Vai sāpēm ir smarža? Izrādās, ka ir! Kristofa Laudamjela (Christophe Laudamiel) interpretācijā sāpēm raksturīgs ass, piedeguša putras katla aromāts. Tas ir tikai viens no pieturpunktiem smaržu ceļojumā, kuru Kristofs piedāvā tūlīt pēc preses konferences Esxence smaržu izstādē, kura veltīta viņa “Smaržu Manifestam” (skat. iepriekšējo Esxence sēriju). Tiek izslēgta gaisma un pustumsā mēs dodamies pārsteigumu pilnā pasaulē. Kristofs aizkadrā komentē katru aromātu, kamēr asistentes izdala arvien jaunus un jaunus smaržu papīriņus. Sakrāju visus nelielā kladē, kura joprojām smaržo jau pa gabalu. Kaut arī noglabāti katrs savā atvērumā, aromāti jau sajaukušies savā starpā tā, ka vairs neko daudz nevar saprast, tomēr šī unikālā ceļojuma noskaņu atmiņā atsaukt viegli.
Temps, kurā mēs “izejam” 20 aromātus, ir visai ātrs, tomēr deguns nenogurst – tieši otrādi, saņem pamatīgu enerģijas devu. Aromāti ir gan abstrakti, gan reālistiski un it kā līgani pārplūst viens otrā. Šie, protams, nav parfīmi-aksesuāri (izņemot Nest Paradise smaržas, kurās Kristofam izdevies saglabāt ātri gaistošās citrusu notis). Tās ir smaržu fantāzijas, aromāti, kurus viņš rada gluži kā mākslinieks ainavas.
Viss sākas ar absintu… nonākam pie šķidrā pirmsākuma, kas smaržo ļoti maigi – pēc olām un spermas? Tad mūs ielenc jaunavas ar svaigi ceptu cepumu un medus smaržu… ieskatāmies burleskā aiz sarkaniem samta aizkariem… šo interjeru pārtrauc jau pieminētās sāpes un piedegušās asaras… sekojam zirgiem gar jūras malu, nonākam pie vulkāna un jau sacietējušas lavas… dodamies tālāk džungļos, kur smaržo pēc mitras auglīgas zemes… iznākam jūras krastā, kur satiekam jauniešus tinamies marihuānas dūmos, aizlidojam paradīzē, kur smaržo pēc tīriem citroniem! Attopamies koka būdiņā, gar kuru staigā lācis, šķiet, ka šajā būdiņā kāds ir miris, jo smaka ir nepatīkama. Mēs bēgam… nonākam fantasiskā mežā, bet tas nav vis nekāds parastais mežs, tas ir nākotnes, futūristisks mežs… Bet arī tas vēl nav viss – seko Romas laika bankets, kur gaisā lidinās baloži ar iesmaržinātiem spārniem! Visbeidzot nolaižamies dziļi okeāna dzīlēs, kur pilnīgā klusumā nirstam starp jūraszālēm, kas, protams, smaržo pēc pelēkās ambras…
… ja šo visu vēl pavadītu arī vizuālas ilustrācijas, teikšu godīgi – jumts nobrauktu ne pa jokam! Smaržās ir tāds spēks! Jau tagad pasaulē tiek realizēti projekti, kuros īpaši radīti aromāti papildina kinofilmu izrādes, un izstādes, kurās smaržu kompozīcijas papildina vizuāli mākslas darbi. Piemēram, vēl līdz 6. maijam tepat Viļņā var paspēt apmeklēt olfaktorās mākslas izstādi Hanging Gardens. Savukārt visu vasaru var plānot aizbraukt līdz Londonai sasmaržot izstādi FRAGRANCE.
Bet, kas attiecas uz sāpju smaržu… es Kristofam nepiekrītu – pēc piedegušas putras drīzāk smaržo dusmas!
Foto: (c) Kim Keever, Courtesy Waterhouse & Dodd, no izstādes Fragrance reklāmraksta.