Stāsts par Zielinski and Rozen Perfumerie sākas kādā stilīgā Telavivas kafejnīcā, kur iegriežamies uz tasi kafijas ar svaigi ceptām smalkmaizītēm. Deguna bauda ir neaprakstāma – mitri siltais Vidusjūras gaiss, kurā koši plaukstošo eksotisko koku smarža pieņemas spēkā desmitkārtīgi, sajaukumā ar konditorejas vanilīgajiem aromātiem mani noved teju eiforijā. Bet klausieties tālāk! Kafejnīcas shabby-chic stila tualetē manu skatienu piesaista tumša stikla pudele ar kociņiem, no kuriem plūst patīkams jasmīna aromāts. Uz pudeles uzlīmētā etiķete aptiekas stilā vēsta, ka šī substance izgatavota “Zielinski and Rozen Perfumerie”. Manā galvā iedegas spuldzīte – skaidrs, ka šim “perfumerie” jākļūst par vienu no pieturpunktiem manā mega-īsajā trīs dienu vizītē Izraēlā.
Pirmais darbiņš – iegūglēt. Mājas lapa “žilinska parfimērijai” gan atrodas, diemžēl angļu valodā ir tikai virsraksti. (Lapas adrese interesentiem: http://zrp.co.il/) Ivritu apgūt man galīgi nav laika (kamēr man vispār pielec, ka visi teksti lasās no labās uz kreiso pusi!), tomēr fotogrāfijas un kopīgais mājas lapas stils apstiprina manas aizdomas, ka “žilinskis” ir kaut kas tieši deguna stilā. Ar mana mājastēva palīdzību noskaidrojam, ka veikaliņš atrodas krāmu tirgus kvartālā, kuru aplūkot man vajadzētu šā vai tā.
Nākamajā rītā dodos ar taksi uz Jaffa. Draudzīgais šoferis pirms trim gadiem pārcēlies uz šejieni no NY, tāpēc runā lieliskā angļu valodā un pieved mani gandrīz pie pašām Zielinski veikaliņa durvīm. Tomēr uzreiz iekšā neeju – nolemju vispirms izmest kādu līkumu pa apkārtni. Jaffa vecpilsēta atrodas piecu minūšu gājiena attālumā no jūras un krāmu tirgus kvartālā neskaitāmas bodītes piedāvā galvenokārt visdažādāko stilu mēbeles. Žēl, ka nevaru kādu krēslu paņemt līdzi lidmašīnā!
Kvartāla kafejnīcas īpaši neatšķiras no mūsu pašu stilīgajām Rīgas kafejnīcām, pa vidu krāmu bodēm ir arī daži stilīgie-dārgie rotu, dizaina un modes veikaliņi. Šeit pārsvarā iegriežas tūristi, kas alkst pēc vietējās eksotikas, tomēr tas nav ne uzkrītoši, ne kaitinoši. Brīdi pasēdējusi mīlīgā kafejnīcā, jūtos pietiekami aklimatizējusies, lai dotos pie “žilinska”. Taisnību sakot, kas ir Žilinskis, es tā arī nenoskaidroju, jo tas, kurš rada šīs parfīmu darbnīcas aromātus, ir gara auguma tumšmatis vārdā Erezs Rozens. Izceļojies pa citām valstīm un izstrādājies pa dažādām kosmētikas kompānijām, viņš gadus trīs atpakaļ apmeties Telavivā un atvēris savu smaržu veikalu-darbnīcu. Uz ielas pie veikaliņa redzu arī pašu Erazu, bet, tā kā viņš tobrīd ir aizņemts ar mazuli ratiņos, negribu viņam uzbāzties un sacelt haipu. Nolemju, ka objektīvāku viedokli iegūšu, izlūkojot visu incognito.
Veikaliņa stils atgādina hipsterīgā franču-amerikāņu zīmola Le Labo veikalus, kurus gan esmu redzējusi tikai internetā. Nekas šeit nav īpaši remontēts vai uzprišināts, smaržu pudelītes, kā jau redzams attēlos, ir vienkāršas, no tumši brūna vai zila stikla, etiķetes tiek rakstītas ar roku. Man ienākot, meitene pie kases lej stikla traukā kādu krāsainu vielu, bet tad pienāk man klāt un sāk stāstīt par aromātiem, kas plauktā. Pudelīšu ir daudz un dikti, smaržu nosaukumi pārsvarā raksturo to sastāvu, kas nemaz nav slikti. Palūdzu meiteni atstāt mani uz brīdi mierā un mēģinu pati mierīgi apgūt piedāvājumu. Meitene ar laipnībām neuzmācas, uz jautājumiem atbild lietišķi un lieku interesi par manu personu neizrāda. Manuprāt, tas liecina par to, ka pircēju viņiem netrūkst.
Aromātu blendu stils arī mazliet atgādina Le Labo smaržas, tikai sastāvdaļu tajos noteikti ir mazāk. Visi aromāti ir eau de parfum koncentrācijā un smaržo dabīgi, enerģiski un spilgti. Meitene paskaidro, ka vienlīdz tiekot izmantotas kā dabīgās, tā sintētiskās izejvielas. Visskaļāk mani uzrunā pudelīte ar uzrakstu “Passionfruit+Black Vanilla” – tās aromāts ir vilinoši saldskābs, bet nekādā gadījumā ne šķebinošs. Tieši tas, kas vajadzīgs, lai visu vasaru ap mani spietotu bites!
Pudelītes ir no 5ml līdz 50 ml izmērā, tāpēc nespēju atturēties un iegādājos gan melno vaniļu 30 ml, gan mazu 5 ml pudelīti ar uzrakstu Italian Residence, kas smaržo pēc skujām un atvaļinājuma pie Vidusjūras. Mani iekārdina arī kāds aromāts, kurā atpazīstu apelsīnu ziedus, bet meitene paskaidro, ka tas šobrīd vairs nav pieejams. Toties viņa man iesaka aiziet ielūkoties otrā veikaliņā, kas atrodas turpat ap stūri. Tātad ir vēl viens veikaliņš! Lieliski! Ņemu savas divas pudelītes un dodos meklēt otru smaržu paradīzi.
Otrs Eraza veikaliņš, kura nosaukums ir Come-N-Sense! (vārdu spēle no common sense?) vēl vairāk izskatās pēc darbnīcas, jo meitene un puisis uz vietas “vāra ziepes” un durvis uz ielu ir plaši vaļā, viena lete pat izlikta uz ielas. Es trāpu tieši uz brīdi, kad gatavās ziepes tiek ņemtas ārā no bļodām un grieztas gabalos. Trekni baltie ziepju gabali atgādina kazas sieru un iekārdina mani vēl vairāk nekā smaržas. Aprēķinu, ka katra lielā ziepju šķēle maksā ap 5 eiro, padarot tās manās acīs par dievīgām dāvanām. Izvēlos trīs gabalus – Alone in Barcelona (neroli smarža!), Flower Girl un Girl from Savon, kuru smarža atgādina Parfum de Nicolai smaržas Fig Tea. Puisis, ievērojis manu negausību, stāsta, ka par trim ziepju gabaliem man pienākas vēl ceturtais par brīvu, savukārt, ja nopirkšu četrus ziepju gabalus, tad man pienāksies arī maza pudelīte ar smaržām. Saprotams, ka paķeru vēl vienu ziepju gabalu un dabonu mazu zilu pudelīti, bez nosaukuma, kas smaržo pēc apelsīnu ziediem. Tieši tas, kā man vēl pietrūka! Jūtos patiešām lieliski iepirkusies un tuvējā kafejnīcā cītīgi pierakstu nopirkto un iztērēto. Tagad, lai kā meklēju, vairs nevaru atrast, kur esmu šos pierakstus iebāzusi, tāpēc nevaru padalīties ar iegādāto aromātu izmaksām. Tomēr sajūta palikusi, ka tas viss nebija nemaz tik dārgi un ļaušanās kārdinājumiem neatstāja ne mazāko vainas izjūtu.
Pāris nedēļas pēc atgriešanās mājās, esmu laimīga, ka varu pagarināt brīvības un sava nereālā ceļojuma sajūtu, smaržojoties pēc kārtas un pat reizē no visām trim pudelītēm. Visi izvēlētie aromāti lieliski bagātina viens otru. Izskatās, ka Italian Residence pat sāk jau izbeigties… Nez vai sagaidīšu, kamēr “žilinskis” atvērs savu online veikaliņu starptautiskiem klientiem – nāksies vien doties uz Telavivu vēlreiz!
P.S. Kā bonustreku pievienoju arī foto no stāsta sākumā pieminētās kafejnīcas viesu telpas, kurā būtu ar mieru apmesties uz dzīvi. Šajā noslēpumainajā stikla verandā, kurā viss plaukst, zaļo un smaržo, mani sveicina mazs brīnums – zili-melns putniņš, kura spalvas spoži spīguļo saules staros. Viņš parādās un pazūd tik ātri kā Harija Potera zibsnis, es paspēju vien iespiegties no prieka. Kolāžā redzamais putns ir atrasts internetā pēc nosaukuma honeybird jeb hummingbird.
