Ar internetā atrastu informāciju nekad nevar būt īsti drošs, vai tā ir tīra manta, vai fufelis. Gluži kā pie jūras, meklējot dzintaru, nobružāto kociņu kaudzē pamanītais daudzsološais dzeltenīgais spīdums var izrādīties tikai gabaliņš no sadauzīta atstarotāja vai bizbizmārītes spārniņš.
Neņemšos apgalvot, ka viss tālākais, ko man izdevies izrakt attiecībā uz ambru (angliski – amber – dzintars), ir simtprocentīga patiesība. Pilnīgi skaidrs ir tikai tas, ka ambra un pelēkā ambra ir divas dažādas lietas. Un kaut arī daži apgalvos pretējo, ambrai nav nekāda sakara ar dzintaru. Vienīgā līdzība – arī pelēko ambru var atrast izskalotu jūras krastā. Kā tā tur nonāk? … pirms lasīt tālāk, iesaku nolikt malā kafijas krūzi, čipsus, desu, vai ko nu jūs tur tikko gribējāt celt pie mutes.
Un tagad, mazo draudziņ, klausies uzmanīgi! Dabīgā pelēkā ambra (ambergris) izdalās spermas vaļa (dažiem patīk samainīt šo vārdu secību) gremošanas orgānos, lai tos pasargātu no asajiem dzelkšņiem, ar kuriem bagātīgi apveltītas tinteszivis. Vaskainajai substancei ir izšķiroša nozīme vaļa dzīvē, jo tinteszivis ir galvenais šo milzeņu pārtikas produkts. Kad valis no ambras atbrīvojies (un pa muti šis process vis nenotiek), šie smirdīgie kunkuļi skalojas pa jūras viļņiem, kamēr gadu gaitā oksidējas, sacietē un iegūst to aromātu, par kuru parfimēri gatavi maksāt milzu naudu.
Dabīgā ambra esot tik noturīga, ka starp grāmatas lapām atstāts papīrs ar pilienu ambras tinktūras, vēl pēc 40 gadiem nebūšot zaudējis spēcīgo aromātu. Šis ir kārtējais internetā atrodamās informācijas paraugs, tāpēc neprasiet man, kurš šo eksperimentu tiešām ir izdarījis un, kas ar ambru notiek 41 gadā! Bet kāds piliens patiesības tajā ir, jo tieši pateicoties izcilajai noturībai, pelēkā ambra jau izsenis izmantota parfimērijā kā aromātu bāze.
Tā kā tikt pie īstās pelēkās ambras bija sasodīti grūti, austrumu parfimēri radīja savu ambras variantu, savienojot labdanum sveķus ar benozsveķiem un vaniļu. Arī šo austrumniecisko aromātu kokteili apvij dažnedažādas leģendas, kurām ticēt gan nevar. Saldo austrumu ambru var novērtēt, paostot Guerlain klasisko aromātu Shalimar (jebšu to, kas no šī vēsturiskā aromāta palicis pāri dažādu pārmaiņu rezultātā). Es neesmu ambras cienītāja, bet, piemēram, Prada Amber, kuru atradu Isabel prāmja veikalā, man likās tīri gaumīgs un pat lietojams aromāts.
Par dabīgo pelēko ambru runā, ka iesākumā tā šķietot pretīga, bet vēlāk no tās nevarot ne degunu atraut. Tās aromātu esot tikpat kā neiespējami aprakstīt – tai reizē piemītot zemes, koksnes un muskusa aromāts.
Pelēkajai ambrai veltīti Hermes aromāti Eau des Merveilles un Elixir Eau des Merveilles kurus var atrast lielākajos Rīgas veikalos. (Šobrīd ar nepacietību gaidu pienākam ībejā nopirkto Eau Claire des Merveilles, kuru Rīgas veikalos nezin kāpēc atrast nevar). Šiem aromātiem patiešām piemīt kaut kas no jūras sāļuma. To pamatnotis atsauc atmiņā dienu, kas pavadīta peldoties un kopā ar mīļoto vāļājoties jūras smiltīs. Laikam jau tā arī būs tā pelēkā ambra! Ja gribam kā savulaik Zābers visu sadalīt puišos un meitenēs, tad Eau des Merveilles būtu puisis, bet Elixir – meitene. Jau pirmie Elixir akordi jums ļaus atpazīt Hermes parfimēra Žana Kloda Ellenas meistardarbu. Oriģinālais Eau des Merveilles radīts vēl pirms viņa pieņemšanas darbā par Hermes štata degunu.
Ķīmiķi pelēko ambru iemanījušies izgatavot arī bez vaļu starpniecības un mūsdienu aromātos visbiežāk tiek izmantoti tieši sintētiskie varianti. ASV un Austrālijā pelēkās ambras tirdzniecība esot aizliegta – lai pasargātu izmirstošo spermas vaļu sugu no vajāšanas. Bet, ja kādam (kā, piemēram, šī gada sākumā kādam britu bezdarbniekam) izdodas atrast pludmalē kluci īstās ambras, mierīgas vecumdienas viņam nodrošinātas.
Kas zina – varbūt arī līcī vienreiz pa simts gadiem tiek ieskalots kāds ilgi dreifējis vaļu kakas gabaliņš? Baidos, ka tagad, pastaigājoties pludmalē, nāksies katru mēsliņu ne tikai paspert ar kāju, bet vēl arī apostīt – nevar taču palaist garām iespēju kļūt par miljonāri!
Kā izskatās gabals labi nogatavojušās pelēkās ambras, var redzēt šeit.
They have to come every day, you can have them come in once a week or once every two
weeks, so it’s an expense you can afford while keeping your office clean and appealing to both your staff and your customer.
t expect miracles to happen when you have a bottle of a washing-up liquid and some glass cleaner to use.
As the seasons pass, the walls can become filled with fingerprints,
spatters, and other build-up that can take away from the appearance of the home.