Vanille no zīmola Mona di Orio sērijas Les Nombres d’Or. Tā smaržo īsta vaniļa!

Screen shot 2014-02-01 at 8.59.51 PM

Nezinu, no kurienes biju izrāvusi maldīgu pārliecību, ka saldas smaržas, tai skaitā vaniļa, nav manējās. Izrādās, ka gaumīgi veidots īstas vaniļas aromāts var pat izraisīt ko līdzīgu atkarībai.

Vanille smaržas no Mona di Orio sērijas Les Nombres d’Or (Zelta griezums) it kā sastāv no divām pilnīgi atšķirīgām daļām. Pirmā daļa iesākumā izraisa manī vilšanos, jo no aromāta ar šādu nosaukumu ir tikai loģiski sagaidīt ko saldu, bet Vanille pirmais akords man smaržo pēc nezināmas izcelsmes zaļiem, sakapātiem puķu kātiem…

Paiet vairāk nekā stunda, kad negaidīti sākas aromāta otrā daļa. Pamanu kādu saldu, vienkārši brīnišķīgu smaržu, kas nepārprotami izplatās no manis! Nespēju noticēt, ka šis ir tas pats aromāts, kuru izmēģināju no rīta! Šīs smalkās vaniļas notis liek noticēt, ka tām tiešām ir kāds sakars ar augu valstību, nevis kulināriju. Otrreiz, jau apzināti iedziļinoties aromātā, man izdodas sajust virsnošu aprakstā pieminētās krustnagliņas – tikai tas nav vis iecienītais neļķu odekolons, kuru mēdz izmantot cīņā ar odiem! Drīzāk, tās ir Djarum krustnagliņu cigaretes, kuras labi cilvēki ved no Indijas kā suvenīrus. Sāku domāt, ka zaļo kātu aromāts, iespējams, rodas no nošu sarakstā minētā petitgrain* (ēteriskā eļļa, ko iegūst no rūgtā apelsīna lapām un dzinumiem)?

Salīdzinot ar iepriekš blogā aprakstīto Biehl pc02, Vanille noteikti var būt interesants arī vīriešiem – un ne tikai uz mīļotās sievietes ādas! Tas nav nekāds Bārbiju aromāts, bet nopietns mākslas darbs, kurā sajūtamas arī vetīvera un dūmakainas koksnes notis. Vēl, atšķirībā no Biehl pc02, kuram tā arī neizdodas savienoties ar manu personīgo smaržu, Mona di Orio Vanille izskaņā it kā piekļaujas ādai.

Šis ir tas gadījums, kad gribas pieminēt visas notis šajā aromātā. Un tā – Vanille galvenajās lomās: Virsnotis: Rums, rūgtais apelsīns, krustnagliņas. Sirdsnotis: Vaniļa, Lignum Vitae (gvajaka koks) ilang-ilang, tolu koka sveķi, rūgtā apelsīna lapu eļļa (petitgrain). Pamatnotis: sandals, tonkas pupiņas, smalkāda, muskuss, pelēkā ambra.

Tagad saprotu, ka līdz brīdim, kad iepazinos ar Monda di Orio Vanille, es īstas vaniļas smaržu nemaz nepazinu, bet maldīgi to jaucu ar vanilīnu vai kumarīnu.  Mona di Orio vaniļas eliksīrs ir dabīgs, tāpēc arī cena nav nekāda mazā – 160** eiro par 100 ml. Bet jāņem vērā, ka šis ir eau de parfum koncentrācijas aromāts. Bez tam, laimīgā kārtā ir arī ceļojuma komplekts ar trim mazām (10 ml katra) pudelītēm, kas kopā maksā 85 Eiro.

Kada parfīmfane internetā žēlojas par to, ka Vanille vasarā bijis brīnišķīgs, bet, iestājoties aukstam laikam, kļuvis nebaudāms. Nu, ko – vēl viens iemesls gaidīt vasaru un uzzināt, kā gan šis aromāts varētu kļūt vēl brīnišķīgāks?

  • ja kāds var man šo nosaukumu iztulkot latviski, būšu priecīga, jo meklējot internetā valodnieku padomus, uzgāju tikai ieteikumu nosaukt to par sīkgraudu eļļu, kas nu galīgi ir garām, jo šeit runa ir par citrusaugiem…
  • **Minētās cenas ir no interneta veikala firstinfragrance. Veikalā Neroli Rīga, nopērkami abi pieminētie vaniļas aromāti, bet neesmu tur spērusi kāju, kopš eiro ieviešanas, tāpēc man nav ne jausmas, kādi cipari tur šobrīd griežas).