Par cilvēkiem, smaržām un režīmu Havaju salās

Publicēts 2018. gada 27. novembris autors Marika

Cilvēki, kas satikti smaržu izstādēs, reizēm ir pat svarīgāki par jaunatklātajām smaržām. Tā, gluži “nejauši” šoruden Pitti Fragranze iepazinos ar Mihaju, kurš it kā ir no Losandželosas, tāpat kā viņa pārstāvētais zīmols Regime des Fleurs, toties viņa saknes meklējamas Horvātijā. Savukārt “Ziedu Režīma” dibinātāja Alaija (Alia Raza), kā vēlāk izrādās, agrāk nodarbojusies ar videomākslu un interneta dzīlēs es pat atrodu viņas sadarbību ar Devendru Banhartu! Par to, kā cilvēki no mākslas ienāk parfimērijā, var lasīt jau pasenu interviju ar Alaiju un viņas biznesa partneri Ezru Vudu (Ezra Wood) šeit.

Cik var noprast pēc zīmola logo un mazītiņajām, zeltītajām parfīma pudelītēm Marijas Antuanetes stilā, Alaija un Ezra aizrāvušies ar francisko pasaules redzējumu. Baidos, ka francūžiem gan ne visai patīk tas, ka viņu kultūras mantojums tiek izmantots parfimērijas zīmolos aiz okeāna. Tomēr eiropiešu snobisms attieksmē pret amerikāņu zīmoliem ir pilnīgi nevietā, jo pārāk cieša turēšanās pie tradīcijām bieži vien tieši traucē rasties kaut kam jaunam un svaigam.

Eiropā Regime des Fleurs nav pazīstams, tā pirmās smaržas izlaistas 2014. gadā, toties savā zemē par viņiem rakstījuši jau visi amerikāņu stila noteicēji žurnāli un pat smaržu guru Luka Turīns savā The Guide smaržu enciklopēdijā piemin Nymphea Caerulea smaržas ar labiem vārdiem.

Man neizdevās nopietnāk iepazīties ar Alaijas “franču stila” smaržām. Toties esmu sajūsmā par jaunāko smaržu līniju OAHU Collection, kas veltīta Havaju salām. Krāsainie Oahu collection aromāti domāti ne tikai ķermeņa, bet arī visas apkārtējās vides iesmaržošanai. Pudeles izskatās priecīgas, bet smaržas nebūt nav viennozīmīgas, tām piemīt arī savs dīvainuma procents. Piemēram, aromāts WAVES man atsauc atmiņā smaržu provokatores Siselas Tollass (Sissel Tollass)  atveidotos aromātus par Jūrmalas tēmu Dubultu stacijā RIBOCA mūsdienu mākslas foruma ietvaros. Pamatīga deva jūraszāļu, lai neteiktu jūras mēslu! Tas gan sajūtams vairāk pašā aromāta iesākumā.

Savukārt smaržās Leis iemūžinātas puķu virtenes, ar kurām havajieši izpušķo salas viesus. Izrādās, ka tās tiek turētas saldētavās – citādi tās karstumā novīstu momentā. Izceļot ziedus no ledusskapja, tie izplatot ap sevi vēsu smaržu. LEIS kompozīcijā sajūtams arī jasmīns, tuberoze, pelēkā ambra un augs ar mīlīgu nosaukumu pua kini kini.

Zaļais (arī pats šķīdums ir viegli zaļgans) VINES aromāts varētu uzrunāt vīģes cienītājus, kura šeit papildināta ar “otrā svaiguma” pārgatavojušamies citroniem un augu izcelsmes muskusu. Patīkami neitrāls ir SHELLS gliemežvāciņu aromāts, kurā bez eksotiskajiem Li hing, liliko’i augiem atrodami tīkkoka sveķi, makadamijas sēklas, sandals un vaniļa.

FALLS (ūdenskritumi, ja kas) man tiešām vairāk šķiet piemērots telpu, nevis ķermeņa iesmaržināšanai – tropu garšvielas, sūnas, tekošs ūdens, mitri džungļu ķērpji un vēl citas zemes un koka notis – rada pārliecinošu, bet rūgtenu tropiskās vides sajūtu.

Iespējams, ka Regime des Fleurs ir asprātīga atsauce uz ārkārtīgi veiksmīgo franču smaržu zīmolu – Etat Libre d’Orange, jo ziedu diktatūrai un apelsīnu brīvvalstij varētu būt kas kopīgs. Novēlu režīmam veiksmīgi okupēt pēc iespējas lielāku Eiropas daļu, jo lieku lielas cerības uz māksliniekiem nišas smaržu nākotnē. Tieši idejas un oriģinālas kompozīcijas turpmāk atšķirs “īstu” nišu no “viltotās” (fake), bet vizuālās mākslas un citu maņu simbioze ir tas virziens, kur vēl ir ļoti daudz iespēju progresēt. Māksla un smaržas ir daudz tuvākas, nekā jūs domājat.

Pagaidām pie mums Regime des Fleurs aromātus iegādāties nevar, esmu pamanījusi, ka RDF smaržu sveces pārdod kāds Prāgas interneta smaržu veikals. Pirms dažām dienām pamanīju arī, ka OAHU kolekciju iegādāties piedāvā Nordstrom interneta veikals, diemžēl uz LV tomēr šie aromāti netiek sūtīti. Tad nu atliek vien doties uz ASV vai gaidīt, kad režīms nokļūs līdz mums tuvākiem krastiem.

PS Un vispār – kāpēc uz Latviju neviens no Amerikas neko negrib sūtīt? Man ir aizdomas, ka tam par iemeslu ir mūsu nesakārtotā likumdošana. Piemēram, lieliskais veikaliņš Twisted Lily, kas piedāvā lielisku nišas smaržu paraudziņu izvēli savā interneta veikalā, labprāt sūta paciņas uz Igauniju, bet ne uz Latviju vai Lietuvu. Kāpēc?

Pirmais un pēdējais foto ņemts no zīmola mājas lapas, otrais – manējais!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas , , | Komentēt

Aromāti, kas “nebesī” no Edward Bess

Publicēts 2018. gada 6. oktobris autors Marika

Nē, tas nav vis erceņģelis Gabriels, kā varētu domāt, bet amerikāņu kosmētikas zīmola Edward Bess dibinātājs, bijušais fotomodelis, kurš uzsāka savu veiksmīgo biznesu ar īpaši izsmalcinātu toņu lūpukrāsām jau būdams divdesmit gadus jauns. Sievietes neprot krāsoties – tā viņš paziņoja, dibinot savu zīmolu, bet 2016. gadā radīja arī EB smaržu līniju sadarbībā ar parfimēru Carlos Benaïm (viņš ir dzimis Marokā, nezinu, kā precīzi latviskot viņa uzvārdu). Šīs smaržas man bija negaidīts pārsteigums Fragranze izstādē Florencē, jo negaidīju, ka man šeit būs iespēja iepazīties ar tik daudziem aromātiem no ASV. Par Edward Bess aromātiem biju lasījusi, bet tikt pie tiem vēl nebija izdevies, kā jau tas mēdz būt ar smaržām, kas radītas otrā okeāna pusē. Arī izstādē, diemžēl, varēju tikai lidināties ap EB stendu kā muša ap medu, jo paraudziņi stendā netika piedāvāti kā šķira. Toties izošņāt visus trīs aromātus gan nebija liegts.

Katrs no aromātiem ir savā stilā, pēc manas sajūtas tā ir drīzāk selektīvā nevis nišas parfimērija. Tomēr GENRE aromāts ir kas īpašs. Tas ir ādas aromāts, kurš vairāk atgādina maigu zamšu, nevis armijas zābakus. Tam nepiemīt sīvums, kas reizēm ir klātesošs ādas aromātos, bet tajā sajūtamās dzīvnieciskās notis visvairāk atgādina zirgu. Jāteic, ka esmu ostījusi vairākas smaržas ar dzīvnieciskām notīm – īpaši no zīmola Zoologist un pārsvarā man no šīm smaržām kļūst slikti. Arī, piemēram, jaunais aromāts no Francijas Eau de Memo Paris, uz kura pudelītes redzami mazi putniņi, manī izsauc vieglu nelabumu. Laikam jau zirgus un govis (arī visus kaķveidīgos) es mīlu vairāk nekā putnus…

Bet atpakaļ pie Edvarda! Spanish Veil – sandals, tonkas pupiņas un gvajaka koks – vienkāršs, bet elegants aromāts, būtu rudenīgi patīkams un mazliet dūmains, savukārt La Femme Boheme – vissievišķīgākais no trijiem, nepārspīlēti salds ar jasmīna, medus un ambras notīm, ne pārāk aizraujošs, bet pievilcīgs, kas labi piestāvētu mākslīgās ādas kažociņam ziemā.

Tā nu Fragranze izstādē gluži negaidīti piepildīju vienu savu vēlēšanos, bet līdzīgi kā pasakā ar nocirsto pūķa galvu, vietā jau izaugušas trīs jaunas vēlēšanās! EB mājas lapā atrodu komplektu, kas veltīts boksam – trīs ceļojuma izmēra pudelītes ar aromātiem, kuri miksējami kopā – Blood, Sweat and Tears. Tagad jādomā, kā tikt paostīt šos!

PS Nu, jā – nevaru, diemžēl, pagaidām nosaukt nevienu vietu, kur meklēt EB Eiropā, visdrīzāk tas drīz varētu parādīties kaut kur Itālijā. Bet, ja kas, biļetes uz Ameriku šobrīd nemaz neesot tik dārgas – Trakajās Dienās, pat 329 eiro. Savukārt vienas EB smaržu pudeles cena ir 175$. Tas arī pagaidām viss, bet stāsti par deguna piedzīvojumiem Itālijā vēl sekos.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas , , , | Komentēt

Galantais pasaules blandoņa – Gallivant

Publicēts 2018. gada 22. septembris autors Marika

Ceļojumi realitātē stipri mēdz atšķirties no ceļojumiem mūsu sapņos, jo papildus ideālajām ainiņām kafejnīcās vai pludmalē, ir jāpieņem arī pārpildītas lidostas, tūristu grūstīšanās jebkurā vietā, kura pieminēta kādā no seriāliem, ārprātīgi agra celšanās, lai paspētu uz reisu, no bezgalīgas staigāšanas nogurušas kājas, nepārtraukta vajadzība iet uz tualeti, kuras nekad nav tuvumā, neiespējamā misija izvēlēties, kur pusdienot, slikts internets un tā tālāk.

Ja gribi blandīties pa pasauli, tad dari to viegli, bez ekspektācijām un pieķeršanās, esot vienā plūsmā ar dzīvi un izbaudot jaunatklātās vietas smaržas, garšas un iepazišanās, lai kādas arī tās nebūtu. Tieši tāds ceļotājs ir Gallivant* – viņam patīk ostīt rozes, bet viņš nesarauc degunu arī par vēsmu, kas uzvēdī no kanalizācijas vai metro šahtas, jo tas viss pieder pie dzīves bagātības.

Šis jaunais britu zīmols patīkami izceļas ar savu vienkāršību un skaidrību. Pats koncepts nav nekas oriģināls – Le Labo, by Killian, tāpat Baruti un vēl citi ir veidojuši pilsētu smaržu ainavas, tomēr atšķirībā no minētajiem, Gallivant aromāti ir mazāk pretenciozi, vieglāk nēsājami, tai pat laikā, katram ir arī kāds īpašs piesitiens. Piemēram, Londona sākumā šķiet visai izaicinoša, kā rakstīts uz testera kastītes – touch of grit, dash of glam – spožums un kaut kas no kanalizācijas vienlaicīgi. Aromāta iesākums ir līdzīgs A Lab on Fire smaržām California Snow, tomēr mitrās zemes aroms visai ātri izzūd, dodot vietu pavisam jaukam vasaras rožu aromātam. London, starp citu, ticis pie nominācijas 2018. gada The Art and Olfaction Awards konkursā. Mīlīgās pudelītes ir 30 ml lielas, eau de parfumkoncentrācijā. To noturība ir vidēja – uz manas ādas ap 4-5 stundām. Internetā lasu žēlabas par to, ka cenas attiecība pret aromāta noturību varētu būt labāka. (Britu mārciņās aromāta cena ir 65, attiecīgi eirosos – 85.) Bet te gribu atgādināt cienījamajiem pircējiem, ka viņi maksā ne jau par noturību, bet par kvalitāti. Un tas nebūt nav viens un tas pats. Piemēram, slavenā Hermessences līnija, kura ir ļoti viegla un gaisīga, cenas ziņā pārspēj lielu daļu stiprāko nišas ekstraktu un joprojām tiek pirkta, jo šie Žana Kloda Elenas darinājumi ir vienkārši ļoti skaisti. Starp citu, ne velti man nāk prātā Žans Klods Elena – Gallivant Berlin aromāts, īpaši tā izskaņa atsauc atmiņā Nīlas dārzus jeb Un Jardin Sur le Nil. Un tas nav nekas slikts. Nemaz nav vienkārši izveidot svaigu citrusu aromātu, kurš nepazustu jau pāris stundu laikā un Berlīne notur pozīcijas daudz ilgāk.

Tel Aviv – manā uztverē pilnībā atbilst manām pozitīvajām izjūtām šajā pilsētā pie pašas jūras – eksotiski ziedi, jasmīns, ilang-ilangs, mūžīgā vasara, saule… un kā gan bez Jaffa apelsīniem! kaut gan man no TA apciemojuma Jaffas vecpilsēta vairāk palikusi prātā nekā aromāta aprakstā minētie Bauhaus stila rajoni.

Neesmu bijusi Tokijā,  bet jaunākais Gallivant aromāts noteikti pastiprina interesi kādreiz dzīvē nokļūt šajā pasaules daļā, kur viss ir citādi. Tokyo smaržo mazliet pēc kaut kā ēdama (nošu sarakstā redzu vasabi!), arī hinoki, kas ir japāņu tūjas paveids, piešķir aromātam kaut ko īpaši japānisku, droši vien atceros ko līdzīgu sajutusi Miya Shinma Hinoki aromātā.

Brooklyn, kuru būtu bijis precīzāk saukt par Ņujorku, sākas kā dzirkstošs kokteilis – svaigs, citrusīgs, bet sajūtamas arī ādas notis. Ieslīgstu dziļāk ādas dīvānā… magnolija vidusnotīs piešķir šim aromātam sievišķību, sajūtu arī lūpukrāsas skūpstu un pūderi…

Stambula un Amsterdama mani šoreiz atstāj visai vienaldzīgu, iespējams, tāpēc, ka mani blandoņas ceļi līdz šīm pilsētām vēl nav aizveduši, bet varbūt jau esmu piekususi blandīties apkārt? Tomēr interesanti, kurp tālāk aizvedīs Gallivant ceļi… Zīmola veidotājs Niks (Nick Steward) stāsta, ka esot bijis arī Rīgā – kas zina, varbūt arī mēs kādreiz iekļūsim zīmola kolekcijā.

Aromātus var meklēt zīmola mājas lapā šeit, kur piedāvājumā arī patīkami paraudziņu komplekti. Ja jāizvēlas, mani favorīti ir Londona, Telaviva, Berlīne un Tokija! Smaržas tiek pārdotas arī vairākos veikalos visā pasaulē un turpat Londonā – Fortnum & Mason Pikadīlijā, bet vēl ne Rīgā…

Nobeigumā pievienoju foto no brīnišķīgās Florences, uz kuru nesen biju aizblandījusies un, kur arī iepazinos ar Gallivant un daudziem citiem smaržu zīmoliem, par kuriem vēl rakstīšu visai drīz.

*Biju pārliecināta, ka Gallivant ir franču vārds, bet izrādās, ka šoreiz esmu maldījusies. Šim smalkajam vārdam ir latīņu valodas izcelsme, sakne līdzīga kā vārdam gallant, bet angļu valodā tas nozīmē apmēram to pašu, kas blandoņa, tikai smalkāk.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas , , | Komentēt

K.I.N? jeb Kas ir niša? Pārdomas pēc Pitti Fragranze nišas parfimērijas izstādes

Publicēts 2018. gada 18. septembris autors Marika

Malkoju karstu kafiju ar pienu no Starbucks milzīgās krūzes, kurā varētu ietilpt vismaz sešas itāļu “lapsu indes” porcijas, un kavējos pārdomās par pieredzēto 16. nišas un māksliniecisko smaržu izstādē Pitti Fragranze Florencē.

“Niša ir mirusi!” – tā nebaidās paziņot ietekmīgi cilvēki, kuri šajā alternatīvās parfimērijas lauciņā jau “apēduši suni”. Vai tiešām var būt, ka kamēr mēs šeit vēl pat īsti neesam ierubījušies, kas īsti slēpjas aiz šī “nišas” apzīmējuma, kad tas jau zaudējis savu nozīmi? Tā, diemžēl, ir – alternatīvās parfimērijas kustība, kura aizsākās 2000šo gadu sākumā, ir absolūti izmainījusies. Kas notiek?

Pirmkārt, ir daudz grūtāk novilkt robežas starp nišas un selektīvo parfimēriju. Masu parfimērijas tirgus, pamanot, ka nišas parfimērija sāk “izgriezt viņiem pogas”, dara ko var. Zīmoli rada “īpašas” līnijas, pieaicinot slavenus parfimērus, izmantojot īpašākas izejvielas un pārdodot šos ražojumus par cenu, kura pat var pārsniegt nišas smaržu cenas. Kaut arī šīm smaržām ir zināmi parfimēri, ar to vien vēl nepietiek, lai šos aromātus varētu saukt par māksliniecisko parfimēriju. Domāju, ka varam mierīgi visas šīs YSL, Lancome un pārējo dārgās pudeles ielikt kastītē ar uzrakstu “selektīvā parfimērija”. Ak, jā – tilpumi arī tiek mainīti, lai galīgi sajauktu pircējam galvu – (gluži kā ar mūsu krējumiem) – var būt gan pudeles, kas izskatās pēc 100 ml, bet īstenībā ir 75 ml, gan pudeles, kas izskatās pēc 100 ml, bet īstenībā ir 145ml, cenas grūti salīdzināt. Jebkurā gadījumā runa ir par cenu, kas pārsniedz 150 eiro par pudeli, lai cik parfīma arī tur nebūtu iekšā. Attēlā zemāk redzama Lancome ekskluzīvo smaržu līnija Milānas lidostā.

Savukārt daudzus no reiz izteikti neatkarīgiem nišas brendiem jau nopirkušas tādas lielās korporācijas kā Estee Lauder – piemēram, Le Labo, Jo Malone, By Killian, līdz ar to to izplatība pasaulē ir stipri palielinājusies (un arī ražošanas apjomi), tāpēc šo zīmolu piederība pie “nišas” jau ir apšaubāma. Jo viena no svarīgām nišas parfimērijas atšķirībām ir nelieli ražošanas apjomi salīdzinājumā ar masu produkciju.

Ik gadu parādās arvien jauni “fake” jeb viltotie nišas brendi, kuri gan izliekas par māksliniecisko parfimēriju, bet kuru pamatā nav nekādas citas idejas, izņemot vēlmi “paķert pēdējo pīrāga gabalu”, “ielēkt pēdējā vagonā”, “uzsēsties uz astes” un tā tālāk. Tas labi novērojams arī Pitti Fragranze izstādē. Uzcept logo, samaksāt grafiskajam dizaineram, nopirkt dažas formulas – cik tur tā darba! Principā, pārdot smaržas ir apmēram tikpat izdevīgi, kā pārdot popkornu, tikai to gala cena ir simtiem reižu augstāka…

Šogad izstādē piedalījās jau daudz mazāk zīmolu nekā iepriekš, jo vairāki no regulārajiem dalībniekiem savus ražojumus izstādījuši paralēli  Pitti kaut kur citur pilsētā, bet citi sadarbojas tikai ar izstādi, kura notiek Milānā pavasarī un, kuru rīko cita organizācija. Viens no nišas zīmolu lielākajiem pārstāvjiem Itālijā – Intertrade Group – šogad izstāžu zālē nemaz neparādās. Arī alternatīvās parfimērijas celmlauži Etat Libre d’Orange izstādās kaut kur pilsētā.

Gaisā jau klīst runas par trešo nišas vilni, kuram it kā būtu jānāk. Te jāpaskaidro, ka pie pirmās nišas pieder tie zīmoli, kuri jau izsenis ražojuši smaržas savos mazajos apjomos, bet par otro vilni mēdz uzskatīt zīmolus (L’Artisan Perfumeur, Etat Libre d’Orange, Tauer Perfumes), kas radās aptuveni gadsimtu mijā, kā alternatīva vienveidīgo smaržu rūpnieciskajai ražošanai.

Mans veids, kā noteikt, kas ir niša un kas nav ir vienkāršs. Mākslinieciskās parfimērijas pamatā ir aromāta radītāju vēlme radoši izpausties, sasniegt kādu mērķi, kurš NAV tikai komerciāls. Kā jau jebkurai darbībai, kura tiek veikta – svarīgākais ir nodoms. Lai patērētāji spētu visā šajā orientēties, vajadzīga plašāk pieejama informācija un izglītība. Tieši par smaržu izglītības ieviešanu skolās ir vērts runāt, jo arī ožas maņa ir tikpat vērtīga un attīstāma, kā pārējās. Vai šai radošajai izpausmei svarīga profesionalitāte? Gan jā, gan nē. Jā, jo smaržu mākslai tomēr ir zināma ietekme uz cilvēka veselību, bet vai tad mēs nedosim bērniem otas un krāsas un neļausim viņiem gleznot un zīmēt, iekams tie nespēs uzrādīt diplomu par mākslas skolas beigšanu?

PS Drīzumā – vairāk par izstādē satiktajiem cilvēkiem un zīmoliem. Pateicība airbaltic par iespēju nokļūt Florencē!

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

Truly, Deeply, Madly

Publicēts 2018. gada 8. septembris autors Marika

Kaut kur lasīju, ka aiz katra izcila vīrieša stāvot izcila sieviete. Izrādās, ka aiz Alesandro Gualtjeri (Alessandro Gualtieri) – zīmola Nasomatto dibinātāja un parfimēra muguras kādu laiku stāvējusi dizainere Liliāna Drīsena (Lilian Driessen), kura veidojusi Nasomatto pudelīšu dizainu. Apmaiņā viņa pieprasījusi no vīra ne vairāk ne mazāk kā savu smaržu līniju. Tas ir bijis gudrs un tālredzīgs gājiens, jo tagad abu ceļi ir šķīrušies, bet Liliānai joprojām pieder lieliskais zīmols MariaLux, kurā viņa veido gan savas tērpu kolekcijas, gan smaržas.

Truly, deeply, madly… ne katrs mīlestības stāsts iepazīst šīs trīs pakāpes, pie tam tieši šādā secībā, toties smaržu formātā varam izbaudīt tās visas.

Deeply visvairāk atbilst Alesandro Gualtjeri stilam – austrumniecisks, ar notīm, kas atgādina ūdu, bet noteikti nav ūds… Tajā ir arī vaniļa un garšvielas, tomēr tas ir visai dzīvniecisks un liek domāt, ka Alesandro priekšstatos “dziļums” jūtās ir stipri saistīts ar dziļumu divu ķermeņu saskarsmē. Izskaņā tajā parādās ādas un žāvētu augļu notis, nevaru piekrist komentētājiem fragrantica, kas šo nosauc par “kārtējo” ambru, jo kā ambra šis aromāts tomēr ir pārāk “nepieklājīgs”. Dirty ambra?

Truly šķiet vieglākais no trijotnes – ziedu notis, starp kurām ir jasmīns, iesākumā atstāj ziepīgu tīrības sajūtu, kas tomēr ir mānīga. Šis jasmīns ir silts, piekļāvīgs un augļains un kļūst arvien siltāks un dūmakaināks. Nekā kaitinoša tajā nav, brīnišķīgs jasmīns, kad vasara aiziet.

Madly, lai cik tas dīvaini nebūtu, ir tas variants, kuru es vislabprātāk valkātu pati. Tas ir vienkārši skaists. Skaistums manā izpratnē rodas no sveķiem un koksnes. Trakums brīžiem parādās, brīžiem atkal atgriežas ar lielāku spēku. Šķiet, ka tas nav ļoti noturīgs, tomēr labāk tā, nekā dzīvot neprātā visu laiku…

Patiesi, dziļi un neprātīgi mīlēt var arī vienlaicīgi, bet smaržas tomēr labāk lietot atsevišķi. Pudelīšu retro dizains ir sievišķīgs, arī smaržas tomēr ir vairāk uz sievišķo pusi. No šiem trim Madly visvairāk būtu piemērots valkāšanai arī vīriešiem, kuriem mīlas neprāts arī visvairāk piestāv. Salīdzinot ar ekstraktiem, kurus veido Alesandro pats savam zīmolam, šie nav tik “smagi”, tomēr pietiekami spēcīgi eau de parfum. To noturība ir dažāda. Daži uzskata, ka smaržām, kuras maksā 130 euro par 60 ml pudelīti, vajadzētu būt noturīgākām. Bet kam gan šai dzīvē ir garantija? Uz manas ādas visilgāk (līdz pat vakaram) noturas Truly, kā tam arī vajadzētu būt ar īstu mīlestību. Latvijā MariaLux zīmols nav pieejams, bet interneta veikalā firstinfragrance – vienmēr laipni!

 

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas , , | Komentēt

Zviedru smaržas, brīvas no dzimumu žņaugiem

Publicēts 2018. gada 7. augusts autors Marika

Sālsvārnas salas vasarnieki ir mana mīļākā Astrīdas Lindgrēnas grāmata. Latviešiem un zviedriem ir tik līdzīgas vasaras dzīvošanas tradīcijas! (Dižjūras pusē Kurzemē pat pieradināts roņu mazulis būtu iespējams!) Tāpēc man nav ne mazāko problēmu saprast un iemīlēt jaunā zviedru nišas smaržu zīmola Svensk Parfym aromātus. Aveņu lasīšana mežā, miglains rīts purvainē, svaigums dārzā pēc vasarīgas lietusgāzes, upeņu lapas, svētais kadiķkoks – jebkurš latvietis spēj identificēties ar Svensk Parfym dabas ainiņu un sajūtu aprakstiem. Iespējams, ka šie no bērnības ieprogrammētie sajūtu kodi pie mums darbojas pat labāk, nekā pašā Zviedrijā, kur, cik esmu dzirdējusi, katrs dabas stūrītis jau ir tik iztīrīts un privatizēts, ka pat viņu stārķi pārcēlušies dzīvot uz Latviju.

Visi Svensk Parfym aromāti vairāk smaržo pēc dabas nekā pēc parfimērijas un manuprāt šis ir ļoti jauks pienesums alternatīvo smaržu lauciņā. Man šobrīd vismīļākais ir Prakt (angliski tulkots kā Magnificence – Idille?) – jo upeņu lapas ir tik patīkami svaigs aromāts šajā ideālajā vasarā, kādu to baudām šobrīd. Upenēm šajā kompozīcijā pievienots arī rabarbers, ērkšķogas, āboli, kā arī lietus un zemes notis.

Aveņu lasīšanai mežā veltīts aromāts Virke(tulkojumā – koksne vai varbūt pat malka) – ļoti patīkami salds, bet ne sintētisks vai kaitinošs. Šajā aromātā ir kaut kas vilinošs. Īpaši vērtīgas Virke iekapsulētās dabas noskaņas varētu būt ziemā, gremdējoties atmiņās par aizgājušo vasaru pie zaptes burciņām un ogu uzlējumiem.

Gandrīz tukša ir mazītiņā Stilla (Miers) pudelīte, kurā skujainu sveķu un svaiga rīta iespaids panākts ar lavandu un eikaliptu. Tas ir ļoti agra rīta miers. Tomēr arī šī ir vasara, nevis rudenīgs rīts tīrelī… Varbūt muskuss, kurš izmantots pamatnotīs, piešķir šo vasaras sajūtu? Interesanti, ka Svensk Parfym kompozīcijās muskusa notis man ne mazākā mērā netraucē, tieši otrādi – pat šķiet pievilcīgas. Esmu šokā – kas ar mani?! – un pat pajautāju parfimēram, kāds ir viņa noslēpums. Zīmola dibinātājs Henriks Lestreuss (Henrik Lestréus) atbild, ka viņa lietotais muskuss ir augu izcelsmes un ļoti tīrs. Jauki, ka pasaulē pastāv vismaz šāds muskusa variants, ko spēju patērēt bez nelabuma sajūtas.

En (Kadiķis) aromātā kadiķa sveķiem un ogām palīgā nāk melnais pipars un tabaka – iesākumā man šīs smaržas šķiet absolūti “gender-free”, tomēr uz beigām, parādoties ozola ķērpja notīm, man vairs tā nešķiet, jo smarža kļūst visai vīrišķīga. Protams, atbilstoši maniem stereotipiem, no kuriem atbrīvoties nav tik viegli. Man patīk paraudziņiem pievienotajā aprakstā izmantotais apzīmējums“gender-free”– apzīmējot smaržas, kuras netiek īpaši tēmētas uz kādu no dzimumiem. Manām ausīm tas izklausās daudz labāk par unisex.

Skymning (Mijkrēslis) uzdzen skumjas, jo vijolītes un īrisa kombinācija šajā aromātā atgādina kaut ko medicīnisku – varbūt sterilo marli vai ko tamlīdzīgu. Man šis ir vismazāk mīļais aromāts no visiem izpētītajiem, bet nebūs brīnums, ja īrisa un vijolīšu faniem tieši šis patiks vislabāk.

Sadel (kā jau varat iedomāties – Sedli) ādas smarža realitātē smaržo mazliet sīvāk nekā biju gaidījusi pēc apraksta, kurā runāts par komfortu un vienkāršību. Nošu sarakstā pieminēto karameli un vaniļu īpaši nesajūtu. Bet varbūt šīs vienkārši nav vasaras smaržas un īsto kondīciju sasniegs ziemā?

Šībrīža klimatā uz manas ādas zviedru smaržas (kuras gan tiek sauktas par svensk parfym, bet veidotas eau de parfum koncentrācijā) noturas pat astoņas un pat vairāk stundas. Cenas mājas lapā dotas kronās, izrēķinu, ka vislabāk iegādātos 3 mazo pudelīšu komplektu, kas maksā ap 50 eiro.  Komplektā, kas redzams attēlā, ietilpst tieši mani 3 favorītaromāti! Mazā atslēdziņa, kas ielikta smaržu etiķetē kā simbols piekļuvei zviedriskajiem kodiem, manā gadījumā ir īsts “āķis lūpā”! Bet skatieties paši – šobrīd smaržas iegādāties var tikai zīmola mājaslapā šeit!

 

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas , , , , , , | Komentēt

Svaiguma izpausmes un L’Eau no Tauer Perfumes

Publicēts 2018. gada 25. jūlijs autors Marika

Upes smarža ir viena no manām mīļākajām smaržām. Pie upes pavadīju visas savas bērnības vasaras – tā bija tik tuvu, ka peldējāmies vairākas reizes dienā, arī naktīs, kad jumta istabiņā bija pārāk karsti, lai iemigtu. Šo smaržu aprakstīt ir neiespējami. Tajā ir svaigums, bet tas nav zaļš… arī ne “zils”, ozonisks, kā parasti mēdz smaržot parfīmi, kas veltīti jūrai. Ko nozīmē svaiga smarža? Vieniem svaigs šķiet Byredo Blanche– aromāts, kas smaržo pēc tikko izmazgātiem palagiem, kas izkārti žāvēties saulē, bet citiem svaigums asociējas ar kaut ko zaļu – kā, piemēram, Green, Green, Green no Miller et Bertaux.

Mans šīs vasaras svaigais aromāts ir viens no jaunākajiem Tauer Perfumes darbiem ar nosaukumu L’ Eau – jeb vienkārši ūdens. Atzīšos, ka ziemā es šo parfīmu nesapratu. Mani priekšstati par ūdeni neatbilda Endija piedāvātajai versijai. Visdrīzāk, es tomēr sagaidīju kaut ko līdzīgu Issey Miyake  slavenajam gurķu-arbūzu aromātam L’Eau D’Issey, kurš satricināja LV sabiedrību deviņdesmito gadu sākumā.

Tomēr kādā vasaras dienā, izmēģinājusi Tauera smaržas vēlreiz, sajutu, ka no manas rokas uzvēdī svaigums – gluži kā no upes karstā vasaras dienā!

L’Eau nošu sarakstā pats parfimērs Endijs (Andy Tauer) piemin tikai citronziedus, kas varētu būt notis, kas spēj radīt svaigumu, kas raksturīgs ziepēm, bet ar upi tam nekāda sakara… Tad no smaržām uzvējo kaut kas senatnīgs, pūderim līdzīgs, bet šis pūderis nav “vecrozā” – arī tas rada svaigu iespaidu. Parasti aromātos ar pūdera klātbūtni ir arī īriss – domāju, ka tieši īriss atbildīgs par upes svaigumu šajās smaržās. Aromāts nav tik noturīgs kā citi Endija aromāti, kuros vairāk viņam raksturīgās “tauerādes” kompozīcijas, bet tas tikai salīdzinājumā ar viņa paša izcili “ilgi spēlējošām” smaržām. Sasmaržojoties no rīta, vakarā vēl noteikti būs sajūtama zināma L’Eau klātbūtne. Šķiet, ka L’Eau ir mazliet nenovērtēts parfīmfanu pasaulē, bet tā jau var būt, ja viens zīmols rada vienu pēc otras tik daudz ģeniālu smaržu.

Jautājiet pēc L’Eau smaržām Spots veikaliņā Elizabetes ielā, bet, ja tur nav, tad pasūtiniet paraudziņu firstinfragrance.com vai pie paša radītāja tauerperfumes.com.

Iesaku izmēģināt arī citu īrisa aromātu, kurš gan ir daudz zaļāks un ar pavisam citu raksturu –  Iris Cendre no austāliešu zīmola Naomi Goodsir, bet arī tas noteikti pieskaitāms svaigajiem. To var atrast Sasch parfimērijas veikalā uz Tērbatas ielas! Lai svaigums ir ar jums!

 

 

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas , , , , , , | Komentēt

Par grāmatu “Smaržu noslēpums”

Publicēts 2018. gada 6. jūlijs autors Marika

Kristinas Kaboni grāmata Smaržu noslēpums, kura nesen iztulkota latviski, nav nekāds Zīskinda Parfīms, tomēr kaut kāda vērtība tai piemīt. Pirkt šo grāmatu ieteikt nevaru (cena – ašpadsmit eiro), bet izlasīt vasaras atvaļinājuma laikā – kāpēc ne. Tikai iesaku jau no paša sākuma samierināties ar sekojošo:

  1. Šis ir bestsellers, bet ne literārs meistardarbs.
  2. Grāmatas sižets ir izteikti Rozamundes Pilčeres garā un galvenā varone brīžiem uzvedas izteikti neloģiski un pat kaitinoši.
  3. Izdevniecība ietaupa naudu uz literārā teksta redaktora izmaksām.
  4. Izdevniecība ietaupa naudu arī uz konsultantu piesaisti tulkojumam, tāpēc grāmatā ir vairākas lietas, kurām var piesieties. Piemēram, viens un tas pats vārds “parfimērija” tiek lietots gan apzīmējot smaržu veikaliņu (ko franču valodā sauc par parfumerie), gan runājot par industriju. Nu kā var teikt, (citēju pēc atmiņas) – “viņa nolēma atvērt Parīzē pati savu mazo parfimēriju”?

Attiecībā uz pašu romānu, var just, ka Kristina Kaboni ir daudz lasījusi speciālo literatūru, daudz zina un ir arī pieaicinājusi vairākus konsultantus, piemēram, itāļu smaržu blogeri Mariku 🙂 Vekjatīni (Marika Vecchiattini), bet ar visu to grāmatā gadās nepilnības, kuras izraisa zināmu neuzticību arī visam pārējam. Piemēram, romāna sākumā galvenā varone izpilda īpaši svarīgu uzdevumu, izvēloties un nopērkot (!) labāko jauno aromātu smaržu izstādē Florencē. Lai nu ko, bet to es zinu, ka izstādēs smaržu pudelītes nepārdod, ja nu vienīgi pašā pēdējā dienā pirms slēgšanas tu nenokrīti ceļos pie stenda ar iekāroto aromātu un parfimērs par tevi neapžēlojas. (Izmēģinājusi šo paņēmienu gan es neesmu). Grāmatā smaržu iegāde izstādē notiek it kā tas būtu pats par sevi saprotams, kas man liek domāt, ka grāmatas autore šādu pasākumu nav apmeklējusi.

Grāmatas zinātniskā jeb izzinošā daļa ne vienmēr labi saplūst ar sižetu, tomēr tā ir pietiekami izklaidējoša, lai būtu viegli uztverama. Man grāmatā vislabāk patika atsevišķu smaržvielu poētiski apraksti katras nodaļas sākumā, kaut arī ne vienmēr tie bija īpaši saistīts ar notikumiem attiecīgajā nodaļā. Fragments:

“Siens. Sens, pirmatnīgs aromāts, uguns, jūras un zemes brālis. Neizdzēšami ierakstīts ikvienas dvēseles vissenākajā daļā. Nomierina.”

Reizēm nācās ielūkoties internetā, lai saprastu, par kādu smaržu vispār ir runa un iztēlotos pareizo aromātu. Ko darīt, ja augu, kuru angliski un citās ģermāņu valodās apzīmē ar eņģelisku vārdu angelica, latviski sauc visai prasti par “dižzirdzeni”? Labi vēl, ka oakmoss, kuru es mēdzu dēvēt par ozolu ķērpi (jo šis augs vairāk izskatās pēc ķērpja, nevis pēc sūnas), tulkotāja nosaukusi par ozolu sūnu, nevis botāniski pareizajā vārdā – plūmju evernija, (lat – evernia prunastri ), citādi pats vells nesaprastu, par ko ir runa. Šis varbūt bija gadījums, kad vismaz katra apraksta iesākumā vajadzēja atstāt aromvielas nosakumu angļu vai franču valodā. Franču izteicieni, ko dāmas lieto sarunvalodā, grāmatā tulkoti netiek, ko var uzskatīt par plusu, jo tas noteikti veicina valodu apguvi. Arī visādi citādi, neskatoties uz manām pretenzijām, jāatzīst, ka pat šāda “B-klases” romāna izlasīšana

  1. nāk par labu “pelēkajām šūniņām”
  2. kaut nedaudz, bet tomēr ceļ vispārējo smaržu izglītības līmeni.
  3. ļauj uzzināt arī ko jaunu, piemēram burvīgu aforismu par smaržām: Īvs Senlorāns esot teicis, ka “Smarža ir elpas māsa”!

PS Kuras grāmatas vāka noformējums jums patīk labāk – latviešu vai itāļu?

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas | Komentēt

Smaržu konservi Dubultos, Kalifornijas sniegs pudelītē

Publicēts 2018. gada 2. jūlijs autors Marika

Pirmā, bet ne pēdējā, kam ienāca prātā sarīkot “smaržu dzīres” degunam, bija burvīgā kundzīte Moda no 70-to gadu kulta filmas Harolds un Moda (Harold and Maude). (Raksta sākumā redzama ainiņa, kurā Harolds bauda sniega smaržu). Tajā laikā kas tāds diez vai bija reāli iespējams, toties mūsdienās, attīstoties visu veidu zinātnēm, arī Modas sapņi piepildās. Smaržu provokatore Sisela Tolosa (Sissel Tolaass) vāc burciņās visu, ko deguns spēj sajust, lai pēc tam atainotu savas smaržu impresijas. Vēl līdz pat otobrim RIBOCA1 izstādes ietvaros Dubultu stacijā katrs var pārbaudīt savas ožas asumu, iepazīstoties ar Siselas ceļojumiem pa visu pasauli.

Mazos trauciņos, kas paslēpti aiz vāciņiem vertikālā sienā, glabājas visdažādākās smaržas – vairāk kā 40 smaržu ainiņas, kurās Sisela atainojusi visdažādākajās zemeslodes vietā saošņāto. Šeit ir Sibīrijas zeme, Omānas vīraks, Sarkanā jūra… Atsevišķi no pasaules smaržu sienas, iespējams pasmaržot arī Siselas atveidotās Jūrmalas smaržas. Visu Dubultu staciju piepildīta grūti aprakstāms aromāts, kas man vairāk atgādina pamatīgi pieceptu frī kartupeļu smaržu nekā jūru. Smaržu sienā paraudziņi ir izteikti koncentrēti, tāpēc deguns aromātu līkločos nogurst diezgan ātri. Bet vienmēr ir iespēja, aiziet līdz jūrai izvēdināties un atgriežoties turpināt. Iepazīstot dažādās smaržas un salīdzinot sajusto ar uzrakstiem, kārtējo reizi secinu, ka deguna uztvere (un varbūt pat vēl vairāk kā vizuālā vai skaņu uztvere) ir ārkārtīgi individuāla. Miskastes smaka Neapolē patiešām ir izcili pretīga un vīraks Boswellia Sacra ir brīnišķīgs, bet tai pat laikā trauciņš, kuram būtu jāsmaržo pēc iesvīduša ķermeņa un mazliet pēc siera, man vairāk atgādina karameli. Bet tā jau mēdz būt arī ar gleznām – arī tajās katrs var saskatīt ko citu.

Ja man jautātu, vai šī tiešām būtu saucama par mākslu, es atbildētu, ka tā drīzāk ir smaržu fotomāksla. Radošu ideju šeit es nesaskatu, kaut arī projekts nenoliedzami ir aizraujošs un katram degunam obligāti apmeklējams. Interesanti, ka arī parfimēri arvien biežāk aromātos izmanto smaržas no reālās dzīves. Iesaku iegriezties arī SASCH parfimērijas veikalā Tērbatas ielā un iepazīties ar amerikāņu-franču zīmola A LAB ON FIRE aromātu California Snow. Mitra zeme, no kuras enerģiju uzsūc ciedri un kurā uzzied un smaržo rozes – tas ir mans iespaids no šīs smaržu pudelītes, bet jūsu deguns varbūt saskatīs ko citu. California Snow autore parfimēre Makenzija Reilija (Mackenzie Reilly) teikusi: “Caur smaržu tu vari sajust, kā cilvēki dzīvo, tu vari piedzīvot visu pasauli; ir tik daudz ko atklāt, ja tikai tu meklē!” Viņas teikto var droši attiecināt arī uz Siselas Tolosas smaržu projektu. Un kāpēc gan nodalīt parfimērijas aromātus no citām smaržām, kuras deguns sajūt? Būsim atvērti un baudīsim ar prieku visu, ko varam saostīt!

 

 

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas , , | Komentēt

Laime pilnīga SASCH veikalā

Publicēts 2018. gada 9. maijs autors Marika

Varu tikai saukt “Urā, urā, urā!” jo Rīgā tiek aizlāpīts arvien vairāk melno caurumu nišas parfimērijā. Jaunatvērtais smaržu veikals SASCH atrodas vispareizākajā un labākajā Rīgas vietā – Tērbatas ielā – šo namu būs pamanījuši daudzi rīdzinieki, jo tajā atrodas japāņu restorāns COD. SASCH pārstāv tieši to smaržu stilu, kurš Rīgā vēl bija visai pabrīvs. Pārstāvētos zīmolus pārsvarā var saukt par tiešām mākslinieciskiem, jo to veidotāji ir lielākoties mākslinieki, radošas personības, kas izmanto parfimēriju savām radošām izpausmēm. Bet nepārprotiet – šie aromāti ir domāti valkāšanai, baudīšanai un īpašai smaržu pieredzei, kuru jūs nespēsiet iegūt no meinstrīma jeb kā tagad smalki ierasts teikt life-style aromātiem.

Par visoriģinālāko un spēcīgāko var uzskatīt austrālietes, cepuru un modes dizaineres Naomi Goodsir zīmolu – tās ir smaržas ar izteiktu raksturu, tikpat labi vīriešu kā sieviešu kārtas pārstāvjiem, kuri nav nekādi nīkuļi.

Blood Concept – šo zīmolu, iespējams, esat jau ievērojuši kādā citā modes veikalā. Tas veidots  kā veltījums asinsgrupām, es to vairāk redzu kā vīriešiem domātu, zinu dažus cienītājus jau tagad, arī pudeļu dizainu vīrieši varētu novērtēt.

Miller et Barteaux – viens no stabilākajiem unisex nišas zīmoliem no Francijas, kuru izveidojuši divi mākslinieki, attiecīgi arī smaržas ir kā gleznu studijas, kāda noteikta mirkļa laikā un telpā fiksējumi. Labā ziņa aromāta Green, green, green lietotājiem, kurš man jau gadiem atrodas “zaļo” aromātu topā.

Roads – viens no jaunākajiem nišas zīmoliem no Īrijas, kas izcēlās pagājušā gada smaržu izstādē ar interesantu stenda iekārtojumu stikla kolbu veidā. Smaržojot “parastā” veidā aromāti vairs tik satriecoši mākslinieciski nešķiet, bet varbūt tieši labi – no veikala SASCH piedāvājuma šīs smaržas ir pilnīgi piemērotas valkāšanai birojā.

Mani pašu visvairāk iepriecina iespēja tuvāk izpētīt amerikāņu zīmolu Lab on Fire, kura nosaukumi vien norāda uz zīmola lielisko humora izjūtu. What We Did in Paris Is Secret, Messy Sexy Just Rolled Out of Bed, utt. Arī paši aromāti ir asprātīgi, kurus novērtēs jau pieredzējušāki smaržu gardēži. Un pudelītes – vnk brīnišķīgas!

Gandrīz piemirsu pieminēt Agonist – tas ir mūsdienīgs, bet jau nopelniem bagāts zīmols no Zviedrijas. Stilīgas pudelītes, uz kurām sarakstītas aromāta smaržu notis, kas īpaši noderīgi smaržu pētniekiem. Iesaku pamēģināt White Lies – mūsdienīgu tuberozes/jasmīnu aromātu.

Ļoti ceru, ka veikala īpašnieki piepildīs manu vēlēšanos un pievienos šai zīmolu izlasei vēl vienu no Intertrade Group (kuru zīmoli pārsvarā ir SASCH veikalā) izplatītajiem aromātiem – dizaineres Andree Putman aromātus, starp kuriem ir manas mīļākās parfimēres Olīvijas Džakobeti (Philosykos!) darbi.

Visu to labāko varu teikt arī par veikala interjeru, kas veidots Ņujorkas stilā, bez kādas bling-bling bezgaumības. Šeit beidzot ir dīvāns, kādam vajadzētu atrasties ikvienā smaržu veikalā, lai aromātu apreibināts pircējs varētu tur piemesties un atvilkt elpu. Patīkami, ka izvēlētie zīmoli atbilst maniem priekšstatiem par proporcionāli adekvātu attiecību starp kvalitāti un cenu (runājot par nišas kateogriju, protams) svārstoties robežās no 100 līdz 200 eiro.

Iepirkties gan vajadzēs uz vietas veikalā, bet iepazīties tuvāk ar veikala piedāvājumu var arī tā mājas lapā šeit.

Publicēts iekš Bez tēmas | 2 komentāru