Aizliegtās vielas

Screen shot 2015-01-11 at 3.15.38 PM

Ir cilvēki, kuriem varen nesas prāts visu aizliegt. Un ir cilvēki, kuri, savukārt, ir varen nadzīgi visu aizliegto izmēģināt. Kamēr cilvēki ir pieauguši un informēti par sekām, es neredzu aizliegumiem nekādu jēgu. Mums taču ir dota izvēle, vai ne? Bet ne par to šoreiz. Šoreiz par to, kā aizliegumus savā labā izmanto parfimēri. Tieši pateicoties kontraversiālajiem aromātu nosaukumiem, zīmola Nasomatto (kurš bāzējoties nekur citur kā Amsterdamā), smaržas Black Afgano un White Chinese ir tik pieprasītas. Jo, redz, Black Afgano ir slepens nosaukums kādam no hašiša paveidiem, bet baltais ķīnietis ir domāts nekas cits kā kokaīns. No kokaīna baidos pat smaržu veidā, tāpēc, krītot par upuri savai ziņkārībai, pasūtināju melnā hašiša, tas ir afgāņa, paraudziņu.

Šķīduma zaļgani melnīgsnējais tonis vien jau ir iespaidīgs… tik tālu viss atbilst… bet smarža… Pirmais blieziens tiešām var teikt, ka “iedod pa galvu”. Aromāta koncentrācija atbilst parfīmam t.i. smaržām, nevis kādam tur ūdentiņam. Kopumā smaržu var raksturot ar vienu vienīgu vārdu – ūds* jebšu oud. Tas mani sarūgtina, jo biju cerējusi, ka “afgānis” smaržos vismaz pēc kaņepēm. Ja kaut reizi mūžā esi pasmaržojis vaskaini pūkainos kaņepju ziedus, šo specifisko smaržu nevar aizmirst – tā ir asa, zāļaina un medaina vienlaicīgi. (Un nemaz nemēģiniet man piesiet ko kriminālu, jo ziedi visām kaņepēm – gan atļautajām, gan aizliegtajām, smaržo vienādi, neatkarīgi no THC satura to sastāvā). Black Afgano izskaņā var sajust arī kafiju un šokolādi, kas padara to līdzīgu Serge Lutens Santal Majuscule. 

Tātad – ūds ir bagātīgs un ļoti spēcīgs un padara Black Afgano par ļoti austrumnieciskām smaržām. Dabīgais ūds ir dārgāks par zeltu, jo tā iegūšana saistās ar ievērojamu laika patēriņu. (Agarkoks tiek saslimdināts ar kādu tur parazītisku slimību, kuras iespaidā sāk izdalīt īpaši smaržīgu vielu). Zināmu laiku šo noti varēja satikt vien arābu pasaulē radītajos aromātos, piemēram, zīmola Amouage neganti dārgajos darinājumos, bet, kopš uzķīmiķota ūda sintētiskā versija, tas tiek izmantots visai plaši.

Nasomatto apgalvo, ka izmanto dabīgo ūdu, ticēsim viņiem uz vārda, bet, lai vai kā, manu priekšstatu par hašišu “Melnais Afgānis” tomēr nepiepilda. Toties pēdējā laikā esmu atklājusi pāris citus aromātus, kas nebūt nesola smaržot pēc “aizliegtām vielām”, bet ārkārtīgi atgādina kaņepju smaržu. Kaut vai, piemēram, amerikāņu indie zīmola Kerosene aromāts Wood Haven –  svaigs, interesants un pietiekami noturīgs. Diemžēl, mūsu laika joslā nav dabonams. Kaut ko līdzīgu esmu saūdusi arī Mark Buxton aromātā Devil in Disguise, kas stāv tepat Neroli veikalā Rīgā. Visbeidzot, arī Chanel Les Exclusifs līnijas aromāts Sycomore, kuru man bija tā laime nesen uz brīdi paostīt, man pēkšņi ļoti atgādināja tieši kaņepes.

Tā kā ostīt un smaržot aromātus nav aizliegts, lai vai kā arī tie netiktu nosaukti, Nasomatto hašišu un kokaīnu var pasūtināt gan viņu pašu mājas lapā www.nasomatto.com, gan vācu interneta veikalā firstinfragrance.com. (Kopš 2017. gada Nasomatto aromāti pieejami Spicē Debenhams veikalā! Savukārt Sycomore iespējams paostīt KristiAna veikalā galerijā Rīga, kur pieejami Chanel Exclusifs aromāti.)

* Neliela lingvistiska atkāpe par oud – šī rakstiņa publicēšanu ilgi atliku tīri lingvistisku problēmu dēļ. Esmu ieņēmusi galvā, ka visas smaržu sastāvdaļas un notis vajag latviskot, bet ilgi nevarēju atrast oud latviešu versiju. Internetā sastopamajos latviešu tekstos oud parasti tiek saukts par agarkoka eļļu, kas tas arī būtībā ir. Vienā no kosmētikas pārdevēju mājas lapām atradu to nosauktu par udu. Šobrīd esmu izšķīrusies lietot beautybyblogeers veidotājas Santas ierosināto “ūds”, kas izklausās pietiekami latvisks.