Veikalā I. Izdzīvošanas komplekts kautrīgajiem.

pudelites

Vai arī jums zeltā un dimantā mirdzošā parfimērijas nodaļa šķiet kā apburta pils, kuru sargā trejgalvu pūķi? Atzīšos – man vēl arvien jāpārkāpj zināma barjera, lai pieietu klāt smaržu plauktam un paņemtu rokā kādu no trauslajām pudelītēm.

Vienīgā vieta, kur iespējams izvairīties no tikšanās ar pūķi pārdevēju, ir Stockmann veikals vakarpusē, kad pircēju plūsma ir pietiekami liela, lai pusminūtes laikā varētu neviena nemanīts sasmaržoties un doties tālāk it kā nekas nebūtu bijis.

Tomēr visbiežāk no tikšanās tet-a-tet ar plauktu sargātāju izvairīties nav iespējams un, pirms kārotā aromāta izmēģināšanas, jāiztur vairāki pārbaudījumi. Pirmā lomu spēle ir sekojoša: vienam jāizliekas, ka patiešām taisās ko pirkt, otram – ka grib palīdzēt (bet kurš gan nezina, ka izpalīdzīgo pārdevēju galvenais uzdevums ir nosargāt dārgās pudelītes no garnadžiem un bomžiem).

Ieiet tādā veikalā, kā Neroli – VIENAI! – tas jau ir īsts varoņdarbs, jo tur pircēju nav nekad, bet darbinieki ir tik apgreidoti, ka vienkārši redz tev cauri. Pārdevējai pietiek vien paskatīties uz manu brezenta mugursomu, lai izdarītu attiecīgus secinājumus.  Nu un tad? Vai tas mūs atturēs no smaržu pasaules izzināšanas?

Pirmkārt, es atgādinu sev, ka šie pārdevēji ir tikai cilvēki un arī paši nebūt nevar atļauties bezgalīgi iepirkties savā veikalā. Otrkārt – vienmēr pastāv kāds procents iespējas, ka es patiešām kaut ko nopērku. (Patiesībā gan es vairs neredzu lielu jēgu pirkt pilnu pudelīti, kamēr ībejā to pašu aromātu var dabūt mazākā tilpumā.)

Ja palaimējas, var izrādīties, ka pārdevēja ir gluži patīkams cilvēks, diemžēl pretī var pagadīties arī īsta kobra. Mana formula, ko ilgus gadus izmantoju tādu pārdevēju atšūšanai, bija – “Vai jums ir kaut kas no Hermes?”. Izdzirdējusi šos burvju vārdus, veikala darbiniecei nekas cits neatlika, kā nopūsties – “Nav gan…” un vismaz pāris minūtes ļaut manam degunam netraucēti šņakarēties. Tagad Hermes ir nopērkams uz katra stūra, tāpēc vecais numurs mazliet jāpielāgo jaunajai situācijai. “Vai jums ir Chanel 22?… Estee Lauder Private Collection?” “Nav gan… nav gan…”

Pēdējā laikā, ieejot Neroli, es vienkārši nometu visus slepenos ieročus un pasaku kā ir – mani interesē tas un tas un šis ir vienīgais veikals Rīgā, kur to iespējams izmēģināt. Vai pret to kādam var būt kas iebilstams? Un atcerieties – jūsu pienākums NAV iegādāties aromātu tūlīt un uz vietas. Neviens prātīgs cilvēks, kura uzvārds nav Lembergs, nepirks nezināmas smaržas jau pirmajā reizē, jo jebkurš aromāts jau pēc stundas var pilnībā pārvērsties. Tā arī pasakiet pārdevējai – “paldies, man jāpadomā, uz redzēšanos!” Varu apsolīt, ka viņa jums uzsmaidīs un atbildēs ar to pašu!