Virsnots
Atceries, ir deviņdesmito knaps sākums, no ārzemēm kāds pārved Vogue un Elle ar nolocītajām reklāmām, kuras var izsmaržot. Kādā īpaši biezā pavasarī bija iznākuši Chloe Narcisse, Givenchy Amarige un Christian Dior Dune – trīs nolocījumi vienā žurnālā, kuru izsmaržoja simtiem degunu vēl pirms manis. Būdama praktiska, mēģināju nogriezt smaržīgo stūrīti, to turēt starp drēbēm, pirms tam ierīvējot aiz auss. Tā tomēr smaržas satikt nevar.
Iedomājies, turpinās deviņdesmtie un Sporta pilī ir modes tirdziņš, kur pastarp dūnu jakām, elastīgajiem cimdiņiem un ķīmiskas krāsas cepurēm ir Smaržu Lavočka. Žurnālos redzētās Chloe un Givenchy miniatūrās pudelītēs (pieci ml?) un testeriem aizkrautas vitrīnas un nelaipnas pārdevējas, aizletes karalienes. Katra mazā pudele maksāja trīsdesmit repšes rubļus, šķiet, un par uzpūšanu uz rokas bija jāmaksā. Apsolīju sev izaugt liela un tik bagāta, lai man pašai būtu Lielās smaržu pudeles, pašai savs auto un mobilais tālrunis. Sapņodama apreibinājos ar nosaukumiem – Fidji, Paloma Picasso, Guerlain Samsara, Cabotine, Dior Poison… Par atlikušo naudu iegādājos Borodinas maizes klaipu trīs dienām, bet tukšo pieliekamo un rūcošo vēderu atsvēra mikropudelīte ar Cacharel Eden.
Sirds nots
Gētisko Sturm und Drang, pirmo randiņu posmu pavadīja Exclamation – izsaukumzīme katram teikumam. VIŅŠ – viņš bija Calvin Klein One mums iepazīstoties un Dior Farenheit, kad aizslīdēja ar salauztu (manu) sirdi un Monsoon Monsoon zili zaļo pudelīti pēdējā dāvanā. Tad mitinājos zemē, kur ārpusē viss smaržoja pēc sniega un zivīm, mūsu studentu istabas bija kanēlī, bet ziepes – vaniļā. Laiks un smaržas gāja uz priekšu, smaržojot pēc Obsession.
Novēroju, kā cits Viņš mūsu romantisko sakaru sākumā dāvāja puķīšu un pļaviņu Estee Lauder Pleasures, stabilizēja vēlīno padsmitnieku jūtu trauksmaino stāvokli ar Elizabeth Arden Fifth Avenue, bet, jo vairāk mums negāja, jo saldākas un indīgākas un smagākas kļuva smaržas, līdz Boucheron Trouble ar čūsku ar rubīna acīm bija pēdējās. Izmetu neatvērtā veidā, jo viss ir labs, kas noslēgts pilnā ciklā.
Bāzes nots
Taču visbeidzot atzīstu, ka galvenā straume nav mana straume un ar atvērtu nāsi mācos saprast smaržošanu. Meklējumi ir ievilinājuši šaurā nišā un prasa pacietību, uzmanību un iedziļināšanos, bet, ja apbalvo, tad ar tiešām smalku un tikai sev derīgu papildspēku vairākos cēlienos, kā arī sniedz skaidru atskārtu, ka pašas labākās smaržas nekad nebūs pudelītēs, jo visus tos notikumus un izjūtas – kā smaržo upe vēlā rudenī vai svaigi uzarta melnzeme pavasara saulē, vai Ķelmēnmaize un sev vien zināma laime – tos pudelītē ar pulverizatoru neielikt. Ij labi.