-
Arhīvi
- decembris (2023)
- februāris (2023)
- jūlijs (2020)
- marts (2020)
- janvāris (2020)
- novembris (2019)
- oktobris (2019)
- septembris (2019)
- augusts (2019)
- jūlijs (2019)
- jūnijs (2019)
- marts (2019)
- februāris (2019)
- janvāris (2019)
- decembris (2018)
- novembris (2018)
- oktobris (2018)
- septembris (2018)
- augusts (2018)
- jūlijs (2018)
- maijs (2018)
- aprīlis (2018)
- marts (2018)
- februāris (2018)
- janvāris (2018)
- decembris (2017)
- novembris (2017)
- oktobris (2017)
- septembris (2017)
- jūlijs (2017)
- jūnijs (2017)
- maijs (2017)
- aprīlis (2017)
- marts (2017)
- februāris (2017)
- janvāris (2017)
- decembris (2016)
- novembris (2016)
- oktobris (2016)
- augusts (2016)
- jūlijs (2016)
- jūnijs (2016)
- maijs (2016)
- aprīlis (2016)
- marts (2016)
- janvāris (2016)
- novembris (2015)
- oktobris (2015)
- septembris (2015)
- augusts (2015)
- jūlijs (2015)
- maijs (2015)
- aprīlis (2015)
- marts (2015)
- februāris (2015)
- janvāris (2015)
- decembris (2014)
- novembris (2014)
- oktobris (2014)
- septembris (2014)
- augusts (2014)
- jūlijs (2014)
- jūnijs (2014)
- maijs (2014)
- aprīlis (2014)
- marts (2014)
- februāris (2014)
- janvāris (2014)
- decembris (2013)
- novembris (2013)
- oktobris (2013)
- septembris (2013)
- augusts (2013)
- jūlijs (2013)
- jūnijs (2013)
- maijs (2013)
- aprīlis (2013)
-
Meta
Birku arhīvs: Nicola Bianchi
Monom – itāļi, kas nemin Versace taciņu.
“Tad Marija paņēma mārciņu smaržīgas eļļas, kas bija īsta nardu eļļa, ļoti dārga, iezieda Jēzus kājas un nosusināja tās ar saviem matiem, un eļļas smarža piepildīja visu māju.” Šī vieta Jāņa evaņģēlijā jau sen nelika man mieru – kas tā … Turpiniet lasīt