Jaunais, 2026. gads sāksies ar lekciju mājīgajās Kalnciema kvartāla telpās. Šajā lekcijā pāršķiram mākslas vēstures lappuses, meklējot smaržu mākslas pirmsākumus. Iepazīstinu arī ar jaunākajām smaržu mākslas izpausmēm, instalācijām, ar iespēju arī pasmaržot aromātus. Lekcijas otrajā daļā izsmaržosim vairākus aromātus, kas nominēti vai apbalvoti gadskārtējā Smaržu un mākslas institūta konkursā (Institute of Art and Olfaction).
Biļetes uz pasākumu šeit.
Joprojām daudz domu rosās galvā pēc oktobrī Rīgā notikušā pirmā “Smaržu mākslas festivāla”, tāpēc īsumā par to pastāstīšu, ja palaidāt to garām. Šo deguniem svarīgo notikumu bija izauklējis Sandris Mūriņš ar draugu, brīvprātīgo un pāris atbalstītāju palīdzību, starp kuriem galvenais ir radošā rūpnīca “Veldze”, kuras teritorijā notika šis pasākums (btw, tas pieder igauņiem). Sandris jau ir iniciējis vairākus ar ožas maņu saistītus projektus – pazīstamākais no tiem ir Scent camera jeb, kā tagad tas tiek dēvēts – aromagrāfs, kuru viņš demonstrēja darbībā arī festivāla ietvaros. Šis projekts nodarbojas ar pirmajā mirklī šķietami utopisku ideju ierakstīt smaržu tā, lai pēcāk to būtu iespējams atskaņot citā vietā un laikā. Citi, iespējams, ir dzirdējuši par viņa atvērto smaržu mākslas galeriju “Nāsī”. Te seko foto ar Sandri no festivāla atklāšanas vakara:
Par spīti tam, ka festivāls tapa bez vērā ņemama finansiāla atbalsta, manuprāt, tas izdevās lieliski – izstādē piedalījās ap 40 mākslinieku, kā no Latvijas, tā ārzemēm, un trīs festivāla dienas notika arī vesela rinda satelītpasākumu – smaržu pastaigas, performances, dzejas lasījumi un pat dejas.
Visinteresantākie dalībnieki festivālā bija argentīniešu komanda (attēls augšā) – multidisciplinārā māksliniece Marija Zeņja (Maria Zegna) un smaržu ērģeļu radītāji Bruno Mežs (Bruno Mesz) un Sebastjans Tedesko (Sebastian Tedesco). Viņu atvestās smaržu “ērģeles”, kas ar tvaika palīdzību spēja atskaņot pat 6-8 dažādas aromātu kompozīcijas pēc kārtas, kļuva par festivāla naglu. Atklāšanas vakarā aromātu kompozīcijas pavadīja Marijas veidoto filmu, kurā viņa atceras savu vecmāmiņu un aromātus, kas saistās ar viņu. Savukārt nākamās dienas performancē What Does Survival Smell Like, kas notika iespaidīgajos “Veldzes” pagrabos, Marija reflektēja par savu eksistenciālo pieredzi teroraktā Londonas metro, viņas stāstu papildināja video un ierīce, kas aromātus telpā izplatīja ar ventilatora palīdzību, bet performances beigās māksliniece katru skatītāju iesmaržināja ar pašas radītu mierinājuma aromātu. Šis noslēgums līdzinājās iesvētīšanā kādā slepenā brālībā. Lūk, pāris attēli no šīs performances:
Pavisam ekskluzīvs nelielās telpas un ierobežotā dalībnieku skaita dēļ bija argentīniešu komandas videoseanss Love Labor Lost, kas pievērsa uzmanību ekoloģiskām problēmām. Uz ekrāna redzamo videomākslu pavadīja smaržu ērģeļu “spēlētie” aromātu akordi un šoreiz papildus deguna aktivitātēm, arī garšas kārpiņām bija ko darīt. Mini-uzkodiņu sastāvs brīžiem bija pat neatšifrējams un kopumā man šis aromātiski-kulinārais piedzīvojums atgādināja Alises ceļojumu Brīnumzemē – labi, ka pēc tā nesarāvos maziņa vai neizaugu par milzeni.
Somu mākslinieces Mākslas un pētījumu maģistres (Master of Arts and Research) Ēvas-Līsas Puhakas (Eeva-Liisa Puhakka) instalācija visprecīzāk atbilda tam, kādai, manuprāt, būtu jābūt olfaktorajai mākslai – proti, darba ideju un emocionālo reakciju līdz skatītājam aiznes tieši smaržojoša vai smakojoša viela, kas iepildīta neitrālā traukā. Viņas instalācijā Leave the Mind, leave the body vizuāli nekas skatītāju nepiesaista, jāiedziļinās konceptā un jācenšas sajust aromātus un savas reakcijas uz tiem. Ēvas-Līsas darbs reflektēja par to, kā ķermenis pāriet uz neredzamo dimensiju, izdalot aromātu, īsāk sakot, par nāvi. Stikla trauciņos iepildītās vielas nebija parfīmi, bet aromātiski (ne vienmēr patīkami) maisījumi. Viņas specialitāti somi nosaukuši par hybrid arts, latviski vēl šādu apzīmējumu nebiju dzirdējusi. Zemāk attēlā – Ēva-Līsa pie savas instalācijas fragmenta.
Jaunās latviešu mākslinieces Katrīnas Levānes glezna + smaržu objekti bija klasisks paraugs tam, kā vizuālajam darbam tiek pievienota olfaktorā dimensija. Katrīnas daudzdaļīgo gleznojumu papildināja divi aromāti ar mūsdienu parfimērijā tik populārajām petrihora jeb mitras zemes notīm. Šis aromāts šķita veidots profesionāli un radīja aizdomas, ka to veidojis kāds profesionāls parfimērs, kas gan nekur nebija minēts.
Portugāļu māksliniece Marija Migela Pratas (Maria Miguel Pratas) vispār ļoti brīvi – un kurš to viņai var aizliegt – bija darbojusies ar sev nozīmīgiem objektiem un to iesmaržināšanu. Performances laikā viņa aicināja skatītājus paralēli viņas dzeju lasījumam iepazīt īpašas aromātu kompozīcijas, kas ceļoja apkārt mazās paraudziņu pudelītēs.
Festivāla izstādē bija arī darbi, kuru autorus bija iedvesmojuši parfimērijas aromāti. Šeit jāpiemin Sabīnes Vekmanes un Nortean parfimēra Artūra Petersona sadarbība, izstādot Sabīnes gleznu par Serpense parfīma tēmu. Arī Emīlijas Grinbergas darbu sērija “Viņas smarža” bija veidota, smeļoties iedvesmu jau gatavos aromātos. Šajā gadījumā gan man būtu prasījies uzzināt arī konkrēto aromātu nosaukumus.
Kristīna Elettra Rubīne bija eksperimentējusi ar ēteriskajām eļļām un telpisku papīra kolāžu darbā “Struktūra 1”. Šajā gadījumā nākas piekrist tiem, kas sūdzējās par to, ka smaržīgie darbi pārklājas savā starpā, jo šis darbs bez pūlēm aizpildīja visu nelielo telpu, kurā bija izstādīti arī vēl pāris citi darbi. Tā nu tas ir – vai nu katram darbam jāierāda sava istabiņa, vai arī jāsamierinās ar to, ka aromāts nav “piekarināms” pie sienas konkrētā vietā – tas pilnīgi noteikti izplatīsies, cik tālu vien spēs. Ceru, ka Kristīna turpinās šo smaržīgo kolāžu sēriju un būs vēl citas struktūras un citas aromātu kompozīcijas!
Personīgi mani reāli pārsteidza body art virzienā veidotais Lienes Linteres darbs “Vēmekļi” un viņas ideja veidot fotogrāfijas ar pašas kuņģa sulas palīdzību. Var jau būt, ka pasaulē kas tāds jau ir darīts, bet man šis likās patiešām svaigi, ja vien šis vārds nebūtu krasā pretrunā ar darba aromātu. Jāpiebilst, ka apzīmējums “smaržu māksla” nebūt nenozīmē, ka darbi var tikai smaržot, patiesībā, izstādes objekti vairāk pat smirdēja nekā smaržoja. Te Liene pie sava darba fragmenta:
Biju arī pārsteigta satikt impozanti tērpto grieķi Heliasu Dzimoulaki, kurš jau labu laiku dzīvojot Rīgā. Viņa Švankmaijera stilā veidotā filma “Zagreja svētki”, sveces, spocīgi noformētais gaitenis, kas veda uz kinoistabu, un baznīcas noskaņas aromāts kopumā veidoja veselu piedzīvojumu. Heliass esot studējis antropoloģiju, kas varētu izskaidrot viņa interesi par olfaktoro pasauli. Tikai vēlāk atcerējos, ka viņa “smirdīgo leļļu izstādi” Sandra galerijā “Nāsī” es noignorēju, jo tā izklausījās par daudz nekrofīli, tomēr šoreiz man viņa radītā tumšā pasaule likās saistoša.
Dažus no darbiem, piemēram, norvēģu instalāciju, kas konceptuāli šķita ļoti pārliecinoša, es, diemžēl, īsti nevarēju izbaudīt – vai nu telpā bija par vēsu, vai arī aromāti pārāk ātri izgaroja, tāpēc darbs ar smaržu metronomu manam degunam palika nepieejams.
No citiem pasākumiem vēl paguvu apmeklēt Kristiānas Šukstas dzejas lasījumu “Kafijas pupiņas dvēselei”, kur viņa starp klausītājiem pārvietojās plivinot ap sevi automašīnu gaisu atsvaidzinošās “eglītes” un lasot savu dzeju katram klausītājam personīgi.
Tikai postfactum aplūkoju performanču mākslinieces Annijas Sprīvules darbu The Scent Memories – no viņas pievienoju attēlu ar ieplīsušiem cukurtraukiem ar negaidītiem aromiem iekšpusē.
Zinu, ka dažus māksliniekus un mākslas vēsturniekus vārdu savienojums “smaržu māksla” “uzvelk” – viņi uzreiz sāk iebilst, ka tas viss neesot nekas cits kā vienkārši laikmetīgā māksla. Ja nu mēs gribētu pavisam precīzi aprakstīt šī festivāla ievirzi, tad tas pulcēja māksliniekus, kam interesē ožas maņa un tās aktīva iesaistīšana savu darbu uztverē. Viņi izmanto savos darbos smaržas vai papildina tos ar aromātiskām vielām, tā cenšoties panākt no mākslas darba uztvērēja ķermenisku reakciju un emocijas. Ožu un vēl citas maņas savos darbos sāka iesaistīt jau futūristi un sirreālisti pagājušā gadsimta sākumā, bet šobrīd pasaulē ir daudz mākslinieku, kas strādā ar smaržvielām. Tāpēc, lai vai kā mēs šo visu nenosauktu, nav jēgas noliegt to, ka šāda veida izpausme mākslā pastāv. Bez tam, smaržu dimensija atklāj jaunas iespējas uztvert mākslu neredzīgiem cilvēkiem. Tas viņiem ļauj justies tuvāk “redzīgo pasaulei” – jo vismaz smaržas mēs varam apspriest kā līdzīgs ar līdzīgu.
Jebkurā gadījumā festivāla organizatori bija panākuši neiespējamo – pateicoties tikai entuziasmam un mākslinieku atsaucībai – sarīkojuši Rīgā starptautisku festivālu, kāda vēl nav bijis ne Baltijas valstīs, ne Eiropā. Dosim vietējām institūcijām vēl vismaz vienu iespēju atbalstīt šo unikālo festivālu nākamā gada maijā. Tā kā Sandris jau ir izsludinājis projektu pieņemšanu, tad izskatās, ka festivāls atkal notiks šā vai tā, tomēr, ja tas tiktu pie kāda finansiāla atbalsta, noteikti būtu iespējams labāk parūpēties par to, lai tā norise būtu vēl labāk saprotamāka visiem, ne tikai pieredzējušiem smaržu entuziastiem, kas vienkārši atrod visu, sekojot degunam.
Meklējiet vairāk informācijas par jaunumiem Sandra Mūriņa kontos FB un IG un uz tikšanos nākamajā festivālā!
Lielākā daļa no pievienotajiem foto ir mani, bet labākie pieder Liegai Bernotai!
DS & Durga veikalā Ņujorkā
Pavisam netālu no iepriekšējā sērijā aprakstītā veikala Stele atrodas arī Ņujorkā dzimušā zīmola DS & Durga firmas veikals. Kaut arī kopš pagājušā gada šis zīmols ar savu atšķirīgo rokrakstu vairs neatrodas tā dibinātāju – mūziķa/parfimēra Deivida un viņa dzīvesbiedres, arhitektes Durgas – rokās, nolēmu izmantot izdevību to apmeklēt.
Veikals ir plašs un pasmaržoju vairākus exclusive smaržu izlaidumus, kurus neesmu nekur citur manījusi – bet tiem, tai skaitā tenisa bumbiņu aromātam ar divdomīgo nosaukumu Crush Balls, neesot paraudziņu. Dažus “klasiskos” zīmola aromātus jau esmu iepazinusi Itālijas smaržu izstādēs un Viļņas Olfactory Store, tomēr izrādās, ka aromātu šim zīmolam ir daudz, daudz vairāk, nekā es biju domājusi. Plauktos ir arī smaržīgās sveces un vislētākais pieejamais produkts – iesmaržināti papīra karekļi (tikai ne eglīšu formā!) automašīnu aromatizēšanai.
Tomēr vislielāko iespaidu uz mani atstāj kāds incidents, kuru tūliņ pacentīšos pietiekami krāšņi izstāstīt. Pa durvīm ienāk, manuprāt, indiešu izcelsmes vīrietis, ļoti izkāmējis, kas labi redzams, jo viņa tumsnējo ķermeni, ja neskaita visādus karekļus, knapi piesedz vien bezpiedurkņu krekliņš un apenes nenosakāmā krāsā. Īsāk sakot, ienāk gandrīz pliks frīks saulesbrillēs un keponā. Ārā jau arī ir reāli karsts – pēc mūsu termometra stabiņa, ap 38 grādiem, tāpēc par plikumu neviens te neuztraucas. Nedzirdu, ko tieši viņš pajautā pārdevējai, bet pēc visa spriežot, viņa atbild, ka visstiprākais aromāts, ar kuru vislabāk nomākt sasvīduša ķermeņa aromātu, ir Amber Kiso. Tā nu šis frīks drošu soli dodas pie plauktiņa veikala stūrī, paņem vienu no dārgākajiem un koncentrētākajiem DS&Durga aromātiem un sāk ar to iesmaržināties. Tieši tā – sāk, jo viss šis process ilgst vismaz minūti! Viņš ar šo aromātu rūpīgi appūšas no galvas līdz kājām, pie tam kājas tiek apstrādātas katra atsevišķi no augšas līdz apakšai un no apakšas līdz augšai tā, it kā šis būtu visvieglākais dezodorants. Pārdevēja vai nu neredz ap stūri notiekošo, vai arī viņai, kamēr kāds nepieprasa atdot kasi, ir pilnīgi vienalga… Tā nu pēc brīža no veikala iziet vislabāk smaržojošais bomzis visā Ņujorkā, ja ne pat visā pasaulē! Bilžu no šīs akcijas gan nebūs.
Mans DS & Durga favorīts joprojām ir nomierinošais sandals Radio Bombay, kura paraudziņu pārdevēja man laipni uzdāvina. Cik jauki – tad man arī vairs neskauž par to puspudelīti Amber Kiso, ko bomzis izlēja uz sevis!
Visu šo veikalu apmeklējumu un pētījumu rezultātā ikvienam, kuru interesē Amerikas neatkarīgie parfimērijas zīmoli, tomēr ieteiktu sūtīt paraudziņus internetā no saita American Perfumer – links šeit – viņi pārstāv vairākus zīmolus un veido arī interesantus aromātus paši ar savu nosaukumu, sadarbībā ar vietējiem parfimēriem. Pasūtināju tur dažus no American Perfumer veidotajiem godalgotajiem aromātiem, kā arī dažus zīmolu Cognoscenti un Fzotic paraudziņus. Abus šos zīmolus dibinājuši profesionāli mākslinieki, kuriem kādā brīdī aromātu veidošana sākusi papildināt vizuālās izpausmes. Šobrīd esmu kļuvusi par Fzotic fani un ceru pēc iespējas drīzāk izsmaržot visus šī zīmola aromātus! Iesaku piesekot viņam instagramā, kur mākslinieks-parfimērs Bruno Fazzolari mēdz arī pastāstīt par smaržās izmantotajiem materiāliem. Lasīju, ka viņš smaržas redzot kā krāsas, kas jau izklausās ļoti interesanti!
Ar šo arī beigšu savu Amerikas piedzīvojumu aprakstu. Ja jums ieienteresē ne tikai lasīt, bet arī pasmaržot kaut ko no aromātiem, ko atvedu līdzi, nākamā iespēja vēl ir pievienoties deguna sekotājiem 21. augustā plkst. 19.00. Pasākuma vieta tiks paziņota mazliet vēlāk, bet dalības maksa vakarā ar smaržu degustāciju ir 35 eiro. Sūtiet ziņu uz followzenose@gmail.com
Ceļojumā pa Ņujorkas nišas smaržu veikaliem
Pārvietoties pa Ņujorkas ielām, kad pilsētā ir plus 38 grādi pēc Celsija, nav nekāda izprieca. Visas smakas (skat. 2. sēriju) pieņemas spēkā simtkārtīgi. Tāpēc esmu jau iepriekš google map izstrādājusi precīzu maršrutu uz tuvākajām smaržu vietām. Mūsu nedaudz veclaicīgā viesnīca ar jauko nosaukumu Giraffe atrodas Parka avēnijā un viss izskatās diezgan ātri aizsniedzams ar kājām.
Tomēr pa ceļam uz slavenā Luckyscent Ņujorkas filiāli Scent Bar, kas atrodas Elizabetes ielā, mazliet novirzos no maršruta, jo ieraugu dažu zināmu veikalu izkārtnes. Pirmais mani ievilina Malin and Goetz firmas veikals, kurā uzturēties ir patīkami jau vēsuma un smaržas dēļ. Pievilcīgi izskatās ceļojuma izmēra pudelītes, ļoti pieejamā cenā zem 40$, tomēr noturos un neko nenopērku, jo viss galvenais vēl priekšā! Vienmēr jau var atgriezties, vai ne? (Kā jau parasti – tas notiek tikai izņēmuma gadījumos un tas nebija šis.) Augstie plaukti piedāvā gan parfimētus šampūnus, gan ķermeņa kosmētiku par zīmola smaržu tēmu. Starp citu, šis zīmols, tāpat kā DS&Durga ir veiksmīgi pārdots lielajai korporācijai, kuras zīmolu portfelī ir arī, piemēram, Diptyque.
Piestāju arī Aesop veikalā – tīri tāpēc, lai iečekotu interjeru, jo esmu jau iepazinusi viņu aromātus Viļņā veikalā Odore d’Amore. Kopumā man patīk gan viņu stils, gan smaržas, gan tumšbrūnās aptiekas stila pudeles, gan tumšbrūnie pārdevēji. Tikai žēl, ka nav nekādu paraudziņu… Jādodas vien tālāk pa smaržu takām!
Lai jūs man ticētu, ka tur tiešām biju, ielieku foto, kur pozēju pie Scent Bar ieejas, diemžēl, esmu šajā veikaliņā vīlusies. Piedāvājums gan ir plašs, bet lielākoties tie ir man pazīstami Eiropas brendi. Esmu taču atbraukusi pētīt vietējos zīmolus! Lielākā daļa smaržu atrodas plauktos pārdevējām aiz muguras un tikai nelielu daļu apmeklētājs var pasmaržot pats. Šī veikaliņa koncepts ir vairāk kā konsultāciju galds – tu pieej pie letes un vienai no divām pārdevējām pastāsti, kādas notis smaržās tevi interesē. Pārdevēja nesteidzas, velta laiku katram klientam un piedāvā savas versijas. Pudeles plauktos izvietotas pēc aromātu saimēm, nevis brendiem, kas noteikti atvieglo darbu pārdevējām. Kaut arī man šī ideja allaž likās laba, tomēr dzīvē dažādo dizainu pudelītes sajauktas vienā putrā izskatās slikti. Varbūt tāpēc, ka veikaliņš arī ir visai mazs… Apskatu apmeklētājiem pieejamos plauktus, kuros atrodu pāris discovery komplektus, bet viens no tiem ir Liis, kuru arī jau esmu pasmaržojusi Viļņā Olfactory Store veikalā, savukārt otrs tomēr beigās izrādās no Vjetnamas. Tā nu saprotu, ka manam uzdevumam – iepazīt Amerikas zīmolus – šis veikals diezko neatbilst.
Laimīgā kārtā nākamais veikaliņš izrādās tieši tas, ko meklēju. Nesen atvērtajam Stéle veikalam NY ir pat divas filiāles – Nolitas un Viljamsburgas rajonos, kā arī interneta veikals. Es apmeklēju to, kas internetā nosaukts par flagship veikalu un laimīgā kārtā satieku tur vienu no veikala īpašniekiem – Džeiku, kurš laipni izrāda zīmolu izlasi.
Priecājos šeit satikt visjaunākos Eiropas nišas brendus, ko pagājušā rudenī redzēju Pitti Fragranze izstādē Florencē. Pasmaidu, kad ieraugu čehu Kintsugi – arī Džeiks pasmaida un saka, ka puiši un sadarbība esot ļoti patīkama. Redzu arī franču Racyne un paša maestro Bertrāna Dišafūra nesen izveidoto L’Entropiste, tomēr noturos un neko neizmēģinu, jo degunam vēl jāiztur viss amerikāniskais, ko veikals piedāvā. Šeit ir arī islandiešu Fischersund, vēl viens čehu jauniešu zīmols – Pigmentarium. Ārkārtīgi interesants un pārliecinošs kā iekšēji, tā ārēji izskatās Austrāliešu (Džeiks gan saka – Tasmānijas) zīmols The Raconteur, kuru agrāk nekur neesmu manījusi. Sapriecājos par iespēju pasmaržot Cirque de Soleil neticami skaisto pudelīti – te nu es tomēr padodos kārdinājuma priekšā. Diemžēl vai drīzāk, par laimi, priekš manis karameles šajā aromātā ir pamatīgi pārdozētas. Atviegloti nopūšos, jo greznā pudele mani jau sen bija kārdinājusi.
Tālāk nolemju būt konsekventa un ošņāt tikai amerikāņus! Metos pasmaržot jauno Tropical no Arquiste – tas ir lielisks, bet paraudziņu dabūt nevar, tikai sasmaržoties… :(! Toties Džeiks uz vietas izrāda visus zīmolus, kas saistās ar Ņujorku un Amerikas autorparfimēriju – Marissas Zapas retro stila pudelītes, January jaunāko parfīmu Sorabji…
Man patīk Kismet Olfactive smaržas, interesants un svaigs Serviette zīmols ar tikai diviem, bet ļoti patīkamiem aromātiem… Vēl viens Ņujorkietis – St. Rose… Te atkal cita problēma – interneta veikalā gan redzami discovery komplektiņi, bet uz vietas lielāka daļa ir izbeigušies. Tāpēc brīdinu – ja kādreiz dodaties līdzīgā smaržu ceļojumā, ņemiet šo vērā – komplektiņus un paraudziņus pērciet internetā un sūtiet uz kādu vietējo adresi, jo veikalu plauktos tādas mantas nekur ilgi nestāv.
Tā nu nopērku Tale smaržu paraudziņu komplektu, jo viņu Bad Lily tieši tikko apbalvota The Institute of Art and Olfaction konkursā. Džeiks pārliecina mani, ka man vajagot arī jauna vietējā zīmola Amphora Parfum paraudziņus, un tas izrādās tieši tik māksliniecisks, personīgs un traks, kādam, manuprāt, jābūt vienam mūsdienu mākslinieciskās parfimērijas zīmolam.
Patiešām iesaku šo veikalu, ja esat NY. Iekārtojums un piedāvājums ir ļoti cienījams un man arī patīk, ka testēšanai tiek izmantoti porcelāna ripulīši, nevis papīriņi. Vienīgais, par ko biju pārsteigta – veikals pieņem tikai maksājumus ar karti. Kaut arī man tā itin nemaz neizskatījās, izrādās, ka šis rajons esot visai nemierīgs un turēt kasē skaidru naudu nozīmē izaicināt likteni… Tāda nu ir tā Ņujorka – kontrastu pilsēta, kā man bērnībā mācīja politinformācijā. Ja vēlaties tuvāk iepazīties ar šī veikala piedāvājumu, ejiet uz linku šeit.
Par to, kā man gāja tālāk, stāstīšu nākamajā sērijā! Šoreiz atvados ar Stéle pārdevēja asistenta foto.
VIOLAS ISTABĀ
Zālīte, miskaste, kakas, svaigi asa hlora smarža no kāda pazemes baseina… atkal zālīte, atkal miskaste… metro gumijotā dvesma, ko šausmīgi mīlu… atkal zālīte… aptuveni šāda būtu Ņujorkas smaržu kompozīcija. Kopš 2024. gada 24 ASV štatos atļauts lietot un uzglabāt marihuānu nelielos daudzumos rekreācijas nolūkos, bet 40 štatos kaņepju produktus atļauts lietot ārstnieciskiem mērķiem. Šie cipari un noteikumi nepārtraukti turpina mainīties, bet uzņemtais virziens uz marihuānas dekriminalizāciju ir nepārprotami skaidrs. Izrādās, ka zāles legalizācija ir atstājusi pozitīvu efektu uz ekonomiku – jaunas darba vietas un tml. Galu galā, Amerikas policijai ir daudz citu, daudz nopietnāku uzdevumu nekā arestēt zāles pīpētājus – piemēram, ķert nelegālos imigrantus. Bet, lai nu paliek politika, atgriezīsimies pie aromātiem.
Mana draudzene sagatavojusi man pārsteigumu – jau pirmajā dienā dodamies uz īpašu “pieredzes teātra” izrādi – Viola’s Room. Kaut kas nedaudz līdzīgs Escape Room, bet ar uzsvaru uz sajūtām, tai skaitā ožas maņu. Telefoni visiem 6 izrādes skatītājiem-dalībniekiem tiek atņemti un to vietā iedotas austiņas un ierīce, kurā nospiest sarkanu pogu, gadījumā, ja izrādes laikā pēkšņi sagribas būt kaut kur citur. Visiem jānovelk apavi un pirms došanās labirintā jāapstiprina, ka palikt pilnīgā tumsā ir okei. No mūsu grupas neviens neizstājas, jo es ceru, ka izturēšu.
Nekādu bilžu no šī piedzīvojuma man nav, bet, ja pameklē, internetā šo to var atrast. Izrāde veidota pēc kādas senas pasakas gotiskās noskaņās, kurā stāstīts par princesi, kas savā kāzu naktī aizdejo nezināmā virzienā ar pašu velnu. Vismaz tā es to sapratu. 😀 Pasaku austiņās stāsta britu aktrise Helēna Bonema Kārtere un stāsts tiek ilustrēts ar vairākām telpām, kuras savieno šauri gaiteņi, pa kuriem pārvietojas skatītāji, sekojot gaismai, kas iedegas un izdziest. Reizēm atrodamies pilnīgā tumsā, gaidot nākamo norādi. Laimīgā kārtā, pēc veselas nedēļas laukos pie ezera, mana nervu sistēma ir pietiekami stabila un nekādas panikas lēkmes man neuzbrūk. Vienā labirinta posmā jāspraucas cauri ļoti šaurai bezizejai, bet sienas ir mīkstas un tas nav ilgi.
Ar basajām pēdām sajūtu dažādus grīdas klājumus – no koka dēļiem, līdz sūnām un smiltīm. Telpas iesmaržinātas katra ar citu aromātu kompozīciju, kas attiecīgi atbilst sižetam. Piemēram, kādā telpā karājas daudz baltu, iestērķelētu kleitu un tāda kā ziepju muskusa smarža. Visai iespaidīga ir telpa, kas veidota kā baznīca un attiecīgi smaržo pēc vīraka. Izrāde ir gandrīz stundu gara, temps brīžiem ir visai ātrs un nemaz nevar paspēt reizē pievērsties visu maņu izbaudīšanai.
Kopumā šī pieredze bija interesanta, smaržas arī. Ja man tagad būtu 16, es noteikti būtu stāvā sajūsmā. Manam vecumam laikam jau prasās kas mazāk ilustratīvs, vairāk emocionāls. Bet labi vien ir, nekādus ekstrēmos pārdzīvojumus arī nemaz negribētu. Mazliet biju vīlusies par to, ka telpā ar grezni klātu galdu netika piedāvāts ne piliens vīna vai kumosiņš dīvaina ēdiena – tas būtu šajā piedzīvojumu labirintā labi iederējies. Kopējā vizualizācija varēja būt vēl mākslinieciskāka un trakāka, katrā ziņā – ir vēl kur augt. Ir dzirdēti sajūsmināti stāsti par iepriekšējo Punchdrunk producēto piedzīvojumu ar nosaukumu Sleep No More, bet izklausās, ka šis Violas projekts ir salīdzinoši mierīgāks un neliek skatītājiem tik daudz iesaistīties fiziski.
Ielieku šeit linku uz reklāmas treileri, kas sniedz zināmu ieskatu izrādes noskaņā. Meklējiet biļetes mājaslapā punchdrunk.com. Domāju, ka vislabāk šī izrāde-instalācija strādā, ja tu tajā piedalies pilnīgi viens, jo man vislabāk patika tas brīdis, kad gāju visiem pa priekšu ar sajūtu, ka esmu šajā piedzīvojumā pavisam viena un austiņās skanēja Massive Attack vai kas tamlīdzīgs. Ejot labirintā kopā ar citu cilvēku grupiņu, tā jau ir mazliet cita pieredze. Bet attiecīgi – arī cita cena. Ņujorkas Shed telpā izrādi paredzēts izrādīt vēl līdz pat 2025. gada 19. oktobrim.
Tajā pašā vakarā izbaudīju vēl vienu piedzīvojumu – vakariņas restorānā The View ar skatu uz Ņujorkas torņiem no augšas. Restorāns ar dzīvo klaviermūziku fonā izvietots cilindriskas būves ārmalā 47. stāvā un visu laiku kā tādā ļoooti lēnā karuselī gandrīz nemanāmi griežas, lai apmeklētājiem piedāvātu dažādus pilsētas skatus. Vakara gaitā mēs gan “izbraucām” tikai pusapli. Ja kāds grib šo atrakciju izbaudīt, iesaku doties uzreiz uz otrā stāva bāru – tur nebūs pat jāpērk vakariņas! Bet ēdiens, saprotams, arī bija garšīgs! Links uz restorānu šeit.
Par smaržu piedzīvojumiem tālāk stāstīšu nākamajā sērijā!
SHOPPERS WORLD
Uz Amerikas austrumu krastu jūlija sākumā devos, lai apciemotu draugus, bet saprotams, ka mana interese par smaržu pasauli arī nepalika mājās. Nolēmu šo iespēju atrasties otrā okeāna pusē izmantot, lai tuvāk iepazītu neatkarīgos amerikāņu parfimērijas zīmolus. Tā arī draudzenei pateicu – ja gribat mani iepriecināt, vediet mani nevis uz muzejiem, bet smaržu veikaliem! Tomēr izrādījās, ka iepazīt amerikāņu neatkarīgo zīmolu smaržas nemaz nav tik vienkārši. “Parastajos” kosmētikas un parfimērijas veikalos pārsvaru ņem Eiropas zīmoli, jo amerikāņi pielūdz visu francisko un eiropeisko, it īpaši smaržu frontē.
Pirmais veikals, kur iebāžu degunu, atrodas vienstāvīgā, bet plašā iepirkšanās kvartālā ar nosaukumu Shoppers World. Šī veikalu pilsētiņa atrodas samērā netālu no Bostonas. Pat neatceros konkrētā veikala nosaukumu, kurā iebāžu savu smaržu kāro degunu, bet tas nav neviens no pazīstamajiem tīkliem. Tātad – izeju cauri kosmētikas plauktiem, līdz ieraugu smaržu pudelītes un, ko domājat – te ir Diptyque, Parfums de Marley un vēl pāris citu franču nišas zīmolu! Konsultants – simpātisks, sirms kungs runā ar franču akcentu un pārliecinoši izstāsta mums Marley zīmola vēsturi. Bet, kad pajautāju, vai ir kaut kas no amerikāņiem, viņš samulst. Jā, nu – Estee Lauder, protams, ir, bet to es tikpat labi varu pasmaržot tepat Latvijā. Tāds nu ir globalizācijas spožums un posts.
Ok, dodamies uz šajā pašā “pircēju pasaulē” esošo ULTA – kosmētikas veikalu tīklu, kurā vajadzētu atrasties pēdējā laikā tik aktīvajam SNIFiņam. Sabīne no podkāsta “Par smaržu” arī jau pasūtījusi kaut ko no jaunā un stilīgā jauniešu zīmola NOYZ, kuram aromātus veidojis Jerome Epinette (jā, franču parfimērs, kā jau var iedomāties, kas strādājis ar Byredo, Atelier de Cologne, Other Stories u.c., un kura rokraksts man ir tuvs.)
“Noiza” plauktiņš izskatās tā, it kā tam pāri būtu gājusi viesuļvētra – knapi kaut kas palicis, tomēr šo to pasmaržot var. Discovery komplektiņi ir izķerti, atlikušas dažas ceļojuma izmēra pudelītes. Toties ir jaunums – NOYZ Hair and Body perfume sērija aerosolu pudelēs – paspējam nopirkt pēdējo pudeli SALTY – izteiktu atvaļinājuma aromātu ar šobrīd tik populārajām kokosa notīm. Ļoti patīkams un nav izteikti banāls – kā jau parasti, Žeroms Epinē noturas labas gaumes robežās.
Arī Ulta veikalā galvenajos plauktos atrodas Dolce Gabbana un visādi citi Eiropas dizaineru zīmoli. Viens no SNIF jaunumiem šajā tīklā – Crumb Couture kruasānu aromāts (agrāk pieejams tikai Snifa mājaslapā) – ir izcelts uz īpaša plaukta, bet pārējos es knapi spēju atrast – nobāzti pašos zemākajos plauktos. Jā, pravieši savās mājās netiek cienīti, tas nu ir pilnīgi skaidrs.
Jau sagurusi no veikalošanās, nolemju vakarpusē parakņāties internetā un pasūtināt kādus amerikāņu autorparfimērijas paraudziņus tur, lai būtu droša, ka tie ieradīsies vēl pirms manas aizlidošanas uz LV. Esmu taču apsolījusi pēc atgriešanās rīkot smaržu lekciju saviem sekotājiem! Tas arī izrādās pareizais lēmums – mājas lapa American Parfumer piedāvā lielisku vietējo zīmolu izlasi un arī aromātus, kas veidoti sadarbībā ar neatkarīgajiem amerikāņu parfimēriem – piemēram, St. Clair un citiem. Ņemu sarakstu ar Institute of Art and Olfaction pēdējo gadu nominantiem un izvēlos paraudziņus.
Kad tas ir izdarīts, jau mierīgāku prātu dodos gulēt vēsajā (tikai pateicoties “AC” jeb gaisa kondicionierim) istabā ar cerību jau rīt kārtīgi izošņāties Ņujorkas nišas smaržu veikalos… (Turpinājums sekos)
Par godu vasaras izlaidumiem, piedāvāju izdevību uzdāvināt absolventam dāvanu karti uz individuālu smaržu konsultāciju. Konsultāciju var “izlietot” gada laikā pēc dāvanu kartes saņemšanas. Mūsu jaunieši parfimērijas lietās orientējas daudz labāk nekā pieaugušie, tomēr skolā par aromātiem un to ģimenēm neko nemāca. Atnākot uz konsultāciju, mēs ne tikai noskaidrosim, kuras smaržu notis šobrīd visvairāk pieprasa klienta deguns, bet atbildēšu arī uz citiem viņu interesējošiem jautājumiem par smaržu pasauli. Rakstiet un piesakiet šo dāvanu karti, sūtot ziņu man uz adresi followzenose@gmail.com
Aicinu pievērst uzmanību šim Vasaras Ekspresim, kas piestās Tērbatas ielas Hyper centrā tūliņ pēc Jāņiem un trīs vakarus vizinās mūs pa smaržu pasauli!
Tas ir īpaši koncentrēts 3 lekciju kurss tiem, kas vēlas labāk orientēties plašajā smaržu piedāvājumā veikalos, parfimērijas sarežģītajā vēsturē un mazliet uztrenēt savu degunu dažādu nošu atpazīšanā –
Nopirkt biļetes uz šo ekspresi var šeit (links) viss lekciju cikls maksā 130 eiro. Nopirktā biļete derīga visam ciklam. 🙂 Uz tikšanos smaržu mākonī!
Smaržas kā papildu dimensija arvien biežāk ienāk vizuālajā mākslā. Ko varam saukt par “smaržu mākslu” un vai tāda vispār pastāv? Šajā lekcijā pievēršos mākslas vēsturei un arī mākslinieciskās parfimērijas sasniegumiem, īpaši Institute of Art and Olfaction balvai izvirzītiem neatkarīgo un māksliniecisko zīmolu aromātiem. Biļetes uz pasākumu var iegādāties bezrindas.lv sadaļā Semināri.
Šajās lekcijās, ko saucu arī par deguna treniņiem, iepazīsim smaržu pasaules sadalījumu – žanrus, nošu saimes, hierarhiju, nedaudz pieskarsimies vēsturiskiem aromātiem un, protams, arī mūsdienu tendencēm. Katrā šādā vakarā es jūs iepazīstināšu ar vismaz 14 (atkarīgs no grupas izturības) īpašiem aromātiem. Šīs lekcijas noteikti ir labs veids, kā sākt orientēties milzīgajā smaržu straumē, kas šobrīd jau appludina visu pasauli. Lekcijas sāksies 18. 30, garums ap 1,5-2 h. Notikuma vieta – Hyper centrs, atrodas Tērbatas ielā starp Stabu un Bruņinieku ielām, tuvākā auto stāvvieta Bruņinieku ielā.
Dalības maksa 150 eiro par visu ciklu, ko var arī sadalīt 2 maksājumos. Sūtiet pieteikumus vai jautājumus uz followzenose@gmail.com
Temati sakārtoti šādā secībā:
15. aprīlī / Šipra, svaigās un zaļās/fužēru, koksnes notis
22. aprīlī/ Tuberoze, apelsīnziedi, jasmīns – ziedu aromāti
29. aprīlī /Ambra un deserta smaržas (gourmand)
6. maijā / Ādas, sveķi, ūds.
13. maijā/ Tikai rozes!
