Sekodegunam.lv

Kāds deguna sekotājs – sauksim viņu vienkārši par Cikuzīti, vēstulē degunam sūdzas, ka jau divas reizes smagi iekritis, nopērkot ne tās smaržas. Veikalā aromāts licies – oj, oj, ku labs! – bet mājās izrādījies pilnīgs sviests. Tāpēc šodien atbildēsim uz Cikuzīša izmisušo – ko man darīt? – un parunāsim par smaržu mainīgo dabu un uzbūvi*.

Parfimēri, radot jaunu aromātu, būvē to no trim blokiem – pamatnotīm, sirdsnotīm un virsnotīm. Man patīk iedomāties, ka virsnotis (headnotes) uzrunā degunu un galvu, sirdsnotis (heartnotes) – saprotams, sirdi, bet pamatnotis (basenotes) vēršas pie mūsu pamatdziņām.

Parfimērs Žans Klods Ellena teicis, ka, uzreiz pēc izsmidzināšanas, aromāts nospēlējot tādu kā uvertīru, kurā iepazīstina ar visām smaržu notīm, kuras piedalīsies koncertā. Tomēr visaktīvākās uz izrādīšanos ir virsnošu molekulas. Gluži kā ar freonu uzpildīti gaisa baloniņi, tās izšaujas gaisā  un pazūd debesīs uz neatgriešanos. Pie virsnotīm pieder citrusaugļi, bergamote, lavanda, piparmētra un citas gaisīgas smaržas. Jau mierīgākā tempā tām pievienojas sirdsnotis, kuras veido ziedu, ārstniecisko augu un garšvielu smaržas. Tās vijas ap jums, nekur nesteidzoties, bet lēnām uzplaukstot. Kad sirdsnošu enerģija sāk noplakt, sardzi pārņem pamatnotis. Aromāta pamatu var veidot sandala, vetīvera, benzosveķu, ozolu ķērpja, vaniļas, pačuli vai dzīvnieku izcelsmes smaržu notis. Noturīgām smaržām šī izskaņa var turpināties vairākas stundas (tas atkarīgs arī no ādas tipa), tā iesūcas drēbēs un atgadina par sevi vēl vairākas dienas.

Tāpēc, Cikuzīt, uz Tavu problēmu ir tikai viena atbilde – lai patiesi iepazītu aromātu, ar kuru vēlies saistīt savas mūža dienas, vajadzīgs laiks. Paļauties uz pirmā mirkļa iespaidu ir tas pats, kas piedalīties loterijā – laimējas tikai dažreiz nekad. Daudzi mūsdienu aromāti prot iztaisīties tā, ka pirmajā brīdī šķiet nenormāli seksīgi un interesanti, bet, kad viss liekais nokritis, tu pamosties gultā ar kaut kādu ķēmu.

P.S.  Ja Cikuzīša k-gs atklātu savu neveiksmīgo pirkumu nosaukumus, deguns, iespējams, varētu viņam ieteikt, kam pievērst uzmanību, lai neuzkāptu uz tā paša grābekļa vēl trešo reizi.

* Par šo tēmu ļoti pamatīgi un interesanti rakstīts amerikānietes Mendijas Aftelas (Mandy Aftel) grāmatā Essence and Alchemy. Mendijai pieder dabīgo smaržu kompānija Aftelier perfumes un viņa apguvusi parfimēra amatu pašmācības ceļā.

Ilustrācijai izmantots fragments no Franciska gleznas “Viņa”. Ceru, ka mākslinieka kungs man to piedos.

Viens no parfi-Mērfija likumiem ir sekojošs: patīkamie aromāti izgaist ātri un nemanāmi, kamēr no pretīgajiem nevar tikt vaļā. Tāpēc padomājiet divreiz, pirms izsmidziniet nepazīstamu aromātu sev uz ādas. Labāk sāciet ar papīra strēmelīti – ja smarža liekas okei, var to izmēģināt uz rokas locītavas. Testēt vienā reizē vairāk par 4 aromātiem nav jēgas – tiekot līdz mājām, smaržu nosaukumi būs jau sajukuši vienā putrā. Prātīgāk izmēģināt tikai divus aromātus – tā būs vieglāk pamanīt, kā smaržas izmainās un novērtēt savu attieksmi pret katru no tām. Pat tad, ja šķiet, ka bez šīm smaržām turpmākā dzīve vairs nav iespējama, iesaku pirms paša pirkšanas akta vēl pēdējo reizi kārtīgi notestēt iekāroto aromātu un aiziet līdz tuvākajai kafejnīcai, lai mierīgi izdzertu tasi kafijas. Ja arī pēc tam jūsu viedoklis par aromātu nebūs mainījies – droši uz priekšu un ne soli atpakaļ! Visi šie padomi, protams, kļūst pilnīgi bezjēdzīgi, ja atlikušas vien pāris minūtes līdz avioreisam – tad gan pērciet visu, ko gribat, citādi nožēla un pašpārmetumi jūs mocīs visu atlikušo mūžu.

Mūzikas veikalā viegli atrast to, kas patīk, sekojot uzrakstiem klasika, popmūzika, trešmetāls, cūkmetāls un tā tālāk, diemžēl, parfimērijas nodaļās ir tikai zīmolu nosaukumi… Kā lai nabaga cilvēks orientējas? Pirmais ieteikums – ja nav iepriekšēju zināšanu par kādu konkrētu aromātu, vadieties pēc cenas. Labas smaržas (bez atlaidēm) maksās ne mazāk kā latu par mililitru. Ja gribat nopirkt ko labu, tad meklējiet to augšējos plauktos, jo viss ekskluzīvais parasti tiek nobāzts pēc iespējas augstāk un tālāk.

Ja veikalā iepaticies kāds aromāts, bet negribas par to maksāt tik dārgi, cik jau pie mums parasti veikalos viss maksā, iesaku iečekot, ko piedāvā pārdevēji ībejā vai citi interneta veikali. Iespējams, ka Rīgā vajadzīgās smaržas var dabūt tikai 100 ml iepakojumā, bet internetā var to pašu aromātu nopirkt mazākā pudelītē. Piemēram, to pašu Creed Vetiver esmu atradusi ībejā pat 30 ml pudelītē. Ar šo daudzumu pietiek vismaz gadam, ja vien, protams, jūs neplānojat ar to aplaistīties trīsreiz dienā.

No oficiālajiem interneta veikaliem pati varu ieteikt http://www.ausliebezumduft.de/  –  sūtīšana ar piegādi mājās izmaksāja ap 7 latiem, bez tam pie pirkuma par dažiem latiem var pasūtīt arī pāris paraudziņus no citām smaržām. Šis veikals gan piedāvā tikai alternatīvo un īpaši ekskluzīvo zīmolu aromātus. Arī par iepirkšanos ībejā es nevaru teikt neviena slikta vārda – ja pārdevēja pozitīvais novērtējums ir robežās no 90-100%, nav jābaidās, ka smaržu vietā saņemsiet zaptsūdeni. Piesardzība jāievēro vienīgi tad, ja par lētu cenu tiek piedāvāti kādi īpaši seni vai reti aromāti –  brīnumi šajā sfērā nenotiek!

Tēmas iesākumu lasīt rakstā Veikalā I šeit

Kāda smaržmīle apgalvo, ka svešinieks, kurš viņai tuvojas izstarodams labu aromātu, jau automātiski nopelna 10 bonusa punktus savā labā. Es varētu piebilst – džeks, kurš man tuvosies, izstarodams lētu odekolonu, iekritīs tādos mīnusos, ka viņu vairs nespēs glābt nekas. Tāpēc, veči – uz priekšu, uz parfimērijas nodaļu!

Dior Eau Sauvage ir pelnījis pirmo vietu manā vīriešu aromātu TOP 5 sarakstā kaut vai sava cienījamā vecuma dēļ. Tomēr to nekādā gadījumā nevar nosaukt par vecmodīgu. Ja nu vienīgi par klasisku. Edmons Rudnicka  – franču parfimērijas leģenda – radījis šo aromātu 1966. gadā, veidojot to pēc iespējas vienkāršiem līdzekļiem – tā teikt, mēģinot neko nesamudrīt. Tajā laikā Eau Sauvage uzskatīts par ļoti novatorisku.

Pēc žanra Eau Sauvage skaitās citrusveidīgs šiprs – tajā ir gan citrona, gan jasmīna, rožu, īrīsa ziedu notis, gan garšvielas – rozmarīns, baziliks. Tā pamatnotis veido vetīvers, muskuss un ozola ķērpis, kurš šīm smaržām piešķir klasikas pieskaņu. Kolonna veikalos esmu redzējusi gan Eau de Toilette versiju, gan tumšzaļo parfum – izmēģiniet abus! Eau Sauvage vienmēr piesaistījis arī sievietes un arī es labprāt to lietotu brīžos, kad vajadzīgs pamatīgs enerģijas lādiņš.

Īsti nezinu, no kura laika Eau Sauvage reklāmā parādījies Alēns Delons, bet video rullīši, kuros izmantoti kadri no filmas Baseins, samontēti tikai tagad. Trāpīts desmitniekā! Neatvairāmā egoista tēls, kuru vēl joprojām pielūdz visas pasaules sievietes un vismaz puse pasaules vīriešu, sader ar Eau Sauvage kā cimds ar roku. Fragments no Baseina gluži kā laika mašīnā aiznes mūs pagātnē, kur Delons vēl arvien ir jauns un mežonīgs, bet Romija – vienkārši dzīva… Meitenes, kas šo lasa – mans jums padoms – vairāk par 10 bonusa punktiem pievilcīgi smaržojošam svešiniekam tomēr nedodiet – protams, ja vien tas nav pats Alēns Delons.

Jaunāko Dior Eau Sauvage video reklāmu skatieties šeit. Iepriekšējo – šeit.

Drīzumā – pārējie deguna vīriešu Top 5 aromāti: Hermes Terre, Dsquared Potion, Acqua Di Parma Colonia Intensa, L’Artisan Parfumeur Mechant Loup.

Nu, super – esmu nopirkusi dārgāko gaisa atsvaidzinātāju ever! Tāds ir mans secinājums jau kuro reizi paošņājot ekskluzīvā franču zīmola Frederic Malle aromātu En Passant. Kā tad tā?

Mana interese par Frederic Malle En Passant radās tīri aiz izmisuma – likās, ka ziema nebeigsies nekad un mans deguns tā arī vairs nepieredzēs maijpuķīšu, ceriņu un  jasmīnu ziedēšanu.

Uzzinājusi, ka En Passant ceriņu aromāta (jā, jā – iesākumā runa būs par ceriņiem) autore ir viena no manām mīļākajām parfimērēm Olīvija Džakobeti (Olivia Giacobetti)  biju pārliecināta, ka tieši šīs smaržas palīdzēs man sagaidīt pirmos pavasara ziedus.

En Passant dzejiskā tapšanas vēsture vien ir ko vērts. Bijis tā: Olīvija pieņēmusi pasūtījumu radīt jaunu aromātu zīmolam Frederic Malle un devusies uz Itāliju smelties iedvesmu. Bijis pavasaris un viņas dzimtajā mazpilsētā uz katra stūra ziedējuši ceriņi (kas nav mazsvarīgi – baltie). Pastaigājoties pa šaurajām ieliņām, Olīvijai iznācis iet garām vietējai maizes ceptuvei un piepeši viņu pārsteigusi brīnišķīga smarža, kas radusies, sajaucoties ceriņu un svaigi ceptās maizes aromātiem. Tā – garāmejot – dzimusi ideja par En Passant.

Vai nav lielisks stāsts? Vēlreiz izsmidzinu En Passant. Nē – pie labākās gribas nespēju sajust šajā aromātā neko vairāk par gaisa atsvaidzinātāju ar maijpuķīšu aromātu. Tas ne par ko negrib piekļauties manam ķermenim, bet turpina lidināties apkārt neatkarīgs un brīvs. Iespējams, pie vainas ir ne jau mans deguns vai, pasarg Die’s, arī ne Olīvijas deguns, bet gan sadzīves ķīmijas ražotāji. Tieši maijpuķītes ir tas ziedu aromāts, kas visbiežāk krīt par upuri tualetes atsvaidzinātājiem un veļas pulveriem.

Bet kā saka latvieši – nav ļaunuma bez labuma. Kādu dienu atcerējos par citu – nu jau tiešām maijpuķīšu – aromātu, kuru biju izmēģinājusi agrāk un toreiz arī atzinusi par pārāk līdzīgu gaisa atsvaidzinātājam. Christian Dior Diorissimo ir viens no franču klasiķa Edmona Rudnickas (Edmound Roundnitska) meistardarbiem*, kas tapis jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. 2009. gadā tas iekļauts CD vintage aromātu kolekcijā un tas (atšķirībā no FM En Passant) parasti pieejams visos lielākajos parfimērijas veikalos Rīgā. Ieeju pirmajā, kas ir pa ceļam un – te nu ar mani notiek brīnums!

Gribas vai spiegt no prieka – šīs maijpuķītes taču ir vienkārši brīnišķīgas! Ja En Passant skan kā soprāns, tad Diorissimo ir pārliecinošs alts – dziļš, noslēpumains, bet tai pat laikā pavasarīgs. Tajā ir gan zaļums, gan mazliet mitras zemes un, galvenais – tas man vairs ne tuvu neatgādina gaisa atsvaidzinātāju! Ilang-ilang piešķir aromātam dziļumu, to bagātina arī jasmīna un koksnes notis, tomēr īstas maijpuķītes vienalga skan pāri visam. Ko tur teikt – bravissimo!

Latvijas veikalos esmu atradusi tikai Diorissimo eau de toilette variantu, tāpēc aprakstīt tā parfīma versiju nevaru. Bet, spriežot pēc recenzijām internetā, abi aromāta varianti ir brīnišķīgi katrs savā veidā. Parfīmfani, protams, sūdzas par to, ka atjaunotā Diorissimo formula ne tuvu neatgādina veco labo vintage aromātu, tomēr es daudz par to galvu nelauzu – mēs dzīvojam šodien un šodien ir tā diena, kad man gribas izbaudīt maijpuķīšu smaržu!

P.S. Jau pāris gadus esmu kļuvusi par En Passant fani – tas man šķiet brīnišķīgi skaists. Un kopš 2017. gada daudzus Frederic Malle aromātus var atrast Spices Debenhams veikalā, ceru, ka tur ir arī En Passant!

* Ar Diorissimo rašanos savukārt saistās leģenda par maijpuķīšu graviņu Grasā, kura nu jau kļuvusi par parfīmfanu svētceļojumu mērķi.

Ja kas, ilustrācijai izmantoto maijpuķīšu foto varat iegādāties šeit

Vai arī jums zeltā un dimantā mirdzošā parfimērijas nodaļa šķiet kā apburta pils, kuru sargā trejgalvu pūķi? Atzīšos – man vēl arvien jāpārkāpj zināma barjera, lai pieietu klāt smaržu plauktam un paņemtu rokā kādu no trauslajām pudelītēm.

Vienīgā vieta, kur iespējams izvairīties no tikšanās ar pūķi pārdevēju, ir Stockmann veikals vakarpusē, kad pircēju plūsma ir pietiekami liela, lai pusminūtes laikā varētu neviena nemanīts sasmaržoties un doties tālāk it kā nekas nebūtu bijis.

Tomēr visbiežāk no tikšanās tet-a-tet ar plauktu sargātāju izvairīties nav iespējams un, pirms kārotā aromāta izmēģināšanas, jāiztur vairāki pārbaudījumi. Pirmā lomu spēle ir sekojoša: vienam jāizliekas, ka patiešām taisās ko pirkt, otram – ka grib palīdzēt (bet kurš gan nezina, ka izpalīdzīgo pārdevēju galvenais uzdevums ir nosargāt dārgās pudelītes no garnadžiem un bomžiem).

Ieiet tādā veikalā, kā Neroli – VIENAI! – tas jau ir īsts varoņdarbs, jo tur pircēju nav nekad, bet darbinieki ir tik apgreidoti, ka vienkārši redz tev cauri. Pārdevējai pietiek vien paskatīties uz manu brezenta mugursomu, lai izdarītu attiecīgus secinājumus.  Nu un tad? Vai tas mūs atturēs no smaržu pasaules izzināšanas?

Pirmkārt, es atgādinu sev, ka šie pārdevēji ir tikai cilvēki un arī paši nebūt nevar atļauties bezgalīgi iepirkties savā veikalā. Otrkārt – vienmēr pastāv kāds procents iespējas, ka es patiešām kaut ko nopērku. (Patiesībā gan es vairs neredzu lielu jēgu pirkt pilnu pudelīti, kamēr ībejā to pašu aromātu var dabūt mazākā tilpumā.)

Ja palaimējas, var izrādīties, ka pārdevēja ir gluži patīkams cilvēks, diemžēl pretī var pagadīties arī īsta kobra. Mana formula, ko ilgus gadus izmantoju tādu pārdevēju atšūšanai, bija – “Vai jums ir kaut kas no Hermes?”. Izdzirdējusi šos burvju vārdus, veikala darbiniecei nekas cits neatlika, kā nopūsties – “Nav gan…” un vismaz pāris minūtes ļaut manam degunam netraucēti šņakarēties. Tagad Hermes ir nopērkams uz katra stūra, tāpēc vecais numurs mazliet jāpielāgo jaunajai situācijai. “Vai jums ir Chanel 22?… Estee Lauder Private Collection?” “Nav gan… nav gan…”

Pēdējā laikā, ieejot Neroli, es vienkārši nometu visus slepenos ieročus un pasaku kā ir – mani interesē tas un tas un šis ir vienīgais veikals Rīgā, kur to iespējams izmēģināt. Vai pret to kādam var būt kas iebilstams? Un atcerieties – jūsu pienākums NAV iegādāties aromātu tūlīt un uz vietas. Neviens prātīgs cilvēks, kura uzvārds nav Lembergs, nepirks nezināmas smaržas jau pirmajā reizē, jo jebkurš aromāts jau pēc stundas var pilnībā pārvērsties. Tā arī pasakiet pārdevējai – “paldies, man jāpadomā, uz redzēšanos!” Varu apsolīt, ka viņa jums uzsmaidīs un atbildēs ar to pašu!

Iedomājieties, kādu saviļņojumu varētu izraisīt skatītājos, ja vizuālajai mākslai, teātrim, kino vai mūzikai tiktu pievienota arī aromātu dimensija! Izrādās, ka šī ideja nebūt nav nerealizējama un pasaulē jau ir radītas iekārtas un tehnoloģijas, kuras šo sapni padara pilnīgi reālu.

Volfganga Georgsdorfa unikālais izgudrojums ar nosaukumu Smeller 2.0 ir aromātērģeles (varbūt latviskāk būtu – smērģeles?), kuru iekšējā uzbūve atgādina Gīgera zīmējumu. Šis instruments spēlē smaržu notis burtiskā nozīmē un sagādā māksliniecisku baudījumu tieši degunam!

No ārpuses pat nepateiksi, ka uz šīs ierīces, kas izskatās kā dekoratīvs objekts, var kaut ko spēlēt. Tomēr tai ir taustiņi tāpat kā klavierēm un uz tiem tiek atskaņotas smaržu kompozīcijas (smellodies!). Telpu piepilda smaržu akordi, kuri, vēl papildināti ar ilustratīvām skaņām, izraisa publikā vajadzīgās asociācijas, atmiņas vai fantāzijas. Piemēram, fragments no kompozīcijas Bērnība izraisa atmiņas par pirmo cirka apmeklējumu, kas saistās ar dzīvnieku smakām, siena un karamelizētu ābolu smaržu.

Lai radītu šo aromātērģeļu prototipu, idejas autors sadarbojies ar klimata tehnoloģiju, ķīmijas, fizikas un perfimērijas speciālistiem. Pašu pirmo instrumenta versiju – Smeller 1.0 – nodemonstrējis jau 1996. gadā, Georgsdorfs (acīmredzot) saņēmis pietiekamu atbalstu, lai radītu šo jau uzlaboto Smeller 2.0 versiju. Visu cieņu viņa neatlaidībai un mērķtiecībai!

Aromātērģeles apceļo mākslas festivālus un izstādes kopš 2012. gada. Par iespēju to apostīt Latvijā pagaidām ziņu nav. Vai nebūtu lieliski piemērota sensācija Smaržu Skaņu Mežam?

Lasīt par Smeller 2.0 vairāk šeit

Nav nekā briesmīgāka par eleganti ģērbtu dāmu, kas ierodas uz biznesa tikšanos, izplatot ap sevi zemeņu-bumbieru sīrupa aromātu, kurš labākajā gadījumā domāts viņas meitai. Tomēr nē! – pat pilnīgi neaptēsts pusaudzis nav pelnījis smaržot pēc Britnijas Spīrsas! Par cilvēku apzinīgā vecumā nemaz nerunājot. Arī nelietot smaržas kā tādas nav cienījama izvēle laikā, kad ir tik daudz iespēju ietīties burvīgu parfīmu garaiņos. Tad ko un kā izvēlēties? Mana atbilde – tikai ne meinstrīmu!

“Tās smaržas jau visas smaržo vienādi!” atzīmēja Tomka. Un es viņam pilnīgi piekrītu – TĀS smaržas, kuras lielos daudzumos par pieejamu cenu piedāvā mūsu lielveikalos, patiešām grūti atšķirt vienu no otras. Pat, ja pirmajās desmit minūtēs samanīsiet kādas atšķirīgas notis, drīz vien saldā augļu-ogu-ziedu susla pārvērtīsies par vienu un to pašu vļēh. Pamēģiniet kaut vai jauno Lanvin ražojumu ar nosaukumu ME, kas nesen parādījies veikalos – tas iemieso visu, ko nevaru ciest mūsdienu aromātos.

Kāpēc tā notiek? Pirmkārt, ražotāji visbiežāk jauno formulu izstrādi uztic nevis konkrētam parfimēram (dārgi!), bet citai kompānijai, kura, savukārt, specializējusies aromātu formulu štancēšanā. Otrkārt, lielās parfimērijas kompānijas tik ļoti baidās no izgāšanās, ka vaiga sviedros piemēro aromāta sākotnējo formulu publikas prasībām tik ilgi, kamēr no oriģinālas ieceres nekas vairs nepaliek pāri. Ikviens, kurš saskāries ar mērķa auditorijas izpētes instrumentu fokusgrupa zina, ka, izejot cauri šai gaļasmašīnai, jebkura oriģināla ideja kļūst nebaudāma – jebšu piemērota da-jebkurai gaumei. Kad kārtējais sīrupiņš gatavs, atliek vien dabūt kādu stāru reklāmai un naudas mašīna aiziet! Lieki piebilst, ka visu šo mehānismu darbina tikai un vienīgi vēlme nopelnīt. Ņemot vērā, ka jebkuras “vidējo smaržu” pudelītes saturs tīri izejmateriālu ziņā nemaksā vairāk par pāris latiem, parfimērija ir visai ienesīgs biznesiņš. Un kā jūs domājat – kurš no tā visvairāk uzvārās? Ja nevēlaties zaudēt naktsmieru, labāk to pat nezināt. Iedziļinoties aromātu dzimtas kokos var izrādīties, ka visa nauda, ko ieņem veikals, tirgojot “tik daudzos un dažādos” zīmolus, ieripo viena un tā paša īpašnieka kabatā. Nu, paldies – es nepirkšu smaržas no autiņbiksīšu ražotāja, pat jau uz pudelītes rakstīts Hugo Boss.       

Tomēr galvenais priekšnoteikums, izvēloties smaržas, ir un paliek nevis antiglobālisma principi, bet aromāta kvalitāte un oriģinalitāte. Arī lielie zīmoli mēdz radīt kādu exclusive vai private collection aromātu, diemžēl, Latvijas pircēji netiek uzskatīti par gana izsmalcinātiem vai pirktspējīgiem un līdz mūsu veikaliem tie nenonāk. Labā ziņa ir tā, ka arī Rīgā atrodami niche jeb alternatīvie zīmoli, kuri, veidojot savus aromātus, labāk maksā dārgi par augstvērtīgiem izejmateriāliem un parfimēra darbu, nevis iegrūž piķi mārketinga melnajā caurumā. Sekojiet degunam un jūs tos atradīsiet!

Ilustrācijai izmantots franču zīmola Etat Libre d’Orange logo.