Trīs apelsīni

Screen shot 2014-09-09 at 4.19.34 PM

Visu vasaru meklēju ideālo aromātu, kas būtu spirgts, bet ne ass, sievišķīgs, bet ne smacējošs, puķains, bet ne pārāk salds. Beigās viena no ikdienā visbiežāk lietotajām smaržām izrādījās Le Labo Fleur D’ Oranger 27.   Ar apelsīnu ziediem līdz šim aromātos nebiju satikusies, arī “dzīvajā” zem ziedoša apelsīnkoka neesmu stāvējusi, tāpēc šis aromāts man likās pat ļoti interesants un vasarīgs.

Pēc ārkārtīgi ekskluzīvā, lai neteiktu snobiskā, zīmola Le Labo darinājumiem jādodas uz NY, Londonu vai Maskavu. Ja gribas aptuveni apjaust, kāda tad ir apelsīnkoka ziedu smarža, iesaku izmēģināt citu aromātu – Seville a l’Aube, ko atradīsiet L’Artisan Parfumeur plauktā veikalā Kristiana. Pirms pāris gadiem šī aromāta veidošanai sekoja visi pasaules parfīmfani. Izcilais franču parfimērs Bertrāns Dišafūrs (Bertrand Duchaufour) to radīja, iedvesmojoties no pazīstamas parfīmu aprakstnieces Denīzas Boljē (Denyse Beaulieu) stāsta par viņas aizraušanos ar kādu itāļu puisi (vai vēl konkrētāk, par brīdi, kurā šai pavītušajai dāmai izdevās skaistuli pavest zem ziedoša apelsīnkoka). Par godu sadarbībai ar Dišafūru un aromāta tapšanai Denīza pat sarakstījusi grāmatu “The Perfume Lover”. Cik var noprast pēc lasītāju atsauksmēm, grāmatā atvēlēts mazliet par daudz vietas autores privātās dzīves detaļām. Arī man šķiet, ka Seville a l’Aube (Seviļas rītausma) aromāta idejas aprakstā nebija obligāti pieminēt Denīzas melno mežģīņu zeķturi… Kas attiecas uz pašu smaržu, tā vienkārši ir pārāk asa un smaga (manis pēc to varēja nosaukt par “Veco koķeti”!) Lai nu kā, apelsīnkoka ziedi šajā aromātā ir sajūtami tīri labi. Salīdzinoši Le Labo Fleur d’ Oranger 27 ir daudz vieglāks un vēl mazāk atgādina ziepes. Intensitātes ziņā ziedošo apelsīnkoku varētu salīdzināt ar ievām, tajos ir arī kaut kas rūgtens. Secināju, ka tā ir arī visai viltīga nots – ik reizi sasmaržojoties ar Fleur d’ Oranger 27 mana reakcija mazliet nosvārstījās starp iedaļām “interesanti” un “kaitinoši”. “Interesanti” tomēr ņēma virsroku un tā es turpināju, kamēr abas paraudziņu pudelītes bija iztērētas.

Vasara jau bija tuvu izskaņai, kad atklāju vēl vienu lielisku vasaras aromātu. Pirmo reiz sasmaržojoties ar Carthusia di Capri Mediterraneo, es vai palēcos gaisā no prieka – šis aromāts dzirkstīja gluži kā tikko glāzē ieliets grenadīna dzēriens – vēl izgreznots ar apelsīna un citrona šķēlītēm. Mediterraneo ir diezgan vienkāršs – tajā nav daudz sastāvdaļu, toties tas ir priecīgs un momentā uzlabo garastāvokli. Oficiālajos aprakstos nošu sarakstā apelsīni gan netiek pieminēti – tikai citroni un tēja, tomēr tajā ir kaut kas salds, kas rada iespaidu par apelsīniem un kampari. Aromāts īpaši nemainās (šis nebūs stāsts par trim attīstības fāzēm) un izzūd visai ātri, tomēr pirmā malka spirdzinājums vien ir to vērts.

Tāda man bijusi šī vasara – iesākusies ar apelsīnu ziediem, vēlāk dabiski nobriedusi par augļiem un miziņām… Vismaz tagad zinu, ka varēšu vasaras sajūtas krietni pagarināt ar Mediterraneo, kas, starp citu, pieejams arī kā mājas aromāts un varētu labi noderēt mūsu pelēkajos ziemas mēnešos.  Kurš gan labāk par itāļiem zinās, kā saķert sauli un vasaru pudelītē!

Jautājums – kur to visu dabūt? Carthusia smaržas Latvijā neesmu redzējusi, (šeit lasāms Ingrīdas Zāberes stāsts par citu Carthusia aromātu ), bet, pasūtinot pie ausliebezumduft/firstinfragrance 100 ml pudelīte maksās 80 Eur. Le Labo Fleur d’ Oranger 27 cena Ņujorkā ir 160 USD par 50 ml un 240 USD par 100 ml pudelīti. Pasūtināt Le Labo aromātus viņu interneta veikalā no štatiem arī ir iespējams, bet, diez vai tas būs izdevīgi, ņemot vērā sūtīšanas izmaksas un to, ka nāksies maksāt muitas nodokli un varbūt pat vēl braukt pakaļ uz to aizdomīgo vietu pie lidostas.