Smarža – enerģija, gars, dvēsele?

Screen shot 2014-02-12 at 3.59.47 PM

Raidījumā Nacionālie dārgumi, 100 g Kultūras , kas veltīts Antrai Liedskalniņai, Lāsma Kugrēna atceras, kā viņu kopīgā kolēģe nākamajā rītā tūlīt pēc izcilās aktrises aiziešanas mūžībā, stāstījusi par savu tikšanos ar Antru sapnī. Antra – tērpusies garā, puķainā kleitā – nākusi viņai pretī pa ielu. Laimīga, apgarota un skaista, bet, kas īpaši interesanti – viņas tuvumā esot bijusi sajūtama brīnišķīga smarža!

Šī nav pirmā reize, kad sastopos ar stāstiem par pārpasaulīgi skaistu aromātu, kuru cilvēki sajūt sapnī vai tiekoties ar būtnēm no citām dimensijām, piemēram, eņģeļiem. Eņģeļu praktiķe Maija Kadiķe apgalvo, ka eņģeļi esot iecienījuši rožu aromātu, bet tuvāk aprakstīt smaržu, kas saistās ar pašu gaismas būtņu parādīšanos, neviens īsti nevar.

Esmu daudz domājusi par aromātvielu nozīmi sakrālos rituālos un smaržu saistību ar smalkajām pasaulēm, tāpēc neesmu īpaši izbrīnīta, kad blakus ikonu reprodukcijām, vaska svecēm un citiem pareizticīgo baznīcas rekvizītiem ieraugu uz veikaliņa SOFRINOletes arī koka plauktiņu ar mazām smaržu pudelītēm. Jā, tās esot smaržas, nevis kādas nebūt ēteriskās eļļas, apgalvo pārdevēja. Un nākot tās nevis no Krievijas, kā var padomāt, bet gan no Grieķijas. Mana iztēle momentā uzbur ainu ar mūkiem garos, melnos talāros, kuri vāc rožu ziedlapiņas un ber tās lielās koka mucās.

Mazajās pudelītēs nav vairāk par 1 vai 1,5 ml šķīduma, tās maksā 1 eiro 30, tāpēc atļaujos izvēlēties piecas pudelītes, kas kopā izskatās pēc krāsainām ledenēm.

 

Screen shot 2015-11-11 at 2.57.34 PM

Jasmīns – ļoti spilgta smarža, tuva dabīgajai jasmīna smaržai.

Roze – maiga, iesākumā pat netverama smarža, kuras konsistence un tonis man liek domāt, ka šī substance tiešām satur īstu rožu izejvielas.

Skujas – aromāts viens pret vienu atgādina skuju ekstraktu vannām – tā arī izmantoju.

Ciedrs – ass, izteikts ciedra aromāts, kas tomēr vairāk atgādina smaržas, nevis ēterisko eļļu un kādā brīdī sāk atgādināt arī vecu trauku lupatu aromātu, kas gan nav retums arī smalkajos nišas aromātos.

Muskats – nezin kāpēc man tas smaržo tikai un vienīgi pēc kampareļļas un atgādina bērnību, kad slimoju un mamma ar līdzīgi smaržojošu vielu iezieda man kaklu.

Man gan īsti nav ne jausmas, kā un kur šie aromāti tiek radīti, nevaru garantēt nekādus kvalitātes kritērijus, tie arī nešķiet īpaši piemēroti valkāšanai ikdienā, tomēr kaut kas tajos ir. Varbūt kaut neliela, bet eņģeļu klātbūtne? Un vai gan tā var būt sagadīšanās, ka krievu valodā vārdu “gari” un “smaržas” rakstība ir pilnīgi vienāda – духи?

PS Raksta ilustrācijā izmantots Džona Viljama Voterhausa gleznas Rozes dvēsele (The Soul of the Rose) internetā atrasts attēls.

  • Sofrino veikaliņš atrodas puspagrabā uz Baznīcas ielas, rajonā starp Dzirnavu un Lāčplēša ielām.