K.I.N? jeb Kas ir niša? Pārdomas pēc Pitti Fragranze nišas parfimērijas izstādes

Malkoju karstu kafiju ar pienu no Starbucks milzīgās krūzes, kurā varētu ietilpt vismaz sešas itāļu “lapsu indes” porcijas, un kavējos pārdomās par pieredzēto 16. nišas un māksliniecisko smaržu izstādē Pitti Fragranze Florencē.

“Niša ir mirusi!” – tā nebaidās paziņot ietekmīgi cilvēki, kuri šajā alternatīvās parfimērijas lauciņā jau “apēduši suni”. Vai tiešām var būt, ka kamēr mēs šeit vēl pat īsti neesam ierubījušies, kas īsti slēpjas aiz šī “nišas” apzīmējuma, kad tas jau zaudējis savu nozīmi? Tā, diemžēl, ir – alternatīvās parfimērijas kustība, kura aizsākās 2000šo gadu sākumā, ir absolūti izmainījusies. Kas notiek?

Pirmkārt, ir daudz grūtāk novilkt robežas starp nišas un selektīvo parfimēriju. Masu parfimērijas tirgus, pamanot, ka nišas parfimērija sāk “izgriezt viņiem pogas”, dara ko var. Zīmoli rada “īpašas” līnijas, pieaicinot slavenus parfimērus, izmantojot īpašākas izejvielas un pārdodot šos ražojumus par cenu, kura pat var pārsniegt nišas smaržu cenas. Kaut arī šīm smaržām ir zināmi parfimēri, ar to vien vēl nepietiek, lai šos aromātus varētu saukt par māksliniecisko parfimēriju. Domāju, ka varam mierīgi visas šīs YSL, Lancome un pārējo dārgās pudeles ielikt kastītē ar uzrakstu “selektīvā parfimērija”. Ak, jā – tilpumi arī tiek mainīti, lai galīgi sajauktu pircējam galvu – (gluži kā ar mūsu krējumiem) – var būt gan pudeles, kas izskatās pēc 100 ml, bet īstenībā ir 75 ml, gan pudeles, kas izskatās pēc 100 ml, bet īstenībā ir 145ml, cenas grūti salīdzināt. Jebkurā gadījumā runa ir par cenu, kas pārsniedz 150 eiro par pudeli, lai cik parfīma arī tur nebūtu iekšā. Attēlā zemāk redzama Lancome ekskluzīvo smaržu līnija Milānas lidostā.

Savukārt daudzus no reiz izteikti neatkarīgiem nišas brendiem jau nopirkušas tādas lielās korporācijas kā Estee Lauder – piemēram, Le Labo, Jo Malone, By Killian, līdz ar to to izplatība pasaulē ir stipri palielinājusies (un arī ražošanas apjomi), tāpēc šo zīmolu piederība pie “nišas” jau ir apšaubāma. Jo viena no svarīgām nišas parfimērijas atšķirībām ir nelieli ražošanas apjomi salīdzinājumā ar masu produkciju.

Ik gadu parādās arvien jauni “fake” jeb viltotie nišas brendi, kuri gan izliekas par māksliniecisko parfimēriju, bet kuru pamatā nav nekādas citas idejas, izņemot vēlmi “paķert pēdējo pīrāga gabalu”, “ielēkt pēdējā vagonā”, “uzsēsties uz astes” un tā tālāk. Tas labi novērojams arī Pitti Fragranze izstādē. Uzcept logo, samaksāt grafiskajam dizaineram, nopirkt dažas formulas – cik tur tā darba! Principā, pārdot smaržas ir apmēram tikpat izdevīgi, kā pārdot popkornu, tikai to gala cena ir simtiem reižu augstāka…

Šogad izstādē piedalījās jau daudz mazāk zīmolu nekā iepriekš, jo vairāki no regulārajiem dalībniekiem savus ražojumus izstādījuši paralēli  Pitti kaut kur citur pilsētā, bet citi sadarbojas tikai ar izstādi, kura notiek Milānā pavasarī un, kuru rīko cita organizācija. Viens no nišas zīmolu lielākajiem pārstāvjiem Itālijā – Intertrade Group – šogad izstāžu zālē nemaz neparādās. Arī alternatīvās parfimērijas celmlauži Etat Libre d’Orange izstādās kaut kur pilsētā.

Gaisā jau klīst runas par trešo nišas vilni, kuram it kā būtu jānāk. Te jāpaskaidro, ka pie pirmās nišas pieder tie zīmoli, kuri jau izsenis ražojuši smaržas savos mazajos apjomos, bet par otro vilni mēdz uzskatīt zīmolus (L’Artisan Perfumeur, Etat Libre d’Orange, Tauer Perfumes), kas radās aptuveni gadsimtu mijā, kā alternatīva vienveidīgo smaržu rūpnieciskajai ražošanai.

Mans veids, kā noteikt, kas ir niša un kas nav ir vienkāršs. Mākslinieciskās parfimērijas pamatā ir aromāta radītāju vēlme radoši izpausties, sasniegt kādu mērķi, kurš NAV tikai komerciāls. Kā jau jebkurai darbībai, kura tiek veikta – svarīgākais ir nodoms. Lai patērētāji spētu visā šajā orientēties, vajadzīga plašāk pieejama informācija un izglītība. Tieši par smaržu izglītības ieviešanu skolās ir vērts runāt, jo arī ožas maņa ir tikpat vērtīga un attīstāma, kā pārējās. Vai šai radošajai izpausmei svarīga profesionalitāte? Gan jā, gan nē. Jā, jo smaržu mākslai tomēr ir zināma ietekme uz cilvēka veselību, bet vai tad mēs nedosim bērniem otas un krāsas un neļausim viņiem gleznot un zīmēt, iekams tie nespēs uzrādīt diplomu par mākslas skolas beigšanu?

PS Drīzumā – vairāk par izstādē satiktajiem cilvēkiem un zīmoliem. Pateicība airbaltic par iespēju nokļūt Florencē!

Par aromātiem un zīmoliem

Meta

Subscribe to my posts



Created by Webfish.