrā ziņā tās nav nepatīkamas. Oficiālajā sarakstā pieminēto nīsto muskusu es arī nemaz nesajūtu. Pūdera nošu, kas bieži vien ietilpst ādas aromātos, šeit nav vispār.
Iespējams, ka citā sezonā šīs smaržas uzvedas nedaudz citādi, bet jāņem vērā, ka neviens no Hermessence aromātiem nav ilgdzīvotājs – tos raksturo īpašs vieglums un gaisīgums. Tāpēc tiem, kas grib, lai smaržas “atstrādā” par tām iztērēto naudu, Cuir d’Ange labāk nepirkt – būs viena vienīga vilšanās.
Iespējams, ka mans vērtējums būtu pavisam citāds, ja būtu lasījusi Žana Žiono (Jean Giono) grāmatu Jean le Bleu, kuru Žans Klods piemin, runājot par šī aromāta iedvesmas avotiem. Kopumā, man Cuir d’Ange, protams, patīk un es ar prieku izlietošu visu, cik vien man ir, bet diez vai saņemtos ieguldīt naudu kaut vai tikai 15 ml pudelītē, kas tāpat izmaksātu ap 50 eiro. Drīzāk jau izvēlētos kādu no maniem vecajiem Hermessence līnijas favorītiem – Rose Ikebana, Vetiver Tonka vai Santal Massoia. Ceru, ka jēriņš-eņģelītis to neņems ļaunā.
Te arī reālais pudelītes izskats.
