Lai Ziemassvētku gaidas padarītu paši sev priecīgākas, sekodegunam aicina lasītājus iesūtīt savus īpašos smaržu stāstus. Dalībnieki gada nogalē tiks uzaicināti uz smaržīgu tikšanos, interesantākie stāsti tiks publicēti blogā, to autori saņems mazas, bet smaržīgas balvas. Gremdējieties atmiņās par kādu sev nozīmīgu aromātu, pierakstiet un nosūtiet uz marika.vitina@gmail.com! Iesūtīšanas termiņš – 21. decembris. Bet tagad iedvesmai pavisam īsas smaržu atmiņas, ko atsūtījusi Ilze.
“Mana interese par smaržām no jauna atsākās pirms kādiem pāris gadiem, kad sapratu, ka manu no 19 gadu vecuma mīlēto Kenzo Parfum d’Ete patiešām nekādi vairs nevarēs nopirkt. Izlietoju vēl pāris pudeles reformulētā aromāta un nolēmu, ka tā vairs nevar turpināt. Nemanot bija paskrējuši kādi 15 gadi, kuru laikā man par lielu sarūgtinājumu no plauktiem bija pazuduši arī visi Kenzo senākie izstrādājumi un man šķita, ka esmu nokļuvusi sintētikas pasaulē. Neko vairāk par neskaitāmām “hugo boss, escada summer” versijām veikalos nemanīju un, kur tikai nepagriezos, viss smaržoja sveši un muļķīgi.
Īstajā brīdī sev par lielu sajūsmu atkal atklāju Neroli veikalu, kur pusaudzes gados ar māsu bieži iegriezāmies. Daudz tālāk par iepazīšanos ar Annick Goutal aromātiem gan netiku, jo nokļuvu Guerlain burvības varā! Samsara bija viena no manām senākajām smaržu atmiņām – atceros, kā kopā ar draudzeni pēc skolas ieklīdām kādā no Tērbatas ielas 90. gadu “butikiem”, kur dabūjām katra savu paraudziņu. Tagad savu ieilgušo smaržu abstinenci nomierināju ar veselu trīs Guerlain 100 ml pudelīšu iegādi (par īpaši izdevīgu cenu, protams), atslābu un varu mierīgi turpināt savu ceļojumu, nu jau lēnām izbaudot un iepazīstot arī visu pārējo smaržu pasauli.”
Paldies, Ilze!