Pārliecinošākais koncepts
Par mūsdienu konceptuāla zīmola paraugu var kalpot itāļu Extrait d’Atelier. Tā aromāti ataino atmosfēru tradicionālās juvelieru, šūšanas un apavu darbnīcās. Zīmola radošajai direktorei Kjārai (Chiara Ronzani) ir lieliska gaume. Zīmola stils perfekti izturēts, sākot no fotogrāfijām mājaslapā līdz izstādes stendam. Arī parfīmu kvalitāte ir atbilstoša – aromāts Maitre Chausseur pat ir nominēts šī gada The Art and Olfaction Awards balvai kategorijā Independent. Man jau gribētos, lai “kurpnieciņš” šo balvu (kas tiks pasniegta Berlīnē šī gada maijā) arī saņemtu, jo tad, iespējams, mēs uzzinātu arī parfimēra vārdu, kurš šobrīd netiek atklāts. Iespējams, ka šis “deguns” ir štata darbinieks kādā no lielajām smaržu kompānijām un negrib zaudēt regulārus ienākumus? Jo “nišas maizei” ir arī garoziņa… jebšu var pienākt brīdis, kad pieliekamajā maizes vietā ir tikai smaržas. Bet kurpnieka aromāts tiešām ir interesants – silts ādas, kartona, līmes un kafijas smaržas sajaukums. Pārējie divi aromāti gan šķiet vairāk “aiz matiem” pievilkti. Piemēram, tajā juveliera studijā, kurā esmu visai biežs viesis, visbiežāk smaržo pēc prosecco nevis pēc skujām un vijolītēm, kā šajā aromātā. Nelaime ar šādiem precīzi izstrādātiem konceptiem ir tā, ka grūti iedomāties jelkādu tālāku zīmola attīstību. Nē, nu, var jau vēl piedāvāt, piemēram, kažokādu vai cepuru darbnīcu, droši vien arī galdnieki un podnieki varētu tikt pie vārda, tomēr nez vai tas ir labākais variants, kad aromāti ir spiesti “palīst zem idejas”.
Interesantākās smaržas
Šo titulu es gribu piešķirt aromātam, kuru satiku Esxence izstādes pašā pēdējā dienā. Puisis žokejcepurē stenda otrā pusē izrādījās pats zīmola radītājs, no runāšanas jau pazaudējis balsi. Bet šoreiz aromāts runāja pats par sevi. Zīmola Anatole Lebreton smaržas Grimoire nosaukums tulkojumā nozīmē “Burvestību grāmata”, bet, ja tas nebūtu uzrakstīts, es noteikti “pa taisno” pārtulkotu par “grimētavu”! Ja nu ir smaržas, kuras man saistās ar teātri, tad tās ir Grimoire. Protams, es runāju par aizkulisēm – grims, vazelīns, putekļi, grīdas vasks, un vēl tas, ko Anatols savā mājas lapā apzīmē ar franču izteicienu je ne sais quoi (kaut kas nedefinējami un neaprakstāmi pievilcīgs). Kā izrādās, Anatols savā laikā rakstījis savu blogu par smaržām ar nosaukumu “Guļošais cibetkaķis” (Civette au Bois Dormant) un tikai 2014. gadā uzsācis arī savu zīmolu, kurā šobrīd ir 5 aromāti. Grimoire ir optimistisks apliecinājums tam, ka nišas parfimērijai ir vēl daudz iespēju mūs pārsteigt. Un, lai kā profesionālie parfimēri nemēģinātu aizstāvēt savas pozīcijas un saukt tādus kā Anatols par amatieriem, tieši no šo “amatieru” puses es sagaidu visvairāk pārsteigumu nišas parfimērijā nākotnē.