Tomasa fon Rottenburga grāmata “Ēteriskās eļļas dziedniecībā”, kura latviešu valodā izdota pagājušā gada nogalē, atbild uz vairākiem, jautājumiem, par kuriem jau sen esmu domājusi. Pirms vairāk nekā gada rakstā “Smaržas – enerģija, gars, dvēsele?” filosofēju par smaržu garīgo dimensiju un izrādās, ka ne velti man pa galvu rosījušās šādas idejas. (Ja esi racionāls cilvēks, kas tic tikai tam, ko redz, tālāk vari nemaz nelasīt!)
Tomass, kurš nodarbojas ar aromterapiju un dziedniecību, apgalvo, ka katrai ēteriskajai eļļai piemīt savs īpašs raksturs un aiz katras no tām stāv īpaša ēteriskās eļļas būtne. “Būtne” šajā gadījumā ir latviskais tulkojums, nezinu, kāds vārds tiek lietots vācu versijā. Iespējams, ka būtne ir izvēlēts kā neitrālākais apzīmējums, lai nelietotu vārdu “gars” vai “eņģelis”? Grāmata apstiprina manas aizdomas par smaržu darbību garīgajā plānā, bet Tomass iet vēl tālāk, apgalvojot, ka būtne, kura veido mūsu attiecības ar konkrēto ēterisko eļļu, nav tikai auga dvēsele – viņš uzskata, ka tas ir jauns veidojums, kas dabā līdz šim nav pastāvējis, bet rodas tieši destilācijas procesā. Lai šī būtne rastos, izšķiroša loma ir destilētājam, t.i. cilvēkam, kurš veic destilācijas procesu. Tikai atkarībā no šī cilvēka garīgās attīstības un vēlmes pašam mainīties šī procesa laikā, ēteriskajai eļļai vispār tiek piesaistīta būtne (vai arī netiek).
Te nu mēs nonākam pie tā, ko agrāk sauca par alķīmiju. Un reizē arī pie īsto smaržu īstās būtības. Jo ne jau tikai smarža, ko varam sajust ar degunu ir tā, kas mūs ietekmē, kad mēs valkājam parfīmu. Tie ir ēterisko eļļu gari, kuri mūs pavada, komunicē ar mums un apkārtējiem caur smaržu. Te, protams, var runāt tikai par smaržām, kuras tiek veidotas cilvēka klātbūtnē un, kurās tiek izmantotas dabīgas izejvielas.
Šajā grāmatā mani visvairāk uzrunāja 13 ēterisko eļļu būtņu vēstījumi/monologi, kurus meditāciju laikā pierakstījis Tomass. Jau izlasot vēstījumu, var saprast, vai šī eļļa, tās raksturs, ir jums piemērota vai nē. Vetivērijas monologu lasot, man pat saskrēja asaras acīs, cik aizkustinoša bija šīs būtnes līdzjūtīgā, saprotošā vēlme palīdzēt cilvēkam. Tomass piemin arī gadījumus, kad viņš ir sajutis ēteriskās eļļas būtnes klātbūtni (smaržu) arī bez pašas eļļas klātesamības. Tas pilnīgi apstiprina stāstus, kurus aprakstīju rakstā “Smaržas – enerģija, gars, dvēsele?”, kad cilvēki sajutuši smaržu, piemēram, sapnī.
Grāmatas dizains gan veidots kā rokasgrāmatas tipa izdevums, bet tā nav uzskatāma par enciklopēdisku izdevumu, jo tajā aprakstītas tikai 13 pēc tās autora uzskatiem svarīgākās ēteriskās eļļas un to iedarbība, bet domājams, ka Tomass turpinās aprakstus arī par citām eļļām. Par piecām svarīgākajām eļļām Tomass uzskata ravintsaras, Itālijas salmenes, piparmētras, krustnagliņu ēteriskās eļļas un pūķa asinis (dragon’s blood, sangre de drago arī sangre de grado), kas patiesībā nav eļļa, bet sula, kuru izdala koki croton lechleri, kas aug Amazones lietusmežos un, kuru iezemieši izmanto ārstnieciskos nolūkos. Iegādājos “pūķa asinis” tikšanās laikā ar Tomasu fon Rotenburgu Centrālajā bibliotēkā, lai izmēģinātu uz sevis, kā tieši šis ēteriskais gars iedarbosies uz mani. Eksperiments turpinās!
Kaut arī grāmata izdota privātā kārtā, tās kvalitāte ir ļoti cienījama. Jāizsaka milzīgs paldies tulkotājai no vācu valodas Mudītei Smiltenai un redaktorei Rudītei Kalpiņai, kuras Tomasa rakstīto padarījušas maksimāli saprotamu un latvisku. Pēc grāmatas izlasīšanas sapratu, ka augs, ko es līdz šim saucu par vetīveru, latviski tomēr ir vetivērija… Iznāk, ka šis darbs ir svarīgs ne vien aromterapeitiem, bet arī tiem, kas grib runāt un rakstīt par netveramajām vielām!
PS Ja vēlaties grāmatu nopirkt, rakstiet uz epastu meistarsakne@gmail.com, jo grāmatnīcās to iegādāties nevar.
