Jāņi ir laiks, kad smaržu koncentrācija Latvijas dabā ir visaugstākā – smaržo pļavas, jasmīni, rozes, kalmju saknes un ozolu zari – jau kopš bērnības šie svētki man saistās ar bagātīgu smaržu buķeti. Tāpēc nešaubījos ne mirkli, kad neilgi pirms Jāņiem Rīgā radās iespēja piedalīties lietuviešu botāniskās parfimēres Rūtas Malkutes vadītajā darbnīcā. Rūta Malkute ir botānisko smaržu zīmola Žali Burtai radītāja, aromterapeite un parfimēre, kurai ir 10 gadu pieredze darbā ar aromātiem. Viņas pirmā skolotāja Lietuvā bijusi botāniskā parfimēre Laime Kiškūne, bet vēlāk zināšanas papildinātas Francijā. Starp citu, Laime bijusi pirmā skolotāja arī Aistim Mickevičusam, kurš vēlāk izveidoja savu zīmolu FumParFum, kas labi pazīstams arī rīdziniekiem.
Pie mums iespēja padarboties profesionāla parfimēra vadībā ir retums. Ja kas tāds arī notiek, tad dalības maksa sasniedz kosmiskus augstumus. Šajā gadījumā 3 stundu ilga nodarbība izmaksāja ap 100 eiro un tajā bija iekļauts nodarbības vadītājas laiks, zināšanas, kā arī viņas sagādātie (augstas kvalitātes) materiāli. Nodarbības rezultātā katrs dalībnieks varēja palepoties ar paša izgatavotu botānisko aromātu zaļā, glīti noformētā 30 ml pudelītē. Izšķirošie punkti, par kuriem ir vērts maksāt, apmeklējot šādas nodarbības ir – vadītāja profesionālā pieredze, vēlme dalīties savās zināšanās un pieejamo materiālu kvalitāte. Šajā gadījumā viss bija kārtībā – esmu arī agrāk piedalījusies pāris smaržu darbnīcās, tāpēc zinu, ka ir vērts maksāt par kvalitatīviem materiāliem un atvērtu komunikāciju, bet nav vērts tērēt ne centa, lai pretī saņemtu vispārzināmu patiesību klāstīšanu un lētas izejvielas.
Bet nu – pie lietas!
Trīs stundas šādai nodarbībai ir visai ierobežots laiks – to noteica pasākuma norises vieta, tāpēc vārdi lieki netika tērēti un uzreiz ķērāmies pie materiālu apzināšanas. Rūtas atlasīto ēterisko eļļu izlase bija veidota domājot par darbnīcas tēmu – Līgo! – tomēr arī tad piedāvātais klāsts (vairāk kā 30 pudelīšu) bija ļoti plašs. Katram no četriem darbnīcas dalībniekiem bija daudz iespēju attīstīt savu tēmu un izveidot atšķirīgu aromātu.
Viss sākās ar materiālu iepazīšanu, sākot ar bāzes notīm, kuras aromātā skan visilgāk un uz ādas paliek pašas pēdējās. Tādu bija pavisam 11 – gan sveķīgas, gan saldenas un zaļas. Kalmes sakne, Indijas vetivērija, bišu vasks, tabakas lapas, tonkas pupiņas, vērmele, ozola ķērpis (oak moss) un vēl citas, no kurām mani visvairāk uzrunāja tieši Atlas Cedarwood ēteriskā eļļa. Arī zemeņu lapas, kuras iesākumā man šķita pārāk maigas, par katru cenu gribēja iekļūt manā aromātā. Tālāk, iepazīstoties ar sirdsnotīm, mana sirds patiešām varēja atveldzēties ne pa jokam – divi rožu absolūti, liepu ziedi, neļķe, melisa… Iepazinos tuvāk ar taragonu, kurš jau agrāk bija pievērsis manu uzmanību labās smaržās. Taragons smaržo mazliet pēc anīsa, tomēr tam piemīt arī spirgts, zaļš svaigums.
Arī virsnošu materiāli bija veseli 11 un šajā kategorijā bija iespēja iepazīties gan ar saldu lavandas paveidu – Lavanda Moett, interesantu, kanēlim līdzīgu mizu Ho Wood, cubeba piparu, galbanuma izolātu un atvieglinātu bergamotes versiju. Vairākas no esencēm jau bija atšķaidītas, lai padarītu gala rezultātu kaut cik prognozējamu.
Ošņājot jaukās pudelītes jau bija pagājusi vairāk nekā stunda, tāpēc veikli vajadzēja ķerties pie maisīšanas. To sākām ar pāris pilieniem smaržu bāzei – sapārojot divas no izvēlētajām pamatnotīm, kurām pēc tam uzmanīgi pa pilieniņam pievienojām vēl vairākas smaržvielas tā, lai veidotos pats smaržu pamats. Sirdsnošu pilienu jau bija jāpievieno mazāk, un virsnotīm piramīdas augšgalā – vēl mazāk. Kad smaržu pamatkompozīcija minimālā daudzumā bija izveidota, pilienu daudzums tika pievienots proporcionāli arvien lielākā skaitā, audzējot tos kopsummā līdz pat 300 pilieniem. Ik pēc soļa vajadzēja pārbaudīt kompozīcijas smaržu, uzpilinot nelielu daudzumu uz testera papīriņa. Manis veidoto kompozīciju Ruta apzīmēja kā īstu fužieri, kaut gan tajā nebija ne paparžu, ne ozola ķērpja, kas manā uzskatā ir vajadzīgi, lai sauktu aromātu par fužieri. Tā veidojās kā svaiga, puķaina kompozīcija ar rozēm un neļķi sirds notīs, pipariem, bergamoti un anīsa aldehīdu virsnotīs, bet smaržu pamatā lielu vietu ieņēma mans šīs dienas atklājums – Atlasa ciedrs.
Galvenā mācība, kuru ieguvu šajā darbnīcā bija tā, ka smaržu veidošana prasa milzīgu precizitāti un koncentrēšanos. Diemžēl man neviena no šīm prasmēm nav stiprā puse. Kādā brīdī sāku just, ka pilienu skaits jūk (kaut arī visu pierakstīju) un noderētu asistenta palīdzība… Nemanot zaudēju modrību un mans līdz šim svaigais aromāts pēkšņi pārvērtās. Nu tajā bija jūtami vieni vienīgi dūmi, bet viss mans neļķu-rožu vainadziņš bija sadedzis Jāņu ugunskurā. Vēlāk, restaurējot liktenīgo notikumu gaitu, secināju, ka, iespējams sajaucu Atlasa ciedra pudelīti (saldu, pēc zīmuļiem smaržojošu noti) ar Virdžīnijas ciedru, kurš momentā sagrāba aromāta vadību savās dūmainajās rokās. Jāpiebilst, ka pat vairākas dienas nostāvoties tumšā skapī, lai kārtīgi samaisītos, aromāts dūmu smaržu nezaudēja.
Bet vai nav dzirdēts, ka tieši kļūdu rezultātā parfimēri radījuši leģendārus aromātus! Tāpēc es daudz nesēroju, jo Līgo tēmai šis aromāts atbilda pilnībā un katram aromātam ir savs adresāts. Tā nu manējais izrādījās kā radīts, lai kļūtu par dāvanu vienam Jānim vārdadienā. Domāju, ka šo pudelīti viņš varēs likt lietā ik reizi, kad ziemā vai rudenī vēlēsies atsaukt atmiņā Līgo vakara noskaņu. Savukārt es pati kaļu plānus par to, kā savu iesākto formulu atkārtot un šoreiz īstenot līdz galam savu sākotnējo ieceri. Tāpēc ceru, ka Rutas vizītes uz Latviju būs biežākas!