Sekodegunam.lv

Esxence Milāna. Noslēdzošā 5. sērija. Bandīts un Osmotēka.

Publicēts 2017. gada 10. maijs autors Marika

Ja jau pat Ugunsgrēks ir nolēmis vairs nevilkt garumā un klapēt ciet to bodīti, arī Milānas smaržu seriālam reiz ir jābeidzas. Vēlreiz atskatoties uz māksliniecisko smaržu izstādē nu jau vairāk kā pirms mēneša pieredzēto, noteikti jāpiemin stends, kura dēļ vien bija vērts mērot ceļu uz Itāliju (ja neskaita, protams, pavasari).

Šajā nelielajā stendā izvietotas kastes ar necilām, brūnām stikla pudelītēm, tomēr katrs, kurš šeit apstājas, vairs nav prom dabūjams, jo šeit iespējams paostīt veselu rindu (cik vien deguns atļauj) senu un slavenu aromātu oriģinālus. Proti, šīs ir smaržas, kuras radītas precīzi pēc oriģinālās parfīma receptes, kura saglabāta L’Osmotheque* muzeja krājumos. Smaržu muzejs atrodas Parīzē netālu no Versaļas pils un vizīte uz turieni ir katra parfīmu cienītāja (tagad arī manā) must go sarakstā.

Jau pasmaržojot pirmo manis izvēlēto aromātu, saprotu, ka visi mani priekšstati par vintage smaržām ir bijuši greizi. ĪSTAIS Bandit taču ir kas pavisam cits, nekā tas, kuru ar to pašu uzrakstu Bandit šobrīd pārdod Robert Piguet zīmols! Vai tad tā nav pircēju čakarēšana? Tu izlasi aromāta vēsturi, izlasi par slavenībām, kuras savā laikā bijušas kā trakas pēc šī “bandīta”, un domā, ka tev šīs smaržas noteikti patiks, bet paostot esi vīlusies, jo tās ir asas, pārāk negantas un pat nedaudz ķīmiskas. Galu galā, tu nolem, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā, ka neesi pietiekami smalka, lai to vispār saprastu. Bet patiesībā izrādās, ka īstais Bandit ir maigs, samtains, bagātīgs, daudzkrāsains… vārdu sakot, tāds, kurā patiešām var iemīlēties!

Arī degunam, diemžēl, ir savas robežas, tāpēc saostījusies Guerlain Apres L’Ondee (bloteris papīra maisiņā vēl joprojām smaržo pēc īstiem flokšiem!), Molyneux Le Numero Cinque un vēl šo to, apstājos. Tagad attopos, ka nepaostīju pašu galveno – Chanel Nr 5, kura veiksmes stāsts man allaž bijis neizprotams… acīmredzot, lai paostītu šo oriģinālu, būs vien jādodas uz Parīzi!

* Osmotēkas vadītāja, starp citu, ir Patricia de Nicolai – parfimēre, kura kopš bērnības bijusi cieši saistīta ar Gerlēnu ģimeni un smaržu pasauli. Viņas zīmola Parfums De Nicolai aromātus var atrast arī Rīgā veikalā Spots.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Bandit, L'Osmotheque | Komentēt

Esxence Milāna 4. sērija. Smaržu ceļojums!

Publicēts 2017. gada 2. maijs autors Marika

Vai sāpēm ir smarža? Izrādās, ka ir! Kristofa Laudamjela (Christophe Laudamiel) interpretācijā sāpēm raksturīgs ass, piedeguša putras katla aromāts. Tas ir tikai viens no pieturpunktiem smaržu ceļojumā, kuru Kristofs piedāvā tūlīt pēc preses konferences Esxence smaržu izstādē, kura veltīta viņa “Smaržu Manifestam” (skat. iepriekšējo Esxence sēriju). Tiek izslēgta gaisma un pustumsā mēs dodamies pārsteigumu pilnā pasaulē. Kristofs aizkadrā komentē katru aromātu, kamēr asistentes izdala arvien jaunus un jaunus smaržu papīriņus. Sakrāju visus nelielā kladē, kura joprojām smaržo jau pa gabalu. Kaut arī noglabāti katrs savā atvērumā, aromāti jau sajaukušies savā starpā tā, ka vairs neko daudz nevar saprast, tomēr šī unikālā ceļojuma noskaņu atmiņā atsaukt viegli.

Temps, kurā mēs “izejam” 20 aromātus, ir visai ātrs, tomēr deguns nenogurst – tieši otrādi, saņem pamatīgu enerģijas devu. Aromāti ir gan abstrakti, gan reālistiski un it kā līgani pārplūst viens otrā. Šie, protams, nav parfīmi-aksesuāri (izņemot Nest Paradise smaržas, kurās Kristofam izdevies saglabāt ātri gaistošās citrusu notis). Tās ir smaržu fantāzijas, aromāti, kurus viņš rada gluži kā mākslinieks ainavas.

Viss sākas ar absintu… nonākam pie šķidrā pirmsākuma, kas smaržo ļoti maigi – pēc olām un spermas? Tad mūs ielenc jaunavas ar svaigi ceptu cepumu un medus smaržu… ieskatāmies burleskā aiz sarkaniem samta aizkariem… šo interjeru pārtrauc jau pieminētās sāpes un piedegušās asaras… sekojam zirgiem gar jūras malu, nonākam pie vulkāna un jau sacietējušas lavas… dodamies tālāk džungļos, kur smaržo pēc mitras auglīgas zemes… iznākam jūras krastā, kur satiekam jauniešus tinamies marihuānas dūmos, aizlidojam paradīzē, kur smaržo pēc tīriem citroniem! Attopamies koka būdiņā, gar kuru staigā lācis, šķiet, ka šajā būdiņā kāds ir miris, jo smaka ir nepatīkama. Mēs bēgam… nonākam fantasiskā mežā, bet tas nav vis nekāds parastais mežs, tas ir nākotnes, futūristisks mežs… Bet arī tas vēl nav viss – seko Romas laika bankets, kur gaisā lidinās baloži ar iesmaržinātiem spārniem! Visbeidzot nolaižamies dziļi okeāna dzīlēs, kur pilnīgā klusumā nirstam starp jūraszālēm, kas, protams, smaržo pēc pelēkās ambras…

… ja šo visu vēl pavadītu arī vizuālas ilustrācijas, teikšu godīgi – jumts nobrauktu ne pa jokam! Smaržās ir tāds spēks! Jau tagad pasaulē tiek realizēti projekti, kuros īpaši radīti aromāti papildina kinofilmu izrādes, un izstādes, kurās smaržu kompozīcijas papildina vizuāli mākslas darbi. Piemēram, vēl līdz 6. maijam tepat Viļņā var paspēt apmeklēt olfaktorās mākslas izstādi Hanging Gardens. Savukārt visu vasaru var plānot aizbraukt līdz Londonai sasmaržot izstādi FRAGRANCE.

Bet, kas attiecas uz sāpju smaržu… es Kristofam nepiekrītu – pēc piedegušas putras drīzāk smaržo dusmas!

Foto: (c) Kim Keever, Courtesy Waterhouse & Dodd, no izstādes Fragrance reklāmraksta.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Christophe Laudamiel, esxence | Komentēt

Milāna. Esxence. “Brīvību, Vienlīdzību, Smaržību!”

Publicēts 2017. gada 25. aprīlis autors Marika

Nezinu, kāpēc franču parfimēru Kristofu Laudamjelu (Christophe Laudamiel) dēvē par enfant terrible. Manuprāt, viņš drīzāk ir īsts enfant du Paradis, jo izskatās gluži kā kā augšāmcēlies Žans Luī Baro (Jean Louis Barrault) no filmas “Paradīzes bērni”. Man pret šo parfimēru ir īpaši “siltas” jūtas, kopš uzzināju, ka laikā, kamēr es reklāmas aģentūrā rakstīju saukļus Procter&Gamble “revolucionārajām” autiņbiksītēm, Kristofs šajā megakoncernā radīja revolucionārus aromātus veļas mīkstinātājiem. Tas notika jau tālajos deviņdesmitajos. Vēl man ļoti patīk Kristofa radītās smaržas Candour, par kurām esmu jau rakstījusi. Enīvei, izstādes Esxence laikā īpaša konference veltīta viņa manifestam “Liberté, Egalité, Fragrancité!”, kurš nesen izplatīts internetā.

Ko tad īsti Kristofs nelūdz, bet pieprasa? Apmēram to pašu, par ko runā blogs sekodegunam. Piemēram, viņš pieprasa uzsākt smaržu mācību stundas jau skolā, lai bērni iemācītos izmantot un apzināt olfaktīvās maņas. Viņš arī uzskata, ka zināšanām par parfimēriju jākļūst daudz pieejamākām plašai sabiedrībai – lai jebkuram interesentam būtu iespēja studēt par parfimēru. Iztulkoju dažas mīļākās vietas. Piemēram:

“… parfimērija ir kas vairāk nekā aksesuārs un parfimēriem atkal jākļūst par autoritātēm aromātu dizainā. Mūziku neviens neuzskata par aksesuāru, tāpat kā mākslu. Kā gan var attiekties pret parfimēriju kā pret aksesuāru?”

Cik noprotu, kolēģu vidū Kristofa uzsaukums nebūt netiek vienbalsīgi atbalstīts. Daļa profesionālo parfimēru uzskata, ka šobrīd nišas parfimērija jau atrodas uz haosa robežas un saradies par daudz viltvāržu, kuri nekaunīgi sauc sevi par parfimēriem, kaut arī nekādu diplomu šajā sfērā uzrādīt nevar. Uz to Kristofers atbild šādi:

“…mums jābeidz sūdzēties par to, ka veikalos ir par daudz smaržu. Tā vietā mums jākļūst gudrākiem, izglītotākiem un jāiemācās atšķirt, kas ir labs, kas – mēsls. Neviens taču nesūdzas par to, ka Apple Music piedāvā pārāk daudz dziesmu vai, ka Instagramā ir par daudz bilžu.”

Skaidrs ir viens – džinu atpakaļ pudelītē vairs neiebāzīsi, nišas parfimērijas vēršanās plašumā nav apturama. Tāpēc, cilvēkiem, kuri par to interesējas, vienkārši, jādod iespēja sevi izglītot parfimērijas jomā.

Kristofam nav sveša arī humora izjūta, par ko liecina vairāki Manifesta punkti. Piemēram:

“… pusaudžiem jāvalkā tādas smaržas, kas darītu norūpējušos viņu vecākus.” 🙂

Pilnu manifesta tekstu varat izlasīt šeit.

Turpinājums seriālam par māksliniecisko smaržu izstādi Milānā vēl sekos! Lasiet arī iepriekšējās sērijas.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Candour, Christophe Laudamiel, esxence, fragrance manifesto | Komentēt

Milāna. Esxence. 2. sērija. Smaržu tops turpinās!

Publicēts 2017. gada 22. aprīlis autors Marika

Pārliecinošākais koncepts

Par mūsdienu konceptuāla zīmola paraugu var kalpot itāļu Extrait d’Atelier. Tā aromāti ataino atmosfēru tradicionālās juvelieru, šūšanas un apavu darbnīcās. Zīmola radošajai direktorei Kjārai (Chiara Ronzani) ir lieliska gaume. Zīmola stils perfekti izturēts, sākot no fotogrāfijām mājaslapā līdz izstādes stendam. Arī parfīmu kvalitāte ir atbilstoša – aromāts Maitre Chausseur pat ir nominēts šī gada The Art and Olfaction Awards balvai kategorijā Independent. Man jau gribētos, lai “kurpnieciņš” šo balvu (kas tiks pasniegta Berlīnē šī gada maijā) arī saņemtu, jo tad, iespējams, mēs uzzinātu arī parfimēra vārdu, kurš šobrīd netiek atklāts. Iespējams, ka šis “deguns” ir štata darbinieks kādā no lielajām smaržu kompānijām un negrib zaudēt regulārus ienākumus? Jo “nišas maizei” ir arī garoziņa… jebšu var pienākt brīdis, kad pieliekamajā maizes vietā ir tikai smaržas. Bet kurpnieka aromāts tiešām ir interesants – silts ādas, kartona, līmes un kafijas smaržas sajaukums. Pārējie divi aromāti gan šķiet vairāk “aiz matiem” pievilkti. Piemēram, tajā juveliera studijā, kurā esmu visai biežs viesis, visbiežāk smaržo pēc prosecco nevis pēc skujām un vijolītēm, kā šajā aromātā. Nelaime ar šādiem precīzi izstrādātiem konceptiem ir tā, ka grūti iedomāties jelkādu tālāku zīmola attīstību. Nē, nu, var jau vēl piedāvāt, piemēram, kažokādu vai cepuru darbnīcu, droši vien arī galdnieki un podnieki varētu tikt pie vārda, tomēr nez vai tas ir labākais variants, kad aromāti ir spiesti “palīst zem idejas”.

Interesantākās smaržas

Šo titulu es gribu piešķirt aromātam, kuru satiku Esxence izstādes pašā pēdējā dienā. Puisis žokejcepurē stenda otrā pusē izrādījās pats zīmola radītājs, no runāšanas jau pazaudējis balsi. Bet šoreiz aromāts runāja pats par sevi. Zīmola Anatole Lebreton smaržas Grimoire nosaukums tulkojumā nozīmē “Burvestību grāmata”, bet, ja tas nebūtu uzrakstīts, es noteikti “pa taisno” pārtulkotu par “grimētavu”! Ja nu ir smaržas, kuras man saistās ar teātri, tad tās ir Grimoire. Protams, es runāju par aizkulisēm – grims, vazelīns, putekļi, grīdas vasks, un vēl tas, ko Anatols savā mājas lapā apzīmē ar franču izteicienu je ne sais quoi (kaut kas nedefinējami un neaprakstāmi pievilcīgs). Kā izrādās, Anatols savā laikā rakstījis savu blogu par smaržām ar nosaukumu “Guļošais cibetkaķis” (Civette au Bois Dormant) un tikai 2014. gadā uzsācis arī savu zīmolu, kurā šobrīd ir 5 aromāti. Grimoire ir optimistisks apliecinājums tam, ka nišas parfimērijai ir vēl daudz iespēju mūs pārsteigt. Un, lai kā profesionālie parfimēri nemēģinātu aizstāvēt savas pozīcijas un saukt tādus kā Anatols par amatieriem, tieši no šo “amatieru” puses es sagaidu visvairāk pārsteigumu nišas parfimērijā nākotnē.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Anatole Lebreton, Extrait d’Atelier, Grimoire, Maitre Chausseur, The Art and Olfaction Awards | Komentēt

Milāna. Esxence. 1. sērija

Publicēts 2017. gada 21. aprīlis autors Marika

Tikai pilnīgs snobs var apgalvot, ka māksliniecisko smaržu izstādē Esxence Milānā nekā jauna un interesanta nebija. Bija un pat ļoti daudz – tik daudz, ka, visdrīzāk, es visu, kas bija uzmanības vērts, nemaz neievēroju – galu galā, izstādē piedalījās 190 zīmoli. Vienmēr var atrast arī par ko raukt degunu – piemēram, par rīkotāju nevērīgo attieksmi pret apmeklētājiem, kuriem bufetē nav pat kur dibenu piemest vai par to, ka jaunie zīmoli, visu kreativitāti iztērē konceptā, pašiem aromātiem neko daudz neatstājot… Tomēr es piedzīvoju arī daudz priecīgu pārsteigumu, jaunu iepazīšanos un smaržīgu ceļojumu. Lai izstādē pieredzēto kaut cik sistematizētu, radīju pati savu izstādes smaržu topu.

Skaistākās smaržas

Visādi bling-bling efekti un zelta karuļi uz smaržu pudelēm mani parasti atstāj pilnīgi vienaldzīgu, bet ieraugot Elisire stendu ar slīpēta kristāla pudelēm, kuras zaigot zaigo prožektoru gaismā, vairs nespēju acis atraut no šī skaistuma. God is in the detail – šis teiciens absolūti realizēts šajā amerikāņu-franču zīmolā, kuru dibinājis mākslinieks (kā gan citādi) Franck Salzwedel un radījis šos izsmalcināti tonētos aromātus sadarbojoties ar izciliem parfimēriem. Mans mīļākais aromāts no visas līnijas bija Jasmin Paradis, kuru radījis neviens cits kā ģeniālais Alberto (Alberto Morillas). Vienkārši briljanti!

Seksīgākās smaržas

No vienas puses jaunais vācu zīmols Philly and Phill no Minhenes izspēlē to pašu romantisko kārti, ar kuru jau labu laiku agrāk nāca klajā Jul et Mad, bet – kāpēc ne? Vai tad var būt par daudz mīlestības? Vācu variantā stāsts par divu cilvēku tikšanos ir pieaugušāks, nobriedušāks. Aromāti, kuri varētu trāpīt By Killian auditorijā, ir austrumnieciski, saldi vilinoši, tomēr tajos ir arī nopietnākas smalkādas notis. Aromātu nosaukumi liecina arī par zināmu humora izjūtu – nu, kaut vai Romeo on the Rocks (Romeo ar ledu!). Man pašai vislabāk patika smaržas Out at the Opera – austrumu garšvielu, rozes, ādas un koksnes sajaukums. (Pudeles varat aplūkot arī internetā, tāpēc ievietoju ilustrācijai superzinošo un draudzīgo zīmola pārstāvi, ar kuru trešajā izstādes dienā jau sveicinājāmies kā seni čomi).

Stiprākās smaržas

Iespējams, ka šo titulu vajadzētu piešķirt leģendārajam zīmolam Vero Kern, bet kopš reizes, kad pirms vairākiem gadiem saņēmu nelielu Onda paraudziņu, izturos pret šīm smaržām ar piesardzību (stāsts varētu būt līdzīgs, kā slavenajā epizodē ar sieru no “Trīs vīri laivā”). Ar cieņu novēroju pašu eleganto Vero, kura defilēja pa izstādi ekstravagantās čūsku brillēs par godu savam jaunākajam aromātam. Bet, kā jau teicu, šoreiz Vero Kern stends palika neapmeklēts, tāpēc stiprāko smaržu titulu izstādē piešķiru citam Šveices zīmolam, kuru radījis itālis Giovanni Sammarco. Ja iepriekšējā izstādē Florencē man viņa radījumi šķita daudz par stipru, tad šoreiz uz vispārējā “blah” smaržu fona, sāku viņa darbus novērtēt. Galu galā – šī taču ir niša, nevis meinstrīms! (Ilustrācijai izmantots foto no Sammarco krājumiem, autors vēl nav noskaidrots.)

Rotaļīgākās smaržas

Gadus 7 atpakaļ Stockmann bija parādījušās sausās smaržas ar nosaukumu Crazy Libellulle and the Poppies. Biju pat nedaudz atkarīga no melnbalta dizaina aromāta ar nosaukumu Hommage a Gabrielle. Diemžēl drīz vien šīs smaržas pazuda un izrādījās, ka zīmols beidzis savu eksistenci. Nu, lūk – un pēkšņi es Esxence izstādē ieraugu stendiņu ar sausajām smaržām, kas stipri atsauc atmiņā “Trako spāri”. Izrādās – spāre atdzimusi kā Sabe Masson un turpina trakot un smaržot. Ņemot vērā visus ierobežojumus, kas attiecas uz pūšamo smaržu pārvadāšanu, jābrīnās, ka sauso smaržu tirgū nav vēl vairāk. Katra smaržu zīmuļa cena ir tikai 22 eiro, kas padara šīs smaržas pieejamas arī jaunākiem cilvēkiem. Nezinkāpēc, arī jaunajā sērijā man vislabāk patīk smaržas melnbaltajā iepakojumā ar nosaukumu Brune Melancolia, kurās ir gan greifrūts, gan sandals, gan kanēlis.

Paldies par uzmanību, Topa turpinājums un 2. sērija sekos jau drīz!

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Elisire, esxence, Philly and Phill, Sabe Masson, Sammarco | Komentēt

“Vai nu ir, vai nu nav.” Andris Kivičs

Publicēts 2017. gada 13. marts autors Marika

Pēc žurnālā 36.6 publicētās intervijas, deguns turpina saņemt lasītāju jautājumus, kas liek man domāt, ka neskaidrību attiecībā uz smaržām joprojām ir ļoooti daudz. Vissarežģītāk atbildēt uz jautājumu – “Kā zināt, kuras smaržas ir labas?” Visvienkāršākā atbilde uz šo jautājumu būtu folklorizējies citāts no kādas Andra Kiviča intervijas – proti, smaržas “vai nu ir, vai nu nav” labas. Tomēr jāņem vērā viens sīkums – smaržas vai nu ir vai nu nav labas tieši Tavam degunam, tāpēc jebkurā gadījumā šī atbilde būs subjektīva. Kas attiecas uz objektīvo realitāti, tad ir daži punkti, pēc kuriem pat cilvēks, kurš “nav bijis mājās, kad dalīja degunus”, var būt drošs, ka neiegrābsies… Tātad:

Patiesības par smaržām

(ar 90% patiesīguma, kas neizslēdz izņēmumus):

labas smaržas ļoti retos gadījumos ir lētas. Tomēr ir izņēmumi! Piemēram, ebay veikalā var nopirkt jau 80-tajos gados saražoto zīmola Cacharel Lou-Lou aromātu, kurš nepavisam nav dārgs (ap 30 dolāriem par 50ml pudelīti), salīdzinoši ar tā “īstu franču smaržu” kvalitāti. Arī pie mums nenovērtētās LUSH ziepju veikalā nopērkamās Gorilla Perfume smaržas, bija ļoti labas. Diemžēl, izskatās, ka tagad LUSH atkal būs jāmeklē pa ārzemēm. Laikam jau Stenders tomēr britus izkonkurēja!

Lielo modes namu ne-ekskluzīvā produkcija ir laba pārsvarā ar noteikumu, ka ražota (vai vismaz izgudrota) līdz 90-to gadu vidum-beigām. Tādas arī jāmeklē ebay krātuvēs. Ticiet man, tas CK One, kas šobrīd stāv veikalu plauktos Rīgā, nav tas pats, kuru man atsūtīja no štatiem 90-to gadu beigās. Diemžēl alkatības izraisīta smaržu biznesa industrializācija novedusi pie tā, ka modes nami (pārsvarā) ražo smaržas no pēc iespējas lētākām izejvielām, pēc iespējas mazāk ieguldot to radīšanā. Toties visiem lielākajiem modes namiem ir arī privātās, ekskluzīvās līnijas, kuras, protams, ir labas, toties ļoti dārgas un uz Latviju vestas netiek. Piemēram, Chanel Exclusifs vai Dolce&Gabbana Velvet līnijas ir lieliskas, toties ārprātā dārgas.

Labās smaržās ir labas izejvielas, tomēr vienmēr vajag nogaidīt vismaz stundas 3-4, kamēr smaržas attīstās uz ādas, lai saprastu, kā tava āda un deguns reaģē uz smaržu pamatnotīm, kuras iesākumā aizsedz spriganās citrusu vai garšvielu notis.

Parastos veikalos labākās (t.i. dārgākās) smaržas tiek noliktas visaugstākajos un visdziļākajos plauktos. Lai lumpeņi neiztērētu visas testeru pudeles, kas taču ir nejēdzīgi dārgas, pēdējā laikā veikalos dārgo smaržu testeri tiek turēti atvilktnēs, no kurām tās jālūdz izvilkt.

Galvenais ieteikums – dodieties šurīt pa nišas smaržu veikaliem (kaut vai Spots vai Quintessence) un trenējiet degunus! Pēc tam, kad būsiet paostījuši tādus autordarbus, kā, piemēram, Andy Tauer smaržas, jūs drīz vien sapratīsiet, kas ir labs un, kas – nē!

Labprāt atbildēšu vēl uz lasītāju jautājumiem, ja tādi ir!

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Quintessence, SPOTS | Komentēt

Par ēteriskajām būtnēm grāmatā “Ēteriskās eļļas dziedniecībā”.

Publicēts 2017. gada 27. februāris autors Marika

Tomasa fon Rottenburga grāmata “Ēteriskās eļļas dziedniecībā”, kura latviešu valodā izdota pagājušā gada nogalē, atbild uz vairākiem, jautājumiem, par kuriem jau sen esmu domājusi. Pirms vairāk nekā gada rakstā “Smaržas – enerģija, gars, dvēsele?” filosofēju par smaržu garīgo dimensiju un izrādās, ka ne velti man pa galvu rosījušās šādas idejas. (Ja esi racionāls cilvēks, kas tic tikai tam, ko redz, tālāk vari nemaz nelasīt!)

Tomass, kurš nodarbojas ar aromterapiju un dziedniecību, apgalvo, ka katrai ēteriskajai eļļai piemīt savs īpašs raksturs un aiz katras no tām stāv īpaša ēteriskās eļļas būtne. “Būtne” šajā gadījumā ir latviskais tulkojums, nezinu, kāds vārds tiek lietots vācu versijā. Iespējams, ka būtne ir izvēlēts kā neitrālākais apzīmējums, lai nelietotu vārdu “gars” vai “eņģelis”? Grāmata apstiprina manas aizdomas par smaržu darbību garīgajā plānā, bet Tomass iet vēl tālāk, apgalvojot, ka būtne, kura veido mūsu attiecības ar konkrēto ēterisko eļļu, nav tikai auga dvēsele – viņš uzskata, ka tas ir jauns veidojums, kas dabā līdz šim nav pastāvējis, bet rodas tieši destilācijas procesā. Lai šī būtne rastos, izšķiroša loma ir destilētājam, t.i. cilvēkam, kurš veic destilācijas procesu. Tikai atkarībā no šī cilvēka garīgās attīstības un vēlmes pašam mainīties šī procesa laikā, ēteriskajai eļļai vispār tiek piesaistīta būtne (vai arī netiek).

Te nu mēs nonākam pie tā, ko agrāk sauca par alķīmiju. Un reizē arī pie īsto smaržu īstās būtības. Jo ne jau tikai smarža, ko varam sajust ar degunu ir tā, kas mūs ietekmē, kad mēs valkājam parfīmu. Tie ir ēterisko eļļu gari, kuri mūs pavada, komunicē ar mums un apkārtējiem caur smaržu. Te, protams, var runāt tikai par smaržām, kuras tiek veidotas cilvēka klātbūtnē un, kurās tiek izmantotas dabīgas izejvielas.

Šajā grāmatā mani visvairāk uzrunāja 13 ēterisko eļļu būtņu vēstījumi/monologi, kurus meditāciju laikā pierakstījis Tomass. Jau izlasot vēstījumu, var saprast, vai šī eļļa, tās raksturs, ir jums piemērota vai nē. Vetivērijas monologu lasot, man pat saskrēja asaras acīs, cik aizkustinoša bija šīs būtnes līdzjūtīgā, saprotošā vēlme palīdzēt cilvēkam. Tomass piemin arī gadījumus, kad viņš ir sajutis ēteriskās eļļas būtnes klātbūtni (smaržu) arī bez pašas eļļas klātesamības. Tas pilnīgi apstiprina stāstus, kurus aprakstīju rakstā “Smaržas – enerģija, gars, dvēsele?”, kad cilvēki sajutuši smaržu, piemēram, sapnī.

Grāmatas dizains gan veidots kā rokasgrāmatas tipa izdevums, bet tā nav uzskatāma par enciklopēdisku izdevumu, jo tajā aprakstītas tikai 13 pēc tās autora uzskatiem svarīgākās ēteriskās eļļas un to iedarbība, bet domājams, ka Tomass turpinās aprakstus arī par citām eļļām. Par piecām svarīgākajām eļļām Tomass uzskata ravintsaras, Itālijas salmenes, piparmētras, krustnagliņu ēteriskās eļļas un pūķa asinis (dragon’s blood, sangre de drago arī sangre de grado), kas patiesībā nav eļļa, bet sula, kuru izdala koki croton lechleri, kas aug Amazones lietusmežos un, kuru iezemieši izmanto ārstnieciskos nolūkos. Iegādājos “pūķa asinis” tikšanās laikā ar Tomasu fon Rotenburgu Centrālajā bibliotēkā, lai izmēģinātu uz sevis, kā tieši šis ēteriskais gars iedarbosies uz mani. Eksperiments turpinās!

Kaut arī grāmata izdota privātā kārtā, tās kvalitāte ir ļoti cienījama. Jāizsaka milzīgs paldies tulkotājai no vācu valodas Mudītei Smiltenai un redaktorei Rudītei Kalpiņai, kuras Tomasa rakstīto padarījušas maksimāli saprotamu un latvisku. Pēc grāmatas izlasīšanas sapratu, ka augs, ko es līdz šim saucu par vetīveru, latviski tomēr ir vetivērija… Iznāk, ka šis darbs ir svarīgs ne vien aromterapeitiem, bet arī tiem, kas grib runāt un rakstīt par netveramajām vielām!

PS Ja vēlaties grāmatu nopirkt, rakstiet uz epastu meistarsakne@gmail.com, jo grāmatnīcās to iegādāties nevar.

Screen shot 2017-02-27 at 10.54.59 AM

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Ēteriskās eļļas dziedniecībā | Komentēt

Smaržas aukstam klimatam. Nasomatto Baraonda

Publicēts 2017. gada 27. janvāris autors Marika

Nesen uzgāju internetā blogu ar nosaukumu Life in a Cold Climate. Nav šaubu, ka dzīve ziemeļos stipri atšķiras no dzīves Vidusjūras valstīs. Faktiski Latvijas cilvēki pa īstam atdzīvojas tikai jūlijā un augustā. Tad, matiem plīvojot, viņi danco apkārt caurām naktīm, bauda dzīvi un jūtas laimīgi. Bet ne jau tikai mums – arī smaržām aukstumā klājas grūti… Lai aromāti uzplauktu, ir vajadzīga silta āda, mitrs un silts gaiss, ko ziema LV nebūt nespēj piedāvāt. Pat, ja ejot pa ielu uzvēdī kāds parfīms – pārsvarā tās ir aldehīdu notis, kas tikai sakrīt uz nerviem kā nejauka durvju čīkstoņa. Lai sagaidītu pavasari, ir jāliek lietā “smagā artilērija” – pēc iespējas eksotiskāki, spēcīgas koncentrācijas aromāti. Mans šīs ziemas favorītais siltinošais līdzeklis ir jaunākais Nasomatto darinājums ar nosaukumu Baraonda.

Parfimērs Alesandro Galtjeri (Alessandro Gualtieri) ir stāsts pats par sevi. Lielākajā nišas smaržu izstādē Florencē pagājušā gada rudenī viņa zīmols nepiedalījās un viņš pats arī šo pasākumu ignorēja, toties es netīšām dabūju noklausīties viņa menedžeres sarunu ar kādu sievieti pie galdiņa kafejnīcā. Menedžere “zem galda” demonstrēja manai blakussēdētājai jaunāko Nasomatto smaržu (tā bija Baraonda!) un atzinās, ka labi vien ir, ka Alesandro nav ieradies, jo gadu iepriekš viņš izstādē esot izskandalējies par nišas parfimērijas komercializācijas tēmu. Es uzreiz iedomājos kaut ko līdzīgu Bībeles epizodei, kur Jēzus gāž riņķī naudas mainītāju galdus… kaut gan… Alesandro laikam vairāk piestāv Dona Kihota cīņa ar vējdzirnavām. Tā vai citādi, pirms runāt par Baraonda, jāzina, ka pirms pāris gadiem mūsu mīļais Dons Kihots par pēdējo Nasomatto aromātu izsludināja Blamage un metās savu enerģiju ieguldīt jaunā zīmolā Orto Parisi. Neteikšu neko par blamāžām, jo nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara, bet fakts ir tāds, ka ar jauno brendu diez ko labi neiet, tāpēc Nasomatto ģimenē tomēr piedzima vēl viens bērniņš, kuru tētis nosauca par Baraonda.

Viens no labākajiem komentāriem internetā par šo aromātu bija ļoti īss un precīzs – “Vinnijs Pūks, kas iekritis viskija mucā”. Šis nenoliedzami ir salds aromāts, tomēr karamelīgajā šmigā ir arī koksnes notis (muca!), kuras nevar nosaukt par banālām… Tā kā Alesandro ir īstens enfant terrible, kuram viss pofig, viņš pat nedomā atklāt savu aromātu notis (visi Nasomatto smaržu atšifrējumi enciklopēdijā fragrantica ir tikai no gaisa grābti minējumi). Es arī nespēju precizēt, kas tieši mani apbur Baraonda gadījumā. Varbūt tas, ka šajā aromātā man pilnīgi nekas netraucē, kā tas parasti notiek ar saldi ķepīgajām Killian smaržām, kuras uz beigām vienmēr kļūst piedauzīgas? Toties Vinnijs Pūks pāris stundas vēlāk no Baraonda mucas izlien, noskurinās un vēl mazliet iesvaidās ar pūderi.

Visi Nasomatto parfīmi skaitās parfīmu ekstrakti, tātad īstas smaržas, tomēr uz manas ādas tie nemaz nav tik izcili noturīgi – ko lai dara, apkures sezona aukstajā klimatā dara savu.

Labākais variants, kur dabūt savu “viskija mucu”, ir firstinfragrance interneta veikals šeit. Tikai jāņem vērā, ka Alesandro pārāk necenšas aplaimot ar savām smaržām visu pasauli, tāpēc var nākties uzgaidīt, kamēr top jaunā partija.

Postfactum jāatzīmē, ka šīs un vēl vairāku citu nišas zīmolu smaržas kopš 2017. gada pavasara var iegādāties Spices Debenham veikalā, ar ko arī jūs visus apsveicam!

Fotoilustrācijai izmantots ekrānšāviņš no filmas par to, kā tapa iepriekšējais Nasomatto parfīms Blamage ar Alessandro galvenajā lomā. Vairāk info par filmu šeit.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Alessandro Gualtieri, Baraonda, Nasomatto | 2 komentāru

Yuki, Tsuki, Mizu. Sniegs, Mēness, Ūdens.

Publicēts 2017. gada 2. janvāris autors Marika

Sniegs,

Ko abi vērojam krītam,

Vai šogad tas pats?

Šo Basjo Macuo trīsrindi reiz Ziemassvētku apsveikumā sūtīju tuvam draugam. Šodien, vērojot sniegpārslas, domāju, ka tajās ir arī daļa no viņa dvēseles un pat miesas, kura tieši sešus gadus atpakaļ izkūpēja baltos dūmos virs Rīgas Krematorija. Šajā pasaulē viss ir saistīts un nekas pavisam nepazūd, tāpēc skumjas mani pārņem tikai uz brīdi. Ar Gunas Eglītes atdzejoto haiku krājumiņu “Zāles ēna, spāres ēna” rokās, meditatīvā noskaņā iedziļinos japāņu parfimēres Mijas Šinmas smaržu kolekcijā.

Miya Shinma mācījusies un arī dzīvo Parīzē, tāpēc spēj piedāvāt savu japānisko pasaules redzējumu, ietvertu rietumniekiem saprotamās smaržās. Kaut arī viņa pati nav saistījusi savus dabas parādībām veltītos aromātus ar konkrētām haiku rindām, manuprāt, tie sader kā cimds ar roku. Nespēju atturēties citēt vēl vienu burvīgu trīsrindi:

Pateicīgs esmu!

Sniegs man uz segas

No paradīzes krīt. (Isa Kobajasi)

YUKI. Sniegs. Mijas interpretācijā sniegs smaržo pēc lavandas un baltajiem ziediem (jasmīna) savienojumā ar siltākām koksnes un vaniļas pamatnotīm, kuras atklājas, kad vēsais, nedaudz metāliskais sniegs jau izplēnējis gaisā.

Vasaras mēnessgaisma

Ūdensgara mīlas gultā

Atspulgo. (Busons Josa)

Šajā mēness aromātā galvenās ir aveņu notis, kuras šobrīd tik populāras jaunietēm domātajās “lielveikalu smaržās”. Pārsteidzošā kārtā pirmo reizi tās man nekrīt uz nerviem ar savu saldumu. Iespējams, ka avenes līdzsvaro bambuss un sandals. Šis ir romantisks, mierīgs un silts vasaras vakars, nekādu pilnmēness murgu.

Nekā man nav!

Tik mierīgi un viegli,

Un vēsums kāds! (Isa Kobajasi)

MIZU. Ūdens. Citrusu notis savienojumā ar melno piparu, atsauc atmiņā kaut ko no agrākiem Hermes parfimēra Žana Kloda Ellenas aromātiem – Terre? Un Jardin Sur Le Nil? Enīvei, ļoti patīkams un svaigs aromāts.

Dievišķīga

Jaunās, zaļās lapās

Saules gaisma! (Basjo Macuo)

Feuillage de Vert. Zaļā lapotne. Šis ir kolekcijas vienīgais aromāts, kurš palicis bez japāņu nosaukuma. Kāpēc? Ļoti spirgts, pavasarīgs zaļums ar citrusīgām virsnotīm, kas liek iedomāties burvīgu, saulainu agra pavasara dienu.

Augstāk aprakstītie aromāti apbur ar savu vienkāršību un minimālismu. Tomēr nebūt ne visi Miya Shinma aromāti ir viegli un maigi. Piemēram, TACHIBANA, mežonīgā apelsīna ziedi, man atklāj, ka fleur d’oranger var smaržot arī vīrišķīgi. Šajā kompozīcijā tie savienojumā ar vetīveru, rada dūmainu iespaidu. Arī HINOKI – japāņu ciprese – šķiet visai spēcīga un vairāk samurajiem, ne geišām piemērota smarža.

Lai izmēģinātu savas reakcijas uz šīm interesantajām kompozīcijām, jums atliek vien iegriezties Vaļņu ielas smaržu veikalā Quintessence. (Kopš 2017. gada jūlija Miya Shinma tiek pārdota KristiAna veikalu nišas parfimērijas nodaļā).

Bet tā kā šis ir jaunā gada pats pirmais ieraksts, nobeigumā novēlu visiem pret sevi un apkārtējiem labvēlīgu un auglīgu gadu! Lai izskan Hosai Odzaki trīsrinde:

Atmetis domu

Nozākāt kādu,

Nolobu zirni.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Feuillage de Vert, Miya Shinma, Mizu, Quintessence, Tsuki, Yuki | 2 komentāru

Mans Ziemassvētku brīnums. Dr. Vranjes Maserati

Publicēts 2016. gada 26. decembris autors Marika

Es ticu, ka skaistums glābs pasauli. Mani tas glābj jau tagad. Arī smaržu veidā, jo smarža ir viena no skaistuma izpausmēm. Tā iedarbojas uz mums nepastarpināti, bet ļoti spēcīgi. Ja atceramies slaveno citātu par “žogu, ko prāts uzceļ”, tad arī smaržas visiem žogiem veikli lec pāri. Neviena cena nebūs par augstu, ja vien to samaksājot, tu varēsi vēl un vēlreiz izjust pārlaimību, kas pārņem ieelpojot kāroto aromātu.
Likās, ka iemīlēšanās smaržās manā dzīvē jau ir noiets etaps, tomēr īsi Ziemassvētkiem smaržu brīnums atkal mani pārņēma savā varā. Gluži nejauši Rīgā uzgāju vietu, kur pārdod Dr. Vranjes mājas aromātus no Itālijas. Tas bija kā smaržīgs atgādinājums par manu brīnišķīgo ceļojumu uz Florenci šī gada septembrī. Jau pirmā pasmaržotā pudelīte ar uzrakstu MASERATI man tā “norāva jumtu”, ka pat nespēju kārtīgi izpētīt visu interjera salona ADIZAINS pieejamo aromātu piedāvājumu.

Šis telpas aromāts radīts pēc Maserati luksus auto kompānijas pasūtījuma. Zilais stikla tonis izvēlēts saskaņā ar īpašo “Maserati zilo” krāsu, bet Dr. Vranjes zīmolam raksturīgā pudelīšu šķautnainā forma atveido Florences centrālās katedrāles Santa Maria del Fiore Doma kupolu. Aromāta aprakstā lasu, ka citrusu virsnotīm seko ģerānija, lavanda un levzeja jeb ķīniešu melnais pipars, bet kompozīciju noslēdz sandals, āda un muskuss. Tomēr ne vienmēr smaržu iespējams aprakstīt vārdos. Tas vienkārši neko nepalīdz. Manam degunam Maserati smaržo dižciltīgi, karaliski un senatnīgi aristokrātiski. Tajā nav nekā pārspīlēta vai kliedzoša. Tā elegance slēpjas tieši tā neuzkrītošā klātesamībā.

Nezinu, kura no notīm tieši manu degunu piesaista visvairāk – iespējams, ka tā ir levzeja (latīniskais nosaukums – litsea cubeba), par kuru aromterapijā teikts, ka tās ēteriskā eļļa aizgaiņā nogurumu, atbrīvo no bailēm, uzmundrina un tonizē. Šī auga iedarbības aprakstā lietots apzīmējums “mesmerizing” – proti, tas atstājot teju vai hipnotisku iedarbību. Acīmredzot tieši šo efektu es sajutu, jo man nebija miera, kamēr vienīgā interjera salonā pieejamā 25 ml pudelīte neatradās manā kabatā. Laimīgā kārtā tā maksāja tikai nieka 10 eiro, kaut arī tieši MASERATI ir visdārgākais no Dr. Vranjes aromātiem.
Man nepieder ne Maserati un pat ne Volga, tomēr esmu laimīga, jo, ietinusies Maserati mākonī slīdu pa Rīgas ielām pati kā luksus automašīna. Paldies Tev, Florence!

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Dr. Vranjes Maserati | Komentēt