Smaržo vai smird? Strange Love un ūda kults Ņujorkā

Nezinu, kādu smaržu atgādina ūds cilvēkiem, kuri nav auguši laukos vai vismaz vasarās saskārušies ar govīm, kūtīm un govju pļekām pļavās… Runa ir par dabīgo ūdu, kurš visai stipri atšķiras no sintētiskā. Pirmkārt, tie atšķiras ar cenu – ja redzat uzrakstu oud uz pudelītes, kura nemaksā vairākus simtus, ticiet man, tā būs sintētiskā versija. Otrs veids, kā atšķirt vienu no otra, ir salīdzināt smaržu ar savām bērnības atmiņām. Kaut arī dabīgais ūds izplata visai bīstamu aromātu, to pētīt ir daudz interesantāk nekā sīvo sintētisko versiju.

Īstais ūds nāk no arābu zemēm, tā iegūšana ir visai sarežģīta, tāpēc par to daudz kļūdainas informācijas. Akvilārija ir koks, kurš mēdz saslimt ar parazītisku sēni, kura rezultātā tā koksne iegūst tumšāku nokrāsu un izdala smaržīgus sveķus. Tumsnējo koksnes daļu griež nost, kaltē un izmanto kvēpināšanai, bet no sveķiem iegūst ūdu. Austrumu zemēs šī viela pazīstama jau gadu simtiem vai tūkstošiem, bet rietumos – salīdzinoši nesen.

Jaunāko ūda paraudziņu no Ņujorkas superstilīgā zīmola strangelove NYC, es laimīgā kārtā ieguvu Milānas Esxence izstādes laikā, lai arī šis zīmols tur nemaz nepiedalījās. Dabīgā ūda aromāts deadofnight radīts jau 2014. gadā, sadarbojoties parfimēram Kristofam Laudamjēlam (Christophe Laudamiel) un zīmola radošajai direktorei Helēnai Kristensenai (protams, ka vēl atceraties šo dāņu supermodeli). 2014. gads bija laiks, kad ūds vēl bija pieprasīts un jauns ingredients rietumu parfimērijā, jo šodien ar to jau vairs nevienu īpaši nepārsteigsi.

Ir divi parfimēri, kuriem patīk eksperimentēt uz robežas smarža/smaka. Viens no tiem ir Alessandro Gualtieri (Nasomatto un Orto Parisi dibinātājs), bet otrs – Laudamjēls, kurš pazīstams, piemēram, ar darbu pie Zīskinda romānam “Parfīms” veltītajiem aromiem, no kuriem Human Existance, vienkārši smirdēja pēc fekālijām. Aromātu aprakstos šāda veida notis apzīmē ar vārdu animalic, jo laikam tiešākus vārdus smalkajā parfimērijas pasaulē nav pieņemts lietot.

deadofnight piesaista degunu tieši ar šo svārstīšanos uz naža asmens starp piedauzību un interesantumu. It īpaši pašā sākumā sajūta ir tāda, it kā deguna priekšā būtu govs pļeka, kas dāsni appūsta ar puķainu parfīmu (jasmīns un roze), tomēr atraut degunu arī nav iespējams. Šajā brīdī aizejot uz kādu publisku pasākumu, ap mani strauji izveidotos diezgan brīva telpa… Pēc stundām 2 aromāts nomierinās un šķiet, ka nu jau nebūtu bail iziet arī sabiedrībā, bet visjaukākais moments iestājas vēl pēc pāris stundām, kad aromāts jau piekļāvies ādai un smaržo silti un mājīgi (nu, iedomāsimies siltu vasaras nakti siena kaudzē kaut kur govju laidarā). Aprakstā šis aromāts tiek raksturots kā afrodiziaks, jebšu uzbudinošs… man domāt tas var piesaistīt ļoti īpašu attiecību cienītājus, tāpēc laikam ar iziešanu sabiedrībā pagaidām neriskēšu.

Visvairāk komentāru blogos saņem aromāta cena – 1,5 ml tīrās deadofnight vielas eļļas veidā maksā 55 $, bet 50ml pudelīte eaux de parfum – 475 $, tomēr tieši cena kalpo par pierādījumu uzticamai ūda izcelsmei. Bez tam, zīmola strangelove dibinātāja Elizabete Geinsa (Elizabeth Gaynes) pati nodarbojas arī ar dabīgu parfimērijas izejvielu ražošanas biznesu Borneo, Malaizijā, kompānijā ar nosaukumu GaiaOne, kas sadarbojoties arī ar Givaudan.

Tā kā augsto cenu dēļ tikt pie īsta ūda ostīšanas nav nemaz tik vienkārši, novērtēju šo iespēju iepazīties un labprāt paostītu arī citus “dīvainās mīlas” zīmola darinājumus, tomēr diez vai esmu pietiekami dīvaina, lai kļūtu par vienu no šī, kā teikts mājas lapā, kulta zīmola sekotājām. Tā vietā labāk paklausīšos “Strange love” vecās labās kulta grupas DM izpildījumā. Links šeit.

Par aromātiem un zīmoliem

Meta

Subscribe to my posts



Created by Webfish.