Johnny Forever? Dior Sauvage

Sāksim ar labo. Joprojām mīlu Džoniju par Cry-baby un Dead Man. Diemžēl par viņa darbībām pēdējā laikā vairs neesmu sajūsmā. Biju nolēmusi nerakstīt par sliktām smaržām, jo jebkura kritika tikai vairo jau tā negatīvo informācijas gūzmu. Tomēr, lai pasargātu jūs no paslīdēšanas uz mārketinga banānu mizas, uzskatu par savu pienākumu jūs informēt: jaunais Dior Sauvage aromāts nav jūsu cienīgs! Un, mīļās meitenes, lūdzu nedāviniet to saviem puišiem, jo tas viņus nepadarīs ne par matu līdzīgākus Džonijam Depam.

Nekritizēšu, bet vienkārši brīnīšos. Vai tiešām Džonija apetīte ir tā augusi, ka nepietiek ar Karību pirātu dārgumiem? Nē, neticu, ka viņš to darījis naudas dēļ. Drīzāk jau, zinot viņa ārkārtīgo cieņu pret visu francisko, viņam šķitis ļoti cienījami reklamēt “paša Dior” aromātu, kura oriģinālo versiju reiz pārstāvējis “pats Alēns Delons”. Un ar ko tad Džonijs būtu sliktāks vai labāks par Bredu Pitu, Džūdu Lovu un Robertu Patinsonu, kas pēdējā laikā reklamējuši smaržas? Kā redzat, mēģinu atrast kādu nebūt pamatotu iemeslu, kas novedis Džoniju līdz nepārdomātam solim reklamēt tik sliktas smaržas…

Galvenā ziņa lasītājam, kurš nav iepzinis mārketinga aizkulises, ir: NEKAS, kas tiek reklamēts ar tāda mēroga un izmaksu kampaņu vienkārši defoltā nevar būt labs. Un Dior Sauvage nav izņēmums. Skaidrs, ka šāda mega reklāmas kampaņa ar šāda līmeņa zvaigzni izmaksā milzīgu summu – un nebūsim naivi – tieši reklāmas budžets arī sastāda vismaz 90 procentus no visām izmaksām, ieskaitot aromāta ražošanu. Tā arī saku – ražošanu, nevis radīšanu vai veidošanu.

Būtu pavisam cits stāsts, ja Džonijs, piemēram, atklājis Tauer Perfumes lielisko Lonestar Memories, pilnīgi par velti atļautu Endijam Taueram izmantot savu seju reklāmas nolūkos, vienkārši tāpat vien – jo patīk aromāts. Zinot, ka Džonijs ir, piemēram, ierunājis krutā sērfera lomu multenē par Kvadrātbiksi tikai par prieku saviem bērniem, tas arī nebūtu nekāds brīnums. Tikai nepārprotiet, šis bija tikai manis izfantazēts piemērs. Endijs Tauers savus aromātus vispār nereklamē, jo tie runā paši par sevi.

Bet, lai nu paliek Džonijs. Visvairāk es brīnos par to, kāpēc vispār šo aromātu vajadzēja nosaukt par Sauvage (tulkojumā – mežonis), liekot mums to salīdzināt ar 1966. gadā Diora namā radīto Eau Sauvage. Šiem aromātiem nav pilnīgi nekā kopīga. Eau Sauvage, (zaļajā pudelē) joprojām ir viens no labākajiem šobrīd veikalā nopērkamajiem vīriešu aromātiem. Franču slavenā parfimēra Edmona Rudņickas (Edmond Roudnitska) oriģinālo formulu 2011. gadā atjauninājis tas pats Fransuā Demašī (François Demachy), kurš atbildīgs par jauno “Mežoņa” izlaidumu. Tomēr salīdzinājums jaunajam par labu nenāk. Labākajā gadījumā tas būtu pelnījis saukties par Petit Sauvage.

Par pašu aromātu īsti pat nav ko teikt. Iespējams, ka izmēģinot Sauvage veikalā, jūs piemānīs pirmais akords, kurā ir arī patīkamas bergamotes un piparu notis, bet tikko jūs atradīsieties pienācīgā attālumā no eventuālā pirkuma vietas, uz jums būs palicis tikai nepatīkami ķīmisks ambroksana smārds. Lai kā aromāta autors neapgalvotu, ka tas veidots no “rūpīgi atlasītām dabīgām sastāvdaļām” un, ka ambroksans esot sintezēts no īstas pelēkās ambras, reālajā aromātā neko tādu saost nav iespējams. Kā ironiski atzīmējusi Robina (bloga nowsmellthis autore), šis aromāts ir tikpat dabisks kā tupperware trauki.

Pozitīvais atlikums no visas šīs jezgas ir Džonija iespēlētā ģitāras improvizācija par Eau Sauvage reklāmas tēmu. Nebrīnīšos, ja tieši šī iespēja uzspēlēt giču arī bija galvenais iemesls, kāpēc Džonijs vispār parakstījās piedalīties šajā kampaņā. Vai arī nabaga Džonijs ir galīgi apmaldījies pats sevī un, kā redzam reklāmā, dodas tur, nezin-kur, meklēt to, nezin-ko.

Skatieties Dior Eau Sauvage 60-to gadu reklāmu (fragments no filmas “Baseins”) šeit. 

Un Džonija versiju:

https://www.youtube.com/watch?v=ejSEUywMHAQ

PS Lai arī man būtu kāds prieciņš no šī raksta, ilustrācijai izmantoju foto nevis no Sauvage kampaņas, bet joprojām nepārspētās filmas Dead Man.