Sekodegunam.lv

Rūgts! Rūgts! D. S. & Durga

Publicēts 2016. gada 23. maijs autors Marika

Citējot Elsbergu, “rūgts ir ne tikai analgīns, bet arī dzīve, ziniet”… Ja smaržās meklējat saldu aizmiršanos no rūgtās dzīves, tad tālāk nemaz nelasiet, jo stāsts būs par amerikāņu zīmolu D. S. & Durga, kuru aromātos nav nekā salda. Šī “rūgtā pārīša” vīrišķā daļa, kas slēpjas zem noslēpumainajiem iniciāļiem D. S., ir dzimis kādā no Jaunanglijas mazpilsētām (ASV) un uz Ņujorku pārcēlies kopā ar savu mūzikas grupu. Tur viņš saticis eksotiskā izskata jauno arhitekti Durgu, ar kuru kopā sākuši nodarboties ar dažādu tinktūru radīšanu – iesākumā draugiem, vēlāk arī pārdošanai. Kā apgalvo D.S. & Durga mājas lapa, šobrīd D. S. komponē smaržas, bet viņa partnere Durga būvē smaržu vizuālo stilu un iepakojumus.

Zīmolam raksturīgo rūgto piegaršu esmu sajutusi visās D.S. & Durga smaržās, ar kurām man līdz šim ir izdevies satikties. Aromāts Foxgloves no HYLNDS sērijas, kuru iesākumā dēvēju par lapsu cimdiņiem, izrādās ieguvis nosaukumu no puķes, kuru pie mums sauc par uzpirkstīti (digitalis purpurea). Šis augs ir riktīgi indīgs, šķiet ka to savu slepkavīgo plānu īstenošanai pat izmantoja kāda Mis Mārplas kaimiņiene… Foxgloves nošu sarakstā atrodams vēl kāds interesants nosaukums – Queen Annes Lace – kas izrādās ir suņuburkšķim līdzīgs augs, vikipēdijā nosaukts par savvaļas burkānu. Visi šie parfimērijas industrijai neierastie augi arī ir tie, kas veido D.S. & Durga īpatno stilu, kurš man šķiet ļoti tuvs Latvijas dabai. Foxgloves buķete ir nedaudz citrusīga iesākumā, rūgteni salda vidū un piekļāvīga kā zamša cimds izskaņā, tāpēc saukt šo “uzpirkstīti” par “cimdiņu” man šķiet pilnīgi loģiski.

Aromāts Debaser, salīdzinoši ar Foxgloves ir vēl rūgtāks un zaļāks. Esmu patiesi izbrīnīta, uzzinot, ka šajā aromātā ir vīģes! Tās papildina īriss, tonkas pupiņas, kokoss un koksne, tomēr uzskaitītās notis vien absolūti neatrisina šī aromāta dīvainās, rūgtās pievilcības noslēpumu. Vasaras svelmē šis noteikti ir īsts hits abiem dzimumiem. Radot šo aromātu, D. S. iedvesmojies gan no filmas “Andalūzijas suns”, gan Pixies dziesmas Debaser. Aromāts patiešām ir visai ass un mazliet “griežas acīs”.

Dzejiskais smaržu nosaukums Bitter Rose, Broken Spear vien jau ir ko vērts – burtiski tulkojot – rūgtā roze, lauztais šķēps. Šī rūgtā roze gan patiesībā nav vis roze, bet tas pats rozmarīns un no rozēm šajās smaržās nav “ne smakas”. Klejojot pa seno bruņinieku pēdām Skotijas laukos, D. S. savācis veselu buķeti zālīšu. Šeit ir jau minētais rozmarīns, timiāns, krustnagliņas, muskatrieksts, zaļais pipars, lapegle un vēl citi durstīgi dzēlīgie. Mana pirmā asociācija, ko šis aromāts izraisa, ir pelašķi. Ja pelašķu rūgtenā smarža jums šķiet patīkama, tad jums patiks visi šodien pieminētie aromāti. Rīgā tos pasmaržot iespējams, vien pasūtinot paraudziņus pa pastu no vācu interneta veikala firstinfragrance.com. Ja esat Amerikā, tad cita lieta… Starp citu, D. S. & Durga mājas lapā ielūkojoties, redzam, ka Debaser šobrīd esot izpirkts! Tātad – cilvēkiem rūgtums ir vajadzīgs!

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Bitter Rose, Broken Spear, D.S. & Durga, Debaser, Foxgloves | Komentēt

Mirstošas maijpuķītes un nikni ceriņi

Publicēts 2016. gada 12. aprīlis autors Marika

Izslāpis pēc ziedu smaržām, ejot pa ielu, deguns kāri tver katru aromātisku vēsmiņu. Pagaidām to avoti, diemžēl, izrādās vien patīkami sasmaržojušies cilvēki, kas steidzas uz darbu… Kamēr vēl nav sakuplojuši ceriņi, nekas cits arī neatliek, kā pirkt narcises no tantiņām un izklaidēties ar smaržām par pavasara ziedu tēmām.

Visātrāk pavasara ilūziju man šobrīd spēj sniegt divi aromāti. Viens no tiem mazā pudelītē ar pipeti stāv ziepju veikaliņa LUSH plauktiņā. Ap šo plauktiņu riņķoju jau kopš pagājušā gada, tomēr pudelīti uz mājām tā arī neesmu aiznesusi – tās cena (45 Eur) ir reizē tieši tik maza un liela, lai šo pirkumu vienmēr aizēnotu kāds cits, svarīgāks un steidzamāks. Tomēr no “to buy” listes šis aromāts ar biedējošo nosaukumu Death and Decay nav izsvītrots. Tāpēc, ka tas noteikti ir labākais maijpuķīšu aromāts kopš Diorissimo! No maijpuķītēm izvilkt dabīgo smaržas esenci nav iespējams, bet šī pudelīte ir jau ļoti tuvu pietuvojusies īstajam maijpuķīšu aromātam. Tā varētu smaržot no maijpuķītēm gatavots vīns… Aromāts ir visai spēcīgs un arī noturīgs, bet valkšanas laikā īpaši nemainās, ja nu vienīgi uz beigām spēkā pieņemas pūderīgas notis. Es nezinu, kāpēc uz pudelītes ir lillijas – varbūt mākslinieks būs kaut ko sajaucis… Ņemot vērā aromāta nosaukumu, sliecos domāt, ka šīs maijpuķītes nav gluži pirmā svaiguma, bet jau tuvu vīšanai un tāpēc izsmisīgi cenšas izdvest pēdējās aromāta paliekas. Lai kā arī nebūtu, šis pēdējais sauciens mani sasniedz cauri automašīnu straumei un namu sienām ik reizi, kad atrodos LUSH tuvumā.

Pamēģināt franču zīmola La Perfumerie Moderne aromātu Desarmant jums nebūs tik vienkārši kā ieskriet LUSH, jo LV šo zīmolu netirgo. Toties pasūtināt paraudziņus var zīmola mājas lapā šeit – arī citus šī zīmola aromātus ir vērts izmēģināt. Ilgāku laiku dzīvojot bez īstu ziedu smaržām, Desarmant momentā rada iespaidu par kādu pavasara ziedu lauku spilgtos saules staros – pirmajā brīdī šķiet, kā tās ir narcises. Šodien iebāžu degunu īstos narcišu ziedos un saprotu, ka narcišu aromāts tomēr ir stipri maigāks par Desarmant. Iespējams, ka tomēr ir ceriņi… pie tam visai nikni. Atšķirībā no Death and Decay, kurš manam degunam šķiet visai dabīgs (kaut arī nav un nevar būt), Desarmant nekļūdīgi sajūtami aldehīdi. Konceptuāli var teikt, ka arī Desarmant ir par to pašu “death and decay” tēmu, jo La Perfumerie Moderne aromāti esot veidoti iedvesmojoties no mazas aizvēsturiskas smaržu pudelītes, kas atrasta kādā pussabrukušā hotelī… Smaržu izskaņā pēc stundām 3-4 uz rokas parādās slavenais parfīmfanu bieds – vecā trauklupata – tomēr to var veikli novērst, uzpūšot jaunu Desarmant porciju un atkal apreibināties ar ilūziju par tuvojošos pavasari.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Death and Decay, Desarmant, La Parfumerie Moderne | Komentēt

Palo Santo jeb Mazie Smaržīgie kociņi

Publicēts 2016. gada 17. marts autors Marika

Savu pirmo palo santo koka gabaliņu saņēmu kā dāvanu no slovēņu draugiem, kuri, savukārt, bija to atveduši no kāda teātra festivāla Kolumbijā. Ilgus gadus kvēpināju to savā istabiņā, atbaidot ļaunos garus. Ilgākas prombūtnes laikā mana māte, tīrot (manu) māju, to vienkārši izlidināja miskastē kā nekam nederīgu oglīti. Varu derēt, ka viņu uz to pamudināja kāds aizkrāsnē paslēpies ļaunais gariņš, jo šī nejaušība aizsāka neapturamu notikumu virkni manā dzīvē, kuru es citādi nespēju izskaidrot kā vien ar svētā kociņa pazušanu.

Pagāja vairāki gadi, kamēr man atkal izdevās iegūt jaunu un svaigu palo santo gabaliņu. Tagadējais svētais kociņš pie manis atnāca caur manu draugu Šoniju, kurš kādu dienu manas vizītes laikā Tel Avivā nezin kādā sakarā sāka par to runāt. Uztvēris manu neviltoto interesi, viņš izņēma no ledusskapja saldētavas folijā ietītu koka gabaliņu. Šī gabaliņa “ģimenes koku” vairs neatceros, bet skaidrs, ka arī tas nācis no Dienvidamerikas mūža mežiem, kur palo santo ir cieņā jau gadu tūkstošiem un palīdz kā šamaņiem tā vienkāršiem ļaudīm uzlabot veselību, atmosfēru savās mājās un cīnīties ar visādiem mošķiem.

Nebūs viegli jums aprakstīt palo santo dūmu aromātu. Vieglāk pateikt, pēc kā tas nesmaržo – pilnīgi noteikti tam nav nekā kopīga ar vīraku, sandalu vai jebko, kas tiek pārdots pie krišnaītiem. Kāda paziņa, kurai uzdāvināju pavisam mazu palo santo gabaliņu, izsaucās, ka “šis kociņš smaržo vienkārši dievīgi!”, kamēr mana laba draudzene sajutusi palo santo dūmus manā virtuvē, pajautāja tieši – “kas te smird?” Manuprāt, palo santo dūmi tomēr ir labākie dūmi, kādus mans deguns ir ostījis – tie ir saldi un mazliet pat pūderīgi.

Tieši šis palo santo pūderīgais aspekts visvairāk izmantots zīmola Carner Barcelona radītajās Palo Santo smaržās. Par šo saldumu atbildīgas droši vien ir tonkas pupiņas, kuras aromātos tiek izmantotas vaniļas pupiņu vietā lētāku izmaksu dēļ. Par dūmainumu, savukārt, varētu atbildēt nošu sarakstā minētais vetīvers. Regulārai lietošanai šis aromāts man šķiet mazliet par saldu, tomēr aukstās ziemas dienās noder tīri labi. Bez tam, Palo Santo noteikti ir mans favorītais šī zīmola aromāts.

Palo Santo tēmai veltīts arī franču The Different Company limitētais aromāts Le 15, kurš veltīts zīmola 15. gadu jubilejai. Esmu neglābjama The Different Company pielūdzēja – kā gan citādi! Jo šo zīmolu ir dibinājis neviens cits kā Žans Klods Ellena. Viņam gan nācās nodot zīmola vadību savai meitai brīdī, kad pats pieņēma piedāvājumu kļūt par štata parfimēru Hermes modes namā, tomēr viņa gaume TDC izstrādājumos ir nenoliedzami sajūtama. Ceru, ka Žans Klods, atstājot savu amatu Hermes, atkal pievērsīsies TDC. Bet atpakaļ pie smirdīgi-smaržīgajiem kociņiem! Aromāts Le 15 uzskaita apskaužamu nošu sarakstu – to atklāj svaigas bergamotes un rūgtā apelsīna lapu (petitgrain) notis, kompozīciju bagātina arī mirres, gvajaki koks, arī vetīvers un sandals, kā arī izskaņā muskuss. Salīdzinot ar šo, Carner Barcelona ir ļoti nesarežģīts aromāts, bet arī abu izstrādājumu cena atšķiras par aptuveni 50 eiro. Aromāts Le 15 noteikti ir vairāk piemērots arī vīriešiem, tas ir interesantāks un bagātīgāk ataino palo santo toņu gradācijas. Tomēr, skaidrs, ka neviens cilvēka roku veidots aromāts nespēj tikt līdzi īstajai, dievīgajai un netveramajai palo santo smaržai. Tāpēc iesaku arī jums parakņāties interneta dziļumos un sameklēt savu mazo smaržīgo kociņu mošķu atgaiņāšanai.

The Different Company aromātus, tāpat kā arī Carner Barcelona smaržu paraudziņus jūs droši varat meklēt interneta veikalā firstinfragrance. Iespējams, ka Palo Santo vēl pieejams arī galerijas Rīga salonveikaliņā ZOOI.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Le 15, Palo Santo | 1 komentārs

Jul et Mad – saldais pārītis no Parīzes.

Publicēts 2016. gada 7. marts autors Marika

Rakstot par Jul et Mad*, pārņem balta skaudība. Kā var tā paveikties – meitenei no Rumānijas Parīzē gaišā dienas laikā iepazīties ar D’Artanjana un Aramisa krustojumu, kurš pie tam ir izstudējis neirozinātnes un bioloģiju, pārzina jaunās tehnoloģijas, komunikācijas un lepojas ar izgudrojumiem 3-D jomā. Jāteic, arī Žiljēnam paveicās – jo pievilcīgā Madalina, iespējams, ir vēl gudrāka par viņu un bērnībā saņēmusi nenovērtējamo socvalsts rūdījumu. Parīzē viņa nokļuva nevis no drūmās vampīru zemes, bet jau no Ņujorkas, kur bija paspējusi iegūt pamatīgas zināšanas kosmētikas mārketinga jomā.

Drīz vien abi noskaidroja, ka abus vieno ne tikai jūtu ķīmija, bet arī interese par parfimēriju. Tā ar nejaušo tikšanos Senžermēna bulvārī aizsākās pārīša mīlas stāsts, kurš kopš 2012. gada iemūžināts smaržu zīmolā Jul et Mad. Veidojot pirmos aromātus, jauniešiem radās ideja smelties iedvesmu pašu romantiskajās attiecībās. Ar to viss arī beigtos, ja pašas smaržas nebūtu izdevušās pietiekami kvalitatīvas un interesantas. Nedaudzu gadu laikā viņiem ir izdevies likt par sevi runāt un vēl vairāk – viņi ir panākuši iespaidīgu zīmola izplatību pasaulē – tas mani iespaido pat vēl vairāk par pašām smaržām. Ārkārtīgi garajā pārdošanas vietu sarakstā ir teju visa Vācija, Itālija un pat Krievija – mārketinga speciāliste Madalīna ir bijusi tiešām laba studente! Jul et Mad formulas tiek radītas sadarbībā ar franču parfimēriem, bet idejas un koncepti, kā jau saprotat, nāk no “saldā pārīša”. Manuprāt šis zīmols mazliet par daudz orientējas uz klientu “biezo” galu. Arī aromātu noformējums (ādas kastītes smaržu luksus variantam 235 eiro par 50ml + 7 ml parfīma) liecina par to, ka pārītis mērķē uz tādu posh zīmolu kā By Kilian cienītājiem. Aromāti no “Mīlas klasikas” kolekcijas veidoti parfīmu koncentrācijā, tomēr man tie nešķiet stipri ne noturības, ne izplatības ziņā. Īsi raksturošu divus man zināmos “Žila un Mades” aromātus.

Terrasse à St-Germain – ļoti tīrs, gaumīgs rožu-sandala aromāts. Atgādina Diptyque Tam Dao un tieši tāpēc man ļoti patīk. Stila ziņā atsauc atmiņā kaut ko no 80-to gadu Lancome produkcijas, bet precīzi nepateikšu, ko tieši. Vecmodīgs gan šis aromāts nav – tas ir klasisks labā nozīmē, ļoti draudzīgs valkāšanai birojā. Cik var noprast, tad Žila un Mades tikšanās laikā Senžermēna terasē ziedēja rozes, izplatot ap pārīti burvīgu smaržu.

Stilettos on Lex – viens no slavenākajiem zīmola aromātiem. Saldens tādā nozīmē, kā kādreiz smaržoja Dobeles gumijotās plastmasas rotaļzvēri – ja nu to kāds, izņemto mani, vēl atceras. Iespējams, ka līdzīgi smaržo arī gumijotas lateksa drēbes? Lai arī šajās smaržās tiek pieminētas rozes, manam degunam tas viennozīmīgi ir izteikts muskusa aromāts. Ņemot vērā manu naidu pret muskusu, šis ir samērā panesams, tomēr man nelietojams.

Īstenībā jau viss ir baigi forši un gribas novēlēt Žilam un Madei gan vēl daudz oriģinālu smaržu, gan bērnu pulciņu un saulainas vecumdienas. Izskatās, ka viņi to ir pelnījuši. Lasu internetā, ka jaunākie Jul et Mad aromāti veltīti ceļojumiem uz eksotiskām valstīm. Acīmredzot, stāsts par skaisto tikšanos turpinās. Noteikti ziņošu par saldā pārīša turpmāko likteni, tikko būs kas jauns!

Varat pirkt Jul et Mad smaržas viņu pašu mājas lapā, firstinfragrance.com veikalā vai kādā no saviem ceļojumiem uz Eiropu vai Krieviju. (Sākot no 2017. gada arī Rīgā var iegādāties Jul et Mad parfīmus – veikalā Quintessence Vaļņu ielā!)

* nejaukt ar Rīgā iecienīto franču zīmolu Mad et Len

Pievienoto foto izcelsmi nezinu, jo viss ņemts pa tiešo no interneta krājumiem.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Jul et Mad | 2 komentāru

Laipni lūdzam “Apelsīnu Brīvvalstī”!

Publicēts 2016. gada 29. janvāris autors Marika

Lai gan Etat Libre d’Orange (saīsināti – ELDO) jau gadus četrus nemainīgi atrodas manā top 10 zīmolu sarakstā, nebūt neesmu vēl iepazinusi visus šīs kompānijas radījumus. Tāpēc mani vēl jo vairāk iepriecina tas, ka arī Rīgā tagad var iegādāties ELDO smaržas. Rūdolfs Spots (viens no nedaudzajiem vīriešu kārtas pārstāvjiem Rīgā, kurš patiešām kaut ko saprot no parfimērijas) kopš pagājušā gada nogales piedāvā ELDO aromātus savos tirdzniecības punktos – veikalā Spots Miesnieka ielā krastmalā un frizētavā Rīgas Bārddzinis Berga bazārā. Ceru, ka Etat Libre d’Orange trakulīgais revolucionārisms līdzsvaros līdzšinējo visai konservatīvo britu zīmola Floris piedāvājumu.

No 29 aromātiem, kuri šobrīd ir ELDO piedāvājumā, trīs es teju vai pielūdzu un vismaz četri man ļoti patīk. Arī vienīgais aromāts manā pieredzē ever, kuru es burtiski nepanesu, ir radīts zem ELDO zīmes. Secinājums – šie ir aromāti neatstāj vienaldzīgu. Tās ir smaržas pieaugušiem, domājošiem un inteliģentiem cilvēkiem. Es neteicu – veciem, drīzāk, tādiem, kuru dzīvē vecumam nav nekādas nozīmes. Nozīme ir personībai, izglītībai un humora izjūtai. Vēl vairāk – prasmei paironizēt par sevi. Viss, ko varu teikt par ELDO aromātiem, ir – izmēģiniet un atrodiet savējo! Kas attiecas uz cenām, kopumā ELDO nepavisam nav pieskaitāms “dārgajam galam” (ja runājam par nišas smaržām) un cenas piedāvājums Rīgā daudz neatšķiras no internetā atrodamā. Sekodegunam arhīvā var atrast vairākus rakstus, kas veltīti ELDO aromātiem, tāpēc šoreiz īsi par maniem iecienītākajiem.

Fat Electrician – par spīti nosaukumam, skaists vetīvers, ar izteiktām mirrēm izskaņā, kas liek nēsātājam justies “kā baznīcā”. Vienlīdz piemērots kā vīriešiem, tā sievietēm un transvestītiem.

Rien – labākais no man zināmajiem ādas (leather) aromātiem. Viens no nedaudzajiem, kurā aldehīdi man nekrīt uz nerviem. Ja kāds tev jautās – “kas tas ir, pēc kā tu tik brīnišķīgi smaržo?” varēsi droši atbildēt – “Nekas!” …kas, protams, ir acīmredzami meli, jo Rien nevar nepamanīt!

Like This – veidots kā veltījums dievišķajai Tildai laikā, kad viņa vēl bija izteikta rudmate. Silts kā kašmira džemperis, ļoti oriģināls un androgīns. Iesākumā šis aromāts man šķita sievišķīgs, kamēr neuzzināju, cik labi tas “izklausās” uz Franciska ādas.

Jasmine et Cigarettes – vintidžīgs, elegants un tikpat asprātīgs kā nosaukums. Tikai pilnīgam lumpenim Marlēna Dītriha, kas noslēpumaini tinas tabakas dūmos, var likties vecmodīga. Ir parādības, kas stāv pāri modei un laikam.

Eau de Protection – pirmā Bulgārijas roze, kuru spēju pieņemt un pat valkāt. (Tagad tai pievienojies arī Atelier Cologne aromāts Rose Anonime) Starp citu, šis aromāts ir veltījums Almodovara iecienītajai aktrisei Rozijai de Palmai (Rossy de Palma).

The Afternoon of a Faun – ne tik izteikts un spilgts kā Rien, bet arī gaumīgs ādas aromāts, radīts iedvesmojoties no Ņižinska Fauna lomā. Ja kāds par šo performanci neko nav dzirdējis, labs iemesls par to painteresēties.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Eau de Protection, Etat Libre d'Orange, Fat Electrician, Jasmine et Cigarettes, Like This, The Afternoon of a Faun | Komentēt

Candour. Sarežģīti par vienkāršo.

Publicēts 2016. gada 1. janvāris autors Marika

Tas, ka alternatīvo zīmolu aromāti kā likums nāk komplektā ar kādu stāstu, ceru, jums nav nekāds jaunums. Mans nesenais atklājums ar nosaukumu Candour varētu saukties arī vienkārši “Kalmes”, “Vāravas skūpsts” vai vismaz “Ezera Sonāte”, bet nē – zīmols Humiecki and Graef konceptuāli velta savus aromātus emocionāliem stāvokļiem, tāpēc Candour pavadošais apraksts ir tik netverams, ka pat man, kā profesionālai rakstītājai, šķiet par daudz sadzejots… Ieskatam sniegšu brīvu un saīsinātu tulkojumu:

“Aromāta nosaukums Candour (tulk. no angļu – atvērtība, atklātība) apraksta to īpašo atvērto stāvokli starp diviem iepriekš saistītiem cilvēkiem, kuriem attiecību svārstīgais posms jau sen tālu aiz muguras. Tas ir pāris, kuri izveidojuši paši savu intuitīvo valodu. Candour veltīts brīdim, kad šie divi cilvēki, kuru ceļi uz brīdi bijuši šķirti, atkal satiekas. (….) Rodas atvērtība, kuru ierobežo viens vienīgs jautājums – un ja nu…? Šim brīdim var sekot vai nu jauns turpinājums vai arī kopīgās vēstures beigas. Saldas skumjas kombinācijā ar “šeit un tagad” un iespējamu nākotnes solījumu – svaigu, tomēr jau pazīstamu…”

Svaigs un tomēr jau pazīstams – tāds patiešām ir šis aromāts, kurā absolūtā pārsvarā ir kalmju smarža. Tā kā pasaulē aiz bijušā “dzelzs priekškara” nemaz nav daudz cilvēku, kuri zina, kā smaržo kalmes, tad daži parfīmfani smaržu enciklopēdijas fragrantica.com komentāros piemin “sausā piena smaržu”. Mēs – tie, kas Jāņos esam plūkuši jāņuzāles, varam vien izteikt līdzjūtību šiem “tumsoņām”, kas neko nerubī no lauku aromātiem. Vismaz mums ir tā priekšrocība atpazīt šo neatkārtojamo, sasodīti patīkamo un izsmalcināto smaržu. Nevienu no citām notīm, kurām it kā šeit būtu jābūt – lavandu, mandeles, sandalu – es pie labākās gribas sajust nespēju, bet pilnīgi pietiek ar kalmēm, lai šis aromāts kļūtu par vienu no maniem nu jau aizgājušā gada favorītajiem atklājumiem. Jāpiebilst, ka Candour tik svaigs nemaz arī vairs nav – tas radīts jau 2012. gadā.

Aiz zīmola nosaukuma Humiecki and Graef slēpjas divi puiši – Sebastian Fischenich and Tobias Muksch, kuri zīmola nosaukumu veltījuši savām vecmāmiņām. Candour sakarā gan svarīgāki ir citi uzvārdi – tā reālie radītāji parfimēri Christoph Hornetz and Christophe Laudamiel, komanda, ko mēdz dēvēt par “Les Christophes”. Šie “Kristofi” atbildīgi arī par citiem H&G aromātiem, kurus vēl turpinu izzināt un pieradināt.

Iepazīties ar Candour iespējams, pasūtot paraudziņu vācu interneta veikalā firstinfragrance vai iebāžot degunu Neroli veikalā tepat Rīgā.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Candour, Humiecki and Graef | Komentēt

Parfīmfanu obligātā literatūra

Publicēts 2015. gada 30. novembris autors Marika

Lai smaržu pasaule man piedod, bet lasīšana tomēr ir mana pirmā kaislība. Sešu gadu vecumā mājās jau biju visas piemērotās un dažas pat nepiemērotās grāmatas izlasījusi, tāpēc māsa mani aizveda uz skolas bibliotēku (es vēl skolā negāju). Tas tik bija pārsteigums – tik daudz grāmatu un tās visas var dabūt! Bibliotēka man šķita pats lieliskākais izgudrojums. Tagad līdzīgu sajūsmu izjūtu, kad atrodu kādu grāmatu par smaržu tēmu. Pirms pāris dienām Rīgas Centra bibliotēkā uzgāju nopietna izmēra “ķieģeli” cietos vākos krievu valodā – “Aromāti un Smaržas Kultūrā”. Izrādās krieviski runājošajā pasaules daļā par aromātiem tiek spriests ar pilnīgi nopietnu attieksmi. Kamēr to vēl tikai lasu, padalīšos pieredzē par senākiem atradumiem. Zemāk nosauktās piecas grāmatas ir bijušas mani ceļveži smaržu pasaulē un tieši šādā secībā.

Parfīms. Autors: Patriks Zīskinds. Grāmata, kas patiešām dziļi ļauj izjust unikālu pieredzi – tāda cilvēka pasauli, kurš izjūt visu apkārtni caur ožu. Šeit var daudz uzzināt arī par smaržu tapšanas vēsturi. Tas ir vienīgais man zināmais publicētais teksts latviešu valodā par smaržu tēmu, kuru ir vērts lasīt. Kaut vai tikai tāpēc, lai kaut nedaudz apgūtu nepieciešamo vārdu krājumu. Grūti pat iedomāties, ka šī grāmata varēja arī netikt uzrakstīta.

Le Snob. Perfume. Autors: Dariush Alavi. Neliela kabatas formāta grāmatiņa no sērijas Le Snob, kas īsos vārdos izstāsta galveno, kas jāzina par smaržām. Tā ir sadalīta nodaļās, kurās sniegti īsi apraksti par autoraprāt nozīmīgākajām vīriešu, sieviešu un unisex smaržām gan meinstrīma, gan nišas smaržu kategorijās – saprotams, uz konkrēto brīdi, kas bija 2012. gads. Vadoties pēc šīs grāmatas, esmu iepazinusies ar vairākiem ļoti interesantiem aromātiem. Un labi, ka mana gaume lielos vilcienos sakrīt ar grāmatiņas autora smaržu gaumi. Visinteresantākais attiecībā uz šo blociņa tipa grāmateli – gatavojot šo ierakstu, uzzināju, ka pāris gadu laikā (!) Le Snob. Perfume cena amazonā izaugusi līdz 300 dolāriem – par lietotu grāmatu… Informācija pārdomām.

Essence and Alchemy. A Book of Perfume. Autore: Mandy Aftel. Ilgi un dikti meklēju internetā kaut ko, kur būtu smalkāk aprakstīts tieši smaržu tapšanas process. Fakts paliek fakts, ka parfimēri īpaši aktīvi ar savām zināšanām nedalās. Bet tas neattiecas uz Mendiju, kuras smaržu studija atrodas Kalifornijā un nosaukta līdzīgi viņas uzvārdam – Afteliers. Viņas tikai no dabīgajām vielām veidotās smaržas ir mega ūber dārgas, tāpēc man līdz šim vēl nav izdevies sakasīt pietiekami daudz naudas, lai iegādātos kaut vai vismaziņāko no Mendijas pudelītēm. Toties grāmata, kura izskatās, kā izdota ļoti nelielā izdevniecībā, ir patiešām vērtīga, jo apskata gan smaržu lietošanas un radīšanas vēsturi, gan sniedz izsmeļošu informāciju par ēteriskajām eļļām un to iedarbību. Grāmatas beigās Mendija dalās pieredzē ēterisko eļļu jaukšanā un pat sniedz receptes un padomus iesācējiem šajā arodā.

The A-Z Guide. Autori: Luca Turin, Tania Sanchez. Par šo grāmatu varat lasīt agrāku ierakstu šeit.

Coming to My Senses. A story of perfume, pleasure, and unlikely bride. Autore: Alyssa Harad.

Pirms pāris gadiem par šo grāmatu tika daudz runāts parfīmfanu blogos, jo šis ir dokumentāls stāsts iz dzīves, kuru sarakstījusi “parasta” sieviete, pēc izglītības filoloģe, kurai agrāk nav bijis nekādas saistības nedz ar modi, nedz ko tamlīdzīgu. Tieši otrādi – Alissa uzskata sevi par pilnīgi pretēju savām līdzgaitniecēm, kuras pērk smaržas un tērē naudu lupatām. Tas viss līdz brīdim, kad Alissa gluži netīšām sāk lasīt blogu par smaržām – Ha! Tieši to pašu, kurš izmainīja arī manu dzīvi. Ir jocīgi, ka grāmatas pirmā daļa gandrīz viens pret vienu apraksta manus pirmos soļus smaržu pasaulē. Diemžēl, kaut kur jau visai tuvu grāmatas izskaņai, kad sižets arvien vairāk pievērsās autores personīgās dzīves peripetijām, mana interese noplaka un es tā arī neesmu pabeigusi šo grāmatu lasīt. Tā gadās… Vismaz es zinu, ka, ja kādreiz sadomāšu rakstīt grāmatu par smaržām, būs jāizdomā pilnīgi cits piegājiens.

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

Roze uz asfalta

Publicēts 2015. gada 24. novembris autors Marika

Vai arī jums ir bērnības trauma, ko izraisījusi kāda tante, kas par daudz lietojusi bulgāru rožu eļļu? Ilgu laiku es dzīvoju pārliecībā, ka rožu aromāti man nepatīk. Bet tas ir laimīgi garām, jo alternatīvie nišas parfimērijas zīmoli savos aromātos atspoguļo tik dažādas rozes gradācijas, ka atrast kaut ko sev piemērotu var ikviens.

Aromāts Asphalt Rainbow mani piesaistīja tieši ar nosaukumu un iesākumā nekas neliecināja par to, ka stāsts būs par rozēm. Biju iedomājusies, ka šī būs oda degvielai, tāpēc, tikusi pie “Asfalta” paraudziņa biju visai vīlusies, jo tas smaržoja vienkārši kaut kā ļoti saldi un tikai mazliet ķīmiski dīvaini.

Amerikāņu zīmola Charenton Macerations mājas lapā uzzināju, ka patiesībā šis aromāts veidots, domājot par krāsainajiem grafiti uz asfalta… Okei… vēlreiz pieliekot degunu pie plaukstas, sāku sajust aromātā kaut ko no aerosola krāsas smaržas… Bet, lasot tālāk, izrādījās, ka vēl dziļāk šajā konceptā paslēpta defragmentēta roze! Hmm… nu, nē – nekādi negribēju piekrist aprakstam, jo tieši tobrīd aromāts ieguva izteiktu ādas sēdekļu smaržu, kas, man īstenībā pat ļoti patīk. Tomēr vēl pāris stundas vēlāk “Asfalta Varavīksne” bija kļuvusi pavisam mierīga un ieguvusi zināmu līdzību ar kādu no astoņdesmito – deviņdesmito gadu klasiskajiem rožu aromātiem – varbūt Lancome Tresor? Vai nav interesanti, ka nišas avangarda indie smaržu studija, izjaucot rozi pa sastāvdaļām un sajaucot to ar asfalta grafiti, beigās iegūst kaut ko visai klasisku tikai, iespējams, jau piemirstu? Piebildīšu, ka Charenton Macerations aromāts Asphalt Rainbow ir 2015. gada izlaidums, pie tam visai dārgs. Aromātu veidojusi parfimēre Cecile Hua (nezinu ne viņas tautību, ne ko citu) – acīmredzot, ka CM zīmola radītājs Duglass Benders (!) (Douglas Bender) pieaicinājis kādu ne īpaši pazīstamu profesionāli tikai, lai īstenotu savu paša radīto konceptu par mīlestības vēstuli uz asfalta. Pats Duglass man šķiet ļoti interesants tipiņš – studējis ķīmiju, filozofiju un modes dizainu, kas ir tiešām lieliska izglītības kombinācija, lai radītu savu parfimērijas zīmolu. Viņa spriedumos par smaržām un ar tām saistītām tēmām, kurus viņš publicē savā CM blogā, der ieklausīties. Pagaidām gan šķiet, ka zīmola smaržas vēl netiek līdzi Duglasa teorētiskajai bāzei un konceptiem. Pievienoju linku uz vienu no viņa rakstiem, kas veltīti Asphalt Rainbow šeit.

Iepriekšējais, pats pirmais CM aromāts – Christopher Street, kas radīts sadarbībā ar vienu no šī brīža top deguniem Ralfu Švīgeru (Ralph Schwieger) izpelnījās īpašu profesionāļu atzinību 2014. gadā. Bet tas ir cits stāsts, kurš man vēl jāizlasa un, kuram ar rozēm nav nekāda sakara. Kaut gan – nekad neko nevar zināt…

Lai ierosinātu arī jūs pameklēt iespēju šī aromāta paraudziņu pasūtīt Lucky Scent vai tamlīdzīgos interneta veikalos, nosaukšu oficiālo Asphalt Rainbow nošu sarakstu:

Galvenajā lomā: rožu eļļa, rozes fragmenti
Akcenti: aerosola krāsas notis, galbanums, maijpuķīte, līčija, ilang-ilang, safrāns, magnolija, āda, akmeņrozīte
Fonā: asfalts, trūdi, pačūlija, koksne, ambra

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

La Vie En Rose. Tauer Perfumes Une Rose Vermeille

Publicēts 2015. gada 21. novembris autors Marika

Pūderis pārklāj visu – pat vissarkanāko saraudāto degunu. Uzklāj tik biezāku kārtu un atkal izskaties kā lellīte. Jā – tā ir tikai glazūra, jā, jūs nekad neuzzināsiet, kas patiesībā notiek zem biezās pūdera kārtas, bet kuru gan tas interesē? Kamēr pietiek rožu, ar kurām izgreznot noplukušo mājokli, visādu mežģīņu, lentīšu, glezniņu ar kurām nomaskēt nolupušu sienu, var nedomāt par to, kas būs tālāk – no kā dzīvosim, ko ēdīsim rīt, parīt, aizparīt. Mums taču pieder šis brīdis, šis vakars, kad pustumsā nav redzamas sīkās grumbiņas un zilie riņķi zem acīm, mēs varam dejot, mētāt pa gaisu kājas un vicināties ar strausa spalvām, aizelsties no straujās dejošanas un bezspēkā atkrist mīkstos samta spilvenos, smejoties paši par sevi. Dzīve ir kabarē – beidz vienreiz nīgroties – no tā tava dzīve nekļūs ne par matu laimīgāka!

Tauer Perfumes smaržas Une Rose Vermeille ir rozā plīvurs, caur kuru skatoties, dzīves šausmas un drausmas iespējams padarīt mazāk šausmīgas un drausmīgas. Tas ir unikāls aromāts, jo Endijs Tauers (Andy Tauer) neko nemēdz darīt pakaļ citiem. Viņš citē tikai pats sevi. Une Rose Vermeille ir rožaini salds, bet ļoti spēcīgs un ekstrēmi sievišķīgs ierocis. Tas ir kā rozā kokaīns, kuru iešņaucot, var plivināties pa gaisu kā spalviņa kaut vai visu nakti. Ja kādu šāda perspektīva neapmierina, tad turieties no URV pa gabalu!

Mazliet racionālas informācijas: tāpat kā citus Tauera aromātus arī šo iespējams nopirkt interneta veikalā firstinfragrance, tiešais links šeit, vienas 50 ml pudelītes cena ir 150 eiro. Jā, kādreiz, pirms Šveices franka krišanas, šis mākslas darbs maksāja stipri lētāk, bet, ticiet man, šī aromāta vērtība var tikai pieaugt, tā, ka šis būs tālredzīgs ieguldījums.

P.S. Raksta ilustrācijā izmantots ekrānšāviņš no mana ikdienišķā ekrāna, kurš cerams ir nokārtojis autortiesības ar klātneesošo Degā kungu.

Publicēts iekš Bez tēmas | Birkas Une Rose Vermeille | 2 komentāru

Smarža – enerģija, gars, dvēsele?

Publicēts 2015. gada 11. novembris autors Marika

Raidījumā Nacionālie dārgumi, 100 g Kultūras , kas veltīts Antrai Liedskalniņai, Lāsma Kugrēna atceras, kā viņu kopīgā kolēģe nākamajā rītā tūlīt pēc izcilās aktrises aiziešanas mūžībā, stāstījusi par savu tikšanos ar Antru sapnī. Antra – tērpusies garā, puķainā kleitā – nākusi viņai pretī pa ielu. Laimīga, apgarota un skaista, bet, kas īpaši interesanti – viņas tuvumā esot bijusi sajūtama brīnišķīga smarža!

Šī nav pirmā reize, kad sastopos ar stāstiem par pārpasaulīgi skaistu aromātu, kuru cilvēki sajūt sapnī vai tiekoties ar būtnēm no citām dimensijām, piemēram, eņģeļiem. Eņģeļu praktiķe Maija Kadiķe apgalvo, ka eņģeļi esot iecienījuši rožu aromātu, bet tuvāk aprakstīt smaržu, kas saistās ar pašu gaismas būtņu parādīšanos, neviens īsti nevar.

Esmu daudz domājusi par aromātvielu nozīmi sakrālos rituālos un smaržu saistību ar smalkajām pasaulēm, tāpēc neesmu īpaši izbrīnīta, kad blakus ikonu reprodukcijām, vaska svecēm un citiem pareizticīgo baznīcas rekvizītiem ieraugu uz veikaliņa SOFRINO* letes arī koka plauktiņu ar mazām smaržu pudelītēm. Jā, tās esot smaržas, nevis kādas nebūt ēteriskās eļļas, apgalvo pārdevēja. Un nākot tās nevis no Krievijas, kā var padomāt, bet gan no Grieķijas. Mana iztēle momentā uzbur ainu ar mūkiem garos, melnos talāros, kuri vāc rožu ziedlapiņas un ber tās lielās koka mucās.

Mazajās pudelītēs nav vairāk par 1 vai 1,5 ml šķīduma, tās maksā 1 eiro 30, tāpēc atļaujos izvēlēties piecas pudelītes, kas kopā izskatās pēc krāsainām ledenēm.

Jasmīns – ļoti spilgta smarža, tuva dabīgajai jasmīna smaržai.

Roze – maiga, iesākumā pat netverama smarža, kuras konsistence un tonis man liek domāt, ka šī substance tiešām satur īstu rožu izejvielas.

Skujas – aromāts viens pret vienu atgādina skuju ekstraktu vannām – tā arī izmantoju.

Ciedrs – ass, izteikts ciedra aromāts, kas tomēr vairāk atgādina smaržas, nevis ēterisko eļļu un kādā brīdī sāk atgādināt arī vecu trauku lupatu aromātu, kas gan nav retums arī smalkajos nišas aromātos.

Muskats – nezin kāpēc man tas smaržo tikai un vienīgi pēc kampareļļas un atgādina bērnību, kad slimoju un mamma ar līdzīgi smaržojošu vielu iezieda man kaklu.

Man gan īsti nav ne jausmas, kā un kur šie aromāti tiek radīti, nevaru garantēt nekādus kvalitātes kritērijus, tie arī nešķiet īpaši piemēroti valkāšanai ikdienā, tomēr kaut kas tajos ir. Varbūt kaut neliela, bet eņģeļu klātbūtne? Un vai gan tā var būt sagadīšanās, ka krievu valodā vārdu “gari” un “smaržas” rakstība ir pilnīgi vienāda – духи?

PS Raksta ilustrācijā izmantots Džona Viljama Voterhausa gleznas Rozes dvēsele (The Soul of the Rose) internetā atrasts attēls.

Sofrino veikaliņš atrodas puspagrabā uz Baznīcas ielas, rajonā starp Dzirnavu un Lāčplēša ielām.

Publicēts iekš Bez tēmas | 1 komentārs