Plānojot kruīza braucienu uz Stokholmu, man jau no paša sākuma bija skaidrs, ka viens no galvenajiem ceļamērķiem būs smaržu veikals. Jau agrāk, meklējot Rīgai tuvākās vietas, kur tirgo Diptyque zīmola aromātus, biju uzdūrusies veikalam NK, kas atrodas vienā no biezākajiem Stokholmas rajoniem, ielā ar nosaukumu Hamngatan. Plāniņš gatavs – naudas šopingam gan nav, bet nabadzības dēļ jau neies lepnību zaudēt – tāds nieks nespēs mūs atturēt no šurīšanas pa ekskluzīviem veikaliem.
No ostas līdz NK var aizklikatot 40 minūtēs, atrast veikalu arī izdodas ātri un parfimērijas nodaļa ir uzreiz pirmajā stāvā. Un, lūk – viss, ko vien parfīmfanes sirds var vēlēties, atrodas rokas stiepiena attālumā! Paskatos pulkstenī – pēc 5 stundām jau jābūt atpakaļ uz prāmja… Skaidrs, ka jārīkojas ar apdomu. Tik ierobežotā laika sprīdī ķerties pie jau pazīstamiem aromātiem nav lielas jēgas, tomēr nevaru noturēties un uzreiz kārtīgi sasmaržojos ar Diptyque Philosykos eau de parfum versiju. Tā ir tikpat dievīga, kā eau de toilette un noturas manā lakatā pat līdz nākošajai dienai. Uz otras rokas izmēģinu pagājšgad izlaisto Diptyque Volutes – oj, oj, oj – uzreiz aptveru savu pārsteidzību! Saldi dūmakainie, vaniļas un ambras austrumnieciskie akordi nav mans lauciņš – it īpaši jau vasarā. Bet, ko nu vairs – izlietu nesasmelsi… Lēnāk pār tiltu – pati sev saku – pārējos aromātus izmēģināšu tikai uz papīra! (Diemžēl, ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli, kā tas vēlāk lieku reizi pierādās.)
Kaut arī NK parfimērijas nodaļa ir pašaura, tomēr šeit pārstāvēti daudzi alternatīvie zīmoli. Manu uzmanību pievērš parfimērijas klasika – Robert Piguet zīmola smaržas Bandit, tad ieraugu franču pieprasītākā deguna Bertrāna Dišafora (Bertrand Duchaufour) veidoto Comme des Garcons baznīcu aromātu sēriju – Avignon, Kyoto, Zagorsk! Ja man kā Pepijai uz skapja stāvētu čemodāns ar zeltu, nekavējoties nopirktu visas trīs – pie tam vairākos eksemplāros, lai būtu ko uzdāvināt draugiem! (Runājot par naudu, pirkt smaržas Zviedrijā nav nekāda ekonomija, izdevīgāk to darīt internetā vai vismaz Francijā.) Turpat blakus plaši pārstāvēts arī L’Artisan Perfumeur, kas gan atrodams arī Rīgā, bet ceļojumu līnijas aromātus, kā, piemēram, Traversee du Bosphore, pie mums dabūt nevar. Piefiksēju arī amerikāņu Keiko Mecheri Loukhoum sēriju pilnā komplektācijā, bet šis saldais rožu pūderis arī īsti nav mans stils… Britu zīmola Penhaligon’s plauktam vienkārši paeju garām – tik maz zinu par šiem aromātiem, ka nav jēgas sākt iedziļināties.
Pēkšņi ieraugu podestu, uz kura rindiņās izkārtotas Byredo pudelītes! Tieši tas, kas vajadzīgs – zviedru smaržas! Uz etiķetēm gan rakstīts Made in France, bet labi zinu, ka šo drosmīgo zīmolu radījis zviedrs Bens Gorhams (Ben Gorham). Droši speros klāt pie podesta stāvošajai skaistulei-pārdevējai un atzīstos, ka esmu atbraukusi pētniecības nolūkos tieši uz šo veikalu un pieprasu, lai viņa tūliņ pat man parāda, kurš no Byredo aromātiem viņai ir vismīļākais. Meitene norāda uz Oud* Immortel pudelīti un laipni uzpūš aromātu uz biezas papīra strēmeles. Pielieku to pie deguna un – patiešām – tas ir brīnišķīgi jauks! Pārmaiņas pēc visai sievišķīgs, tai pat laikā ne pārāk puķains, ar nojaušamu sandala noti, kura man vienmēr trāpa tieši sirdī.
Tobrīd par sevi sāk atgādināt vēders. No smaržām vien paēdis nebūsi – sabāžu papīra strēmelītes kabatās un eju meklēt Gastronomijas nodaļu. Pa ceļam vēl pamanu atsevišķu Hermes istabiņu, kurā tirgo ekskluzīvā modes nama aksesuārus – pat ādas seglus, ja vien tā nav dekorācija. Pašā plāna vidū – plauktiņš ar smaržām, kuru sargā divi pūķi. Noriju siekalas, bet dodos steliņģim garām – bads manī atmodinājis padomju cilvēku ar visiem iespējamajiem kompleksiem un ieiet tukšajā zonā vairs nav drosmes.
Atgriezusies kajītē, izkratu uz gultas visu papīra strēmelīšu kaudzi un mēģinu atpazīt Byredo Oud Immortel aromātu, kurš veikalā man tik ļoti bija iepaticies. Bet te tev nu bija – visi papīriņi smaržo pilnīgi vienādi – saldi, kanēlīgi, austrumnieciski… Acīmredzot, kāds no aromātiem (nezinu pat – kurš!) ir pilnībā nomācis visus pārējos! Ak, es! Vai tad nevarēju vismaz kādu no nosaukumiem pierakstīt? Vai nevarēju vismaz to vienu Byredo papīriņu ielikt kaut kur atsevišķi? Veltu sev visus iespējamos pārmetumus un senču gudrības par šo tēmu – mūžu dzīvo, mūžu mācies, lenāk brauksi, tālāk tiksi un tā tālāk. Bet – kas par vēlu, tas par skādi! – izmetu visu papīriņu čupiņu vannas istabas miskastē. Varu derēt, ka tai vēl nekad mūžā nav gadījies smaržot tik labi!
P.S. Par vēl vienu pasaulē pazīstamu alternatīvu zviedru smaržu zīmolu – Agonist izlasu tikai pēc atgriešanās mājās. Agonist aromātiem papildu vērtību piešķir skandināvu dizains – katra stikla pudele ir mākslas darbs. NK, saprotams, piedāvā arī Agonist smaržas, tātad – arī nākošreiz Stokholmā degunam vēl būs ko darīt.
* Smaržas, kuru nosaukumā pieminēts oud, pēdējo gadu laikā stipri savairojušās un zvērināti parfīmfani, jau padzirdot vien par kārtējo oud izlaidumu, sāk bļaut nelabās balsīs. Man, diemžēl, nav bijis laika kārtīgi iedziļināties oud pasaulē – zinu tikai, ka šis aromāts rodas, agarkokam (sauktam arī par akvilāriju) izdalot īpaši smaržojošus sveķus cīņā ar kādu specifisku saslimšanu. Aromāts ir ļoti bagātīgs un pašpietiekams. Sintētisko oud formulu ķīmiķi radījuši samērā nesen, ar ko arī izskaidrojami oud aromātu plūdi. Dabīgais oud ir dārgāks par zeltu un to var atļauties tikai tādi zīmoli kā Amouage. Ja uz pudelītes pieminēts oud, bet aromāts nemaksā pāri par 100 Ls, tad tajā izmantotā izejviela noteikti iegūta sintētiskā veidā.
Foto, kas atrasts internetā, autors: Žeņa, jebšu Evgeny Kostyrin, paldies viņam par smuko bildi.
